SASTĀVS

Vaida / Вайда - vokāls, ģitāra, bass;

Ribakovs / Рыбаков - vokāls, ģitāra, bass;

Vantuz /Вантуз - ģitāra; vokāls, akordeons, alesis sr-16;

Guna - akordeons;

Rubrehts / Рубрехт - vokāls, bass, taustiņi, akustiskā ģitāra;

Stakans / Стакан - bungas, perkusijas, back vokāls;

Toļiks Petuhovs / Толик Петухов - taustiņi, back vokāls;

Jeremejs / Еремей - alts;

Kuzja / Кузя - ieraksts.

BIOGRĀFIJA

“Vobšem, ar Vaidu sēdējām manā dzīvoklī pretī teātrim ( to viens sīnis, Ediks vārdā , laikam, par pudeli man izīrēja ). Patrinkšķinājām ģitāras, uzpīpējām. Sarunas tēma bija - kā nodēvēt mūsu kopējo mūzikas projektu. Daudz variantu bija. Spēcīgākais no tiem bija „Tak ja sžog tvoi paļci” ( „Tā es sadedzināju tavus pirkstus” ). Bet vienalga, likās, kaut kas īsti neder. Tikmēr teļļukā rādīja kaut kādu džeku, kas skraidīja un ar akmeņiem dauzīja logus, aiz viņa visu laiku vilkās Čārlijs Čaplins un tos logus no jauna iestikloja. Karoče, viena banda. Īsti neatceros, ar ko viņiem tas viss beidzās. Vai nu viņus sāka turēt aizdomās vai kā citādi, bet vienā brīdī parādīja Čaplina seju tuvplānā, tādas patiesības un dziļas vilšanās cilvēkos pilnas acis. Man uzreiz viss bija skaidrs.

Klau, davai „Glazki Stelkoļšika” ?

- Davai!

Pati ideja spēlēt kopā radās Vaidam. Viņš tolaik mācījās Rīgas Aviācijas institūtā un kopā ar Vaļeru un Džeku spēlēja M.SPIRIT. Bet kaut kas viņiem ar mēģinājumiem nesanāca. Nav jau arī prāta darbs mēģināt kopmītnēs, - tur vairāk studentu (uz)dzīve. Bet uzdziedāt gribas.

Es tolaik vizinājos ar stopiem. Juridiskās fakultātes neklātieni pametu, tāpat arī to dīvaino Ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, izrāvos brīvībā. Jau biju paspēlējis QUASIMODO sastāvā ( kopā ar Variku, Padkudinovu, Zelču un Nekrofilu ), tad vēl vienā projektā kopā ar Gunu un Tosju. Tā arī mani un Čaču ar stopiem zaņeslo pie M.SPIRIT kopmītnēs Nr.720. Tur daudzi ir pabijuši. Paskatījāmies viens uz otru un devāmies uz Maskačku pēc zāles. Tā izveidojās krietna vīru draudzība un savstarpēja sapratne. Personīgi man mūzikā visvairāk nozīmēja teksti     (laikam Coja ieteikme ). Kad es kopmītnēs izdzirdēju Vaidu v akusķike, es reāli safanojos un sāku viņu cienīt. Jo no viņa dziesmām skudriņas pa muguru skrēja.

Pēc laika nobrieda doma par kopprojektu. Arī jaunas dziesmas no mums gāzās straumēm. Grupai tā ir laba zīme. Protams, radās jautājums - kur to visu ierakstīt? Un te uzradās melni uzacainā figūra Vantuza paskatā ar viņa 4-kanālu pulti, bungmašīnu un Jackson ģitāru ar procesoru. Kā radoša personība viņš bija pazīstams ar savu bijušo projektu NEISSERIA. Piedāvājumu uzklausīja ieinteresēti.

Tā nu arī ierakstījām savu pirmo albumu „Ждите Изоптица” ( ko, nozīmē Izoptica, kļūtu skaidrs nākamajā albumā, jo šajā, dziesmai „Это из-за птиц” nepietika vietas ).

Tā arī turpinājām spēlēt. Vaida ar M.SPIRIT, bet es, sakarā ar jaunajiem darba pienākumiem - ugunsdzēsēju tornī Čerepovā. Tur mani apciemoja draugs Šura Nekrofils ar ģitāru un mēs sacerējām īsu albumiņu „Proval“, savu projektu nodēvējot par HORINJE BEGA, jo abi tolaik dragājām riņķī ar akustiskajām kā tādi seski, smieklīgi un interesanti.

Tikmēr M.SPIRIT, prikola pēc, pārdēvējušies par „Medvedi_S“( M. vietā ielika Medvedj, bet Spirit vietā ielika S) kopmītnēs Nr.720 ierakstīja savus pihodēliskos eksperimentus. “Un kur ir tie ieraksti? ” - es jautāju. -Nezinu. Liktenis bija lēmis man, Vaidam un Vantuzam aci pret aci saskrieties vēlreiz. Principā jau neviens nekur nebija pazudis. Draudzējāmies, bet nemuzicējām kopā. Bet Daugavpilī ir tā - ja mūziķi draudzējas, tad agru vai vēlu sadziedāsies. Nekrofilam bija iecerēta basista loma, taču viņa ģeologa-dziļurbēja profesija aizveda viņu tālu no Latgales. Uzradās viens entuziasts Rubrehts. Mūzika viņam likās pieņemama. Otrais albums izdevās garāks. Tajā  piedalījās liels bars dažādu cilvēku: Stakan, Kuzja, Toļiks Petuhovs, Jermejs, Žeņa, arī Nekrofils. Skaņu regulēja Vantuz.

Karoče, Vaida līdz albuma pabeigšanai nenodzīvoja. Nomira Rīgā, kopmītnēs. Kaut kā pabeidzām ierakstu bez viņa. Taču viņš bija mums atstājis daudz dziesmu. Kā minimums vēl vienam albumam. Tās vēl joprojām man iekšā skan un skudriņas skrien pa muguru. Vajadzētu kādreiz nodziedāt.”

Info: Aleksandrs Ribakovs ( publikācija no vairs neeksistējošas lapas www.chepe.lv ) ‘2005 gads. Labots - marts’ 2010.

DISKOGRĀFIJA

1997 - ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИKA “Ждите Изоптица“, kasete/pašu izdots;

1999 - ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИKA „Clinic“, kasete/ pašu izdots;

FOTO

SASTĀVS

Jānis - bass, vokāls;

Edgars - bungas;

Dāvis - bungas;

Arturs - ģitāra;

Kārlis - vokāls;

Dace - trompete;

Sandis - trombons;

Armands - saksofons.

BIOGRĀFIJA

Grupa izveidojās 2000. gadā  Valmierā, kaut arī centieni muzikāli izpausties bija vērojami jau agrāk. Grupas kodolu sākotnēji veidoja klases biedri - Edgars, Arturs un Jānis.

” Bijām galīgi sīči (15-16g.) un savu mūzikas instrumentu spēlētprasmi vēl tikai sākām apgūt. Vienīgi Jānis bija nedaudz vairāk pieredzējis - viņš iepriekš mūzikas skolā mācījās vijoli spēlēt. Mēģinājumi notika pie mūsu kopīgā klases biedra Naura, piemājas saimniecības ēkā-garāžā. Nauris grupai tās pastāvēšanas laikā vispār daudz palīdzēja, par to viņam un ģimenei liels paldies! Kādu pusgadu vai gadu dragājām vienkārši instrumentālu panku. Tad sapratām, ka prasās pēc kaut kā melodiskāka un caur draugiem uzmeklējām vokālistu Kārli  un trompetisti Daci. Pirmo koncertu nospēlējām Mūrmuižas bārā „Stallis” (tajos laikos tur regulāri rīkoja undeground pasākumus) kopā ar ERRATA, PEST OF A CHILD, CITA ATTIEKSME u.c. grupām. Vēlāk sanāca uzspēlēt arī pāris vietās Rīgā, Kuldīgā un Smiltenes pusē.

Pie Lomika šķūnī-studijā ierakstījām savu pirmo 3 dziesmu demo. Viena no tām dzirdama Dambja veidotajā Latvijas Punk/HC #1 izlasē.

Neilgi pēc demo ierakstīšanas grupu pameta Kārlis, kurš pārcēlās mācīties uz Itāliju. Nedaudz vēlāk Dace izšķīrās par labu florbolam, aizgāja no grupas un, cik man zināms, tagad spēlē valsts izlases sastāvā.

Uz neilgu laiku bijām atgriezušies tur no kā sākuši. Tomēr izdevās atrast palīgspēkus - pūtējus Sandi un Armandu. Vokāla pienākumus pārņēma Jānis. Kādu laiku regulāri spēlējām tādā sastāvā līdz Edgars kaut ko tur sapērās un izdomāja aiziet no grupas. Acīmredzot, uzskati mums toreiz bija pārāk atšķirīgi… Atrast bundzinieku bija pagrūti. Gados vecāki džeki ar mums pīties nevēlējās, savukārt no vienaudžiem nevienu bundzinieku nepazinām. Mūsu trokšņošanu garāžā no blakus mājas ik nedēļas dzirdēja Dāvis, ar kuru mums izdevās sapazīties. Dāvis nedaudz mācēja spēlēt bungas un viņš pievienojās kā jaunais bunģieris. Tādā sastāva turpat Hodilā ierakstījām vēl pāris dziesmas, no kurām vienu Dambis ielika, Latvijas Punk/HC #2 izlasē.

Nospēlējām vēl pāris jautrus koncertus dažādos Latvijas nostūros.

Līdz ar vidusskolas beigšanu vēlme spēlēt kopā noplaka un grupa pārstāja darboties. Daži no mums pārcēlās uz Rīgu studēt, kāds palika Valmierā. Savu pēdējo koncertu nospēlējām Punk/HC #2 diska prezentācijā.

Lai gan katrs no mums ir aizgājis savu ceļu, muzicēšana nav pamesta. Arturs spēlēja grupā SAVING DAYLIGHT REMAINS, tagad NEPATIESI BET FAKTS. Edgars ņēma dalību vairākos metal projektos un tagad močī gaismas ātruma hc grupā KASTETE. Dāvis kādu laiku bungoja GUERILLA HABITS, savukārt Sandis pasniedz trombona nodarbības mūzikas skolā. ”

info: Artūrs Skujiņš/ aprīlis’ 2010

DISKOGRĀFIJA

2002 - dziesma Korumpētā cūka izlasē LATVIJAS PUNK/HC #1, kasete un CDr/ HUBB;

2003 - dziesma Tu esi pie tā pieradis izlasē LATVIJAS PUNK/HC #2, CDr/ HUBB;

FOTO

SASTĀVS

Turx ( Jānis Turks ) - ģitāra;

Mārtiņš Celms - vokāls;

Valdis Dzilnavs - bass;

Raimonds Jasūns - bungas;

Andis Dzilnavs - perkusijas, bungas;

Agris Ernestsons - vokāls.

BIOGRĀFIJA

NEPATIKŠANAS ANNAS BRIGĀDĒ aizsākās 1997. gada vasarā, nejauši satiekoties un kopā iedzerot. Bariņš jauniešu bija devušies uz Uzvaru (Bauskas rajons) meklēt savādāk domājošos un caur paziņu paziņām bija nonākuši līdz manai mājai, kur neejošā satiksmes autobusā bija izveidota tāda kā mēģinājumu telpa ar pārnakšņošanas iespējām. Tā iepazinos ar Valdi Dzilnavu, kurš sāka mācīties spēlēt basu. Pie bungām tika sēdināts mans kaimiņš Raimonds Jasūns. Satiekot savu kursa biedru un izstāstot par tādu kā mūsu underground grupeles veidošanos, šis bija ar mieru dot savas vokālās un teksta pērles. Mārtiņš Celms bija kļuvis par vokālu.
Tā kā tuvojās ziema, nācās pārvākties no autobusa uz istabu, kur arī tika radītas pirmās dziesmas: Pohuj, Go Urla Go, Pēdējie svētki, Agresija.
Valdim Dzilnavam bija brālis, kurš arī bieži piedalījās mēģos un varēja aizstāt buņģieri, ja šis netika.

Vecā gada mijā, tādā drunk atmosfērā tika ierakstīts Vecsaule live - demo „Vecsaule is the best place for fucking new year!” (13 dziesmas). Pašam tas ieraksts nav saglabājies.
1998. gada vasarā uzspēlējām pirmo koncertu  Ziemeļvalstu ģimnāzijā kur visus izdzenāja sargs. Otrais koncis bija Jūrmalas „Undīnē”, kur sapazināmies ar tikko radušos PND, kuri tur spēlēja savu pirmo koncertu.
1998. gadā oktobrī ierakstījām pirmo demo „Āķis Āķējas” (4 dziesmas), un drīz pēc ieraksta mūsu vokālistu savāca militāristi uz obligāto dienestu. Viņa vietā tika pieaicināts Agris Ernestsons kas tagad ir PND sastāvā un bungas pēc nesaskaņām (agresijām) ar iepriekšējo buņģieri, sāka spēlēt Andis Dzilnavs .
Ap 1999. gadu tika nospēlēts koncerts Gulbenē pēc kura bija neliela depresija. Atgriežoties no armijas pamatsastāva vokālistam, 2000.gadā tika ierakstītas pāris dziesmas ar abiem vokāliem. Šis ieraksts tā arī palika mājas kolekcijā. Ar to arī beidzās NEPATIKŠANAS ANNAS BRIGĀDĒ.

Dzīves iespaidā dziesmas palika depresīvākas un nopietnākas. Tāpēc tika nomainīts nosaukums uz VOLENS NOLENS ( no latīņu valodas- gribot negribot ), kas bija tas pats N.A.B. tikai mūzikas formāts cits - depresive rock/indie. Ir saglabājies vienas dziesmas ieraksts, bet materiāls bija 7-ām dziesmām. Pēc vienīgā koncerta „Saksofonā”, sākām nīkuļot un tā arī viss palika pagātnei…

Info: Jānis Turks/ marts 2009 .

DISKOGRĀFIJA:

1997 - N.A.B. „Vecsaule is the best place for fucking new year!“, kasete/ neizdots;

1998 - N.A.B. „Āķis āķējas“, kasete/ pašu izdots;

1999 - dziesma Pohuj izlasē ODEKOLONS 98/99, kasete/ HUBB.

SASTĀVS

Lācis (Mārcis Lācis) - bass, vokāls;

Ainārs - ģitāra;

Omis - bungas.

BIOGRĀFIJA

90-to gadu beigās grupu WHO CARES izveido tobrīd Valmieras pavārskolas audzēkņi Lācis no Alojas, Ainārs no Gulbenes un Valmieras puika Omis. Sākotnēji mēģinājumi notiek skolas telpās, bet nedaudz vēlāk Valmieras jaunatnes centrā. Pirmais koncerts notiek tieši šajā centrā - „ priekškaram veroties vaļā, skatītājus sagaidīja pliks Lācis ar basu priekšā… ovācijas un enerģijas apmaiņa bij’ uz urrā...” , bet pēc pasākuma puikām palūdz pamest šo iestādi. Turpmāk mēģinājumi notiek pie Lomika, Beates ielā 7 un Mūrmuižā kopā ar citu Valmieras grupu KEEP FROZEN, jo abām kopīgs grupām ir bundzinieks.

Bez jau minētā grupai vēl ir bijuši pāris koncerti „Multiklubā un Valmieras pilsdrupās.

Tekstus raksta Lācis, bet mūziku - visi kopā. Grupa uzrīko vienu ieraksta sesiju pie Lomika, ieraksta 5 dziesmas un tad Omis aizbrauc kaut kur uz Šveices un Francijas pusi strādāt. Kādu laiku mēģinājumi notiek kopā ar citu bundzinieku Andreju Laņģi, bet nekas netiek radīts un grupa praktiski beidz savu pastāvēšanu.

Lācis ar citiem valmieriešiem izveido grupu VICTORY DAY VEIL.

Info: Mārcis Lācis/OT, jūnijs ‘2009

DISKOGRĀFIJA

2000 - WHO CARES „A kam nav pohuj” (tautas versija), kasete/ neizdots.

SASTĀVS

Šura Nekrofils ( Шура Некрофил / Aleksandrs Marjevičs - Александр Марьевич )

- ģitāra, bass, vokāls;

Riba ( Рыб / Aleksandrs Ribakovs - Александр Рыбаков ) - mūzika, teksti, vokāls, ģitāra;

Kuzja ( Кузя / Genādijs Kuzmins - Генадий Кузьмин ) - bungmašīna, akordeons, ieraksts.

BIOGRĀFIJA

Projekts radās pēc ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИКА pirmā  albuma ieraksta. Vaida aizrāvās pats ar savu grupu M.SPIRIT, bet es un Šura Nekrofils sākām spēlēt kopā manā darbavietā. Tovasar es strādāju mežā, ugunsdzēsēju tornī. To sauca par Čerepova torni, tas atradās  blakus kapiem un tur vajadzēja dežūrēt pa desmit stundām, tāpēc ilgi varējām ņemties ar savām ģitārām. Līdz tam es kopā ar Šuru biju spēlējis savā pašā pirmajā grupā QUASIMODO, kas uz to brīdi jau bija izjukusi.

Tāds psihodēlisks eksperiments mums ar Šuru sanāca. Minialbumā „Proval” salīda pieci gabali ( būtu bijis vairāk, bet Šura aizceļoja uz Amerikas pionieru nometnēm ). Albuma nosaukums radās pateicoties Edikam, pie kura es īrēju dzīvokli. Edikam ļoti patika dziedāt, bet viņš nevarēja atcerēties tekstus (vecuma un spirta lietošanas sekas). Tādas pauzes dziesmās viņš dēvēja par Proval (izgāšanās). To mēs arī izmantojām albuma sākumā, ieliekot šajā vārdā nedaudz lielāku un „garīgāku” mūsu „liriskā varoņa”  ideju.

Projekta nosaukumu ХОРИНЫЕ БЕГА (HORINJE BEGA - Sesku skrējiens ) mēs izvēlējāmies tādēļ, ka tolaik abi ar Šuriku nēsājāmies pa Daugavpili ar savām gičām kā tādi seski - Čerepova tornis - pilsēta - Čerepova tornis.

Tas vistiešākajā  nozīmē bija vienreizējs projekts, jo pēc tam atkal atgriezāmies pie darbības  grupā ГЛАЗКИ СТЕКОЛЬЩИКА.

Info: A. Ribakovs/ marts 2010.

DISKOGRĀFIJA

1997 - ХОРИНЫЕ БЕГА ” Провал “, kasete/ pašu izdots.

SASTĀVS

Andris -  vokāls;

Jānis -  ģitāra;

Edijs -  bass;

Valdis -  bungas;

Jānis Januševskis ( no 2000.) - ģitāra.

BIOGRĀFIJA

1998. gada nogalē KURU-KSETRAS esošie dalībnieki Andris un Valdis kopā ar tās pašas grupas bijušo dalībnieku Ediju nolēma dibināt grupu, kas spēlētu hard core, atšķirīgu no KURU-KSETRAS stila. Viņiem pievienojās arī Jānis no KURU-KSETRAS. Līdz ar to KURU-KSETRA beidza pastāvēt, un jaundibinātā grupa CITA ATTIEKSME kļuva par vienīgo grupu visiem tās dalībniekiem.

Sākotnējais sastāvs: Andris - vokāls, Jānis - ģitāra, Edijs -  bass, Valdis - bungas. Pirmās dziesmas iezīmēja arī  precīzāku stilu. Lai gan dažas pirmās dziesmas gluži neatbilda šim raksturojumam, kopumā grupas stilu var nosaukt par old school hard core. Stila ziņā vistuvākās vietējās grupas bija NON-SKID no Valmieras un ONE VOICE no Rīgas. Dziesmu tekstu ziņā vairāk vai mazāk tika turpinātas KURU-KSETRAS tradīcijas (tiesa, pēc atsevišķu grupas dalībnieku vēlmēm daļa dziesmu tekstu bija angļu valodā). Grupas dibināšanas brīdī trīs tās dalībnieki bija veģetārierieši no kuriem viens arī straight edge. Vēlāk visi grupas dalībnieki kļuva par veģetāriešiem vai vegāniem un straight edge kustībā bija vairāki grupas dalībnieki (lai gan nevienu brīdi grupa nav bijusi 100% straight edge).

Pirmais koncerts tika nospēlēts 1999. gada janvārī atpūtas bāzē Slīpi netālu no Smiltenes kopā ar pārējām tā laika Smiltenes grupām (kas pārsvarā spēlēja grunge stilā), kam februārī sekoja uzstāšanās jau plašākai publikai Rīgā uz kuģa Noass, ko organizēja grupa ONE VOICE. Šajā koncertā spēlēja arī SHOVE IT (bijušie TAKE UP ARM) no Cēsīm un NON-SKID. Iespējams, to var uzskatīt par pirmo īsto hard core koncertu Latvijā gan grupu izvēles, gan atmosfēras un publikas ziņā. Jutām, ka gan idejiskā un profesionālā ziņā, gan kopumā Latvijas skatuvē bijām ienākuši jaunā līmenī, nekā tas bija ar KURU-KSETRU. Koncerta reklāma avīzē Diena ar mūsu grupas un Smiltenes pieminēšanu izraisīja interesi Valkas rajona avīzē Ziemeļlatvija, kuras žurnāliste mūs sameklēja, lai intervētu par mūsu “pozitīvo ideoloģiju un sasniegumiem” (tikām nodēvēti par jauniešu grupu, kura „ieguvusi atzinību” Rīgā). Šī paša gada martā Andra Vilkasta studijā Smiltenē ierakstījām 8 dziesmas, kuras paši izdevām kasetē ar nosaukumu We Are Responsible. Pavasarī un vasarā spēlējām koncertus Rīgā (divreiz Dzintarpilī, kā arī Odekolona izlases prezentācijā Studentu klubā), Cēsīs un Mūrmuižā (netālu no Valmieras).

Vasarā  radās plāns aizbraukt nelielā koncerttūrē pa Austrumeiropu (Lietuvu, Poliju un Slovākiju) kopā ar ONE VOICE, kuri gan beigās pārdomāja. Tā kā bijām pilnībā nezināma grupa, turklāt tā bija vasara, tad izdevās sarunāt tikai trīs koncertus, taču braucām pārsvarā tusiņa dēļ. Pirmais koncerts Viļņā sanāca diezgan slikts, jo daži grupas dalībnieki nespēja noteikt robežu, cik daudz viņi spēj patērēt alkoholu pirms kāpšanas uz skatuves. Otrais koncerts Augustovā Polijā bija normāls, bet trešajā koncertā Trebišovā Slovākijā, kurš, cita starpā, bija ļoti labi apmeklēts, pirms mūsu uzstāšanās ieradās policija un to pārtrauca. Koncerta apmeklētāji gan padzina policistus (mēs brīnījāmies par tik cilvēciskiem un vardarbību nemīlošiem policistiem atšķirībā no viņu Latvijas kolēģiem), taču pasākuma rīkotāji, lai neradītu liekas problēmas, izlēma neturpināt koncertu. Vēlāk gan izrādījās, ka naktī uz īsu brīdi bijuši aizturēti bāra īpašnieki, kurā notika koncerts. Muzikālā ziņā īso koncerttūri nevar uzskatīt par izdevušos, taču kļuvām labi draugi ar Polijas un Slovākijas koncertu organizētājiem (pankiem un zaļajiem aktīvistiem) un, pat nebūdami šo skatuvju centrālajās pilsētās, pārliecinājāmies, ka Latvijā vēl tālu līdz tik daudzveidīgai, saliedētai punk/hard core skatuvei ar savu politisko nostāju. Pēc atgriešanās no tūres pārējais gads pagāja salīdzinoši klusi. Vien novembrī nospēlējām divus palielus koncertus Gulbenē un Kuldīgā.

2000. gada sākumā nospēlējām koncertu Līvānos. Saņēmām labu piedāvājumu no Varšavas, kur mums piedāvāja uzspēlēt kā vieniem no lieliskās zviedru grupas INTENSITY koncerta iesildītājiem. Koncerts bija ļoti labi apmeklēts un atmosfēra - brīnišķīga, taču satraukuma dēļ pielaidām ļoti daudz kļūdu un ar savu uzstāšanos bijām ļoti neapmierināti. Martā pēc ilgāka pārtraukuma beidzot noorganizējām koncertu Smiltenes pusē. Šoreiz tas nenotika Slīpos, bet organizējām oficiālu daudzu grupu koncertu Vārtniekos, dažus km no Smiltenes. Bez CITAS ATTIEKSMES tur spēlēja arī TRAUMA, PARANOJA, NON-SKID, ONE VOICE un CANABIS. Šis bija pirmais oficiālais koncerts Smiltenē vai Smiltenes apkārtnē vairāku gadu laikā. Pavasarī un vasarā ļoti aktīvi koncertējām - Rīgā (vairākas reizes Pulkvedī, kur Dambis regulāri rīkoja koncertus, Studentu klubā un labdarības koncertā Put On The Music Ziemeļvalstu ģimnāzijā), Kuldīgā (Zabadakā), Līvānos un Jūrmalā (pasaku mājā Undīne). Spēlējām arī pirmajā festivālā Tabūns, Kuldīgā, kas šķita brīnišķīgs pasākums, līdzīgs Polijas lielajiem punk festivāliem. Oktobrī uzstājāmies Viļņā kā vietējās lietuviešu grupas BRAMBORAK un austrāliešu BY ALL MEANS iesildītāji, kur viņi sāka savu kopīgo Eiropas koncerttūri. Rudenī pamazām briedām jauna albuma ierakstīšanai un nospēlējām divus koncertus - Slīpos un Rīgā, Pulkvedī.

2001.gada janvāra sākumā Viļņas ierakstu studijā Porno Sound ierakstījām 7 dziesmas, kuras Lietuvas leibls Kablio Muzika ar nosaukumu Katram no mums izdeva CDr formātā. Kasetes formātā šo albumu izdevām paši. Martā tam sekoja 2 nedēļu 11 koncertu tūre pa Centrāleiropu - Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Čehiju, Austriju, Slovēniju un Horvātiju. Sagadīšanās pēc tajā pašā laikā un tajā pašā virzienā tūrē brauca arī NON-SKID un HUGO, ar kuriem kopā nospēlējām 2 koncertus - Lietuvā un Čehijā. Dažos koncertos bija ļoti maz cilvēku, bet dažos - vairāki simti. Spēlējām dažādām publikām - pankiem, straight edge hard core publikai, alternatīvā roka cienītājiem utt. Finansiāli palikām mīnusos, bet bija ļoti patīkami spēlēt dažādās bijušā komunisma bloka valstīs un iepazīt turienes skatuvi un cilvēkus. Kopumā tūri var uzskatīt par veiksmīgu. Pēc atgriešanās martā nospēlējām ļoti jauku koncertu Undīnē, Jūrmalā, kā arī trīs koncertus pēc kārtas trīs dienās - Valmierā (Pārgaujas ģimnāzijā), oficiālo albuma prezentācijas koncertu Rīgā (Saksofonā) un Mūrmuižā. Sakarā ar jauno CD un tūri tikām uzaicināti uz divām intervijām tiešraidē radio KNZ.

Līdz vasaras vidum tam sekoja uzstāšanās Put On The Music Ziemeļvalstu ģimnāzijā (Rīgā), Saksofonā (Rīgā) un festivālā Tabūns (Kuldīgā). Tad kopā ar Dambi sākām rīkot ārzemju hard core grupu koncertus Latvijā. Kā pirmā grupa jūlijā atbrauca pazīstamā ENDSTAND no Somijas. Diemžēl viņu koncerts Saksofonā, kurā spēlēja arī CITA ATTIEKSME, bija ļoti maz apmeklēts, taču uz nākamajiem mūsu rīkotajiem koncertiem jau nāca arvien vairāk cilvēku. Augustā uzstājāmies atkal Undīnē, kur organizācija Zaļā Brīvība akcijas pret ģenētiski modificētiem organismiem ietvaros rīkoja koncertu.

Augusta beigās notika neticamais - uz Rīgu atbrauca un uzstājās slavenā  amerikāņu old school hard core grupa GOOD CLEAN FUN. Viņu koncertu tāpat kā ENDSTAND organizējām (un paši arī bijām vieni no iesildītājiem) Saksofonā. Šoreiz cilvēku bija daudz. Septembrī Valmieras pilsētas svētkos spēlējām pilsētas centrā uz brīvdabas skatuves, kur sevi pasniedzām kā grupu CITAS KAPUCES (jo visi spēlējām kapucēs), drusku parodējot pirms nedēļas kļūdaino afišu Cēsīs (bijām uzaicināti, bet traģisku apstākļu dēļ atcēlām savu uzstāšanos), kur bijām nodēvēti par grupu CITA ALŪKSNE.

Vasarā  Jānis kopā ar savu draudzeni Sanitu izdeva zīna Austra pirmo numuru (vēlāk izrādījās, ka vienīgo), kurš bija gan par mūziku, gan dažādām politiskām un sociālām tēmām.

Septembrī  grupa devās 3 koncertu minitūrē uz Baltkrieviju (Vitebsku un Minsku) un Lietuvu (Viļņu). Minskas koncerts ar daudz cilvēkiem un ideālu atmosfēru kļuva par vienu no labākajiem CITAS ATTIEKSMES pastāvēšanas vēsturē. Acīmredzot Krievijā un Baltkrievijā mūsu pārizdotā pirmā kasete, kas pārdota vairākos simtos eksemplāru, bija nesusi augļus. Pēc koncerta apmeklētāji iesaistījās ielu kaujās ar nazi skinhediem. 19. oktobrī Saksofonā, Rīgā organizējām amerikāņu politiskās metal core grupas CATHARSIS koncertu, taču iekšēju problēmu dēļ viņi pārtrauca savu Eiropas tūri tieši pirms Rīgas koncerta un līdz ar to Latvijas klausītājiem gāja secen šīs slavenās grupas priekšnesums. Koncerts gan notika, taču tikai ar vietējo grupu piedalīšanos. Oktobra beigās bijām ieplānojuši nedēļu garu dažu koncertu tūri pa Somiju un Zviedriju, taču tā kā Zviedrijā izdevās sarunāt tikai vienu uzstāšanos, tad finansiālu apsvērumu dēļ nospēlējām tikai 2 koncertus - Tamperē un Helsinkos (Somijā).

2002. gads pagāja ik pa laikam uzstājoties (klubā Depo Rīgā, Slīpos, privātā dzimšanas dienas pasākumā Cēsīs, brīvdabas festivālā Operācija 3 Kocēnos netālu no Valmieras un citur), kā arī strādājot pie jaunām dziesmām un gatavojot jaunu CD. Jau kādu laiku visi bijām pārvākušies dzīvot, mācīties un strādāt Rīgā, tāpēc mēģinājumi notika tur. Vasarā izdomājam, ka grupas skanējumam pietrūkst vienas ģitāras un par dalībnieku kļuva Jānis Januševskis no grupas PEST OF A CHILD. Līdz ar to skanējums kļuva daudz profesionālāks un svaigāks. Septembrī un oktobrī Rīgā, studijā Fēnikss ierakstījām 6 dziesmas, kuras Kablio Muzika izdeva CD ar nosaukumu Cita Attieksme. Rezultātā mūsu dziesmas kļuva melodiskākas, skumjākas un ne tik agresīvas, kā iepriekš. Ar padarīto darbu bijām ļoti apmierināti, taču tajā pašā laikā sapratām, ka grupa laikam savu potenciālu ir izsmēlusi, jo gandrīz visiem grupas dalībniekiem bija doma par kaut ko jaunu (kas nebūtu old school hard core stilā), bet viens no grupas līderiem Jānis vispār sāka apsvērt beigt nodarboties ar mūziku. Līdz ar to likās, ka ilgi grupa vairs nepastāvēs. Novembrī devāmies Eiropas koncertturnejā, kas iesākas Rīgā klubā Depo ar CD prezentācijas pasākumu, un turpinājās Zabadakā Kuldīgā, Viļņā (Lietuva), Kauņā (Lietuva), Salčiņinkos (Lietuva) un Ļubļinā (Polijā). Visi koncerti bija ļoti labi, par dažiem var pat teikt - izcili. Diemžēl tūri nācās pārtraukt, jo busam radās tehniskas problēmas un neriskējām braukt tālāk. Līdz ar to atcēlām divus atlikušos koncertus Hamburgā (Vācijā) un Ģentē (Beļģijā). Pēc tūres vēl jo vairāk kļuva skaidrs, ka esam drusku noguruši no kopā muzicēšanas un šis ieraksts un tūre ir maksimums, ko varam sasniegt. CD prezentācijā Rīgā solītais atvadu koncerts tā arī diemžēl palika nenospēlēts.

Andris un Jānis Januševskis (kurš turpināja spēlēt PEST OF A CHILD) pēc tam nodibināja grupu WHEN MY AUTHORITIES FALL, bet Edijs pēc laika pievienojās grupai INOKENTIJS MĀRPLS, kā arī vēlāk izveidoja savu grupu VISMAZ 3 VĀRDI, kurai piebiedrojās arī Andris.

Jānis Reinsons, februāris/2010.

DISKOGRĀFIJA

1999 -  CITA ATTIEKSME We Are Responsible, kasete/ Austra;

1999 - dziesma To nenozīmē HC izlasē Odekolons 98/99, kasete, HUBB;

1999 - four-way-split-tape We All Are Positive,  kurā iekļautas visas 8 dziesmas no albūma We Are Responsible, kasete/ Sharapow Sound System (krievija);

2001 - CITA ATTIEKSME Katram no mums!, kasete/ Austra;

2001 - CITA ATTIEKSME Katram no mums!, CDr/ Kablio Muzika(lietuva);

2001 - dziesma Time has come izlasē Tabūns 2000, kasete/ Nekac Ieraksti;

2001(?) - dziesmas: Katram no mums, Choose Human Rights, Tas ir genocīds un Labāk paklusē izlasē Take No Heroes, CD/ W.G.F., Boisleve, Refuse un citi leibli;

2002 - CITA ATTIEKSME Cita Attieksme, CDr/ Kablio Muzika(lietuva);

2002 - dziesmas Labāk paklusē un Atceries! izlasē Tabūns 2001, CDr, Nekac Distribuciya;

2002(?) - dziesma Vārda brīvība izlasē Latvijas punk/HC, CDr/ HUBB;

2002(?) - dziesma Katram no mums izlasē Odekolons 2001, CDr,/HUBB;

2002(?) - dziesmas Katram no mums, Choose Human Rights un Labāk paklusē izlasē Schlag ein auf die Feinde der Kulturrevolution, CD/ Jump Up Schallplattenversand(vācija);

2003 - dziesmas  How Long? un Once Again izlasē HC.LV Compilation Volume 1, CDr, HC.LV;

???? -  CITA ATTIEKSME „We Are Responsible“, kasete/ Taste Of Blood Records (slovākija);

???? - CITA ATTIEKSME „We Are Responsible“ + „Katram no mums!“, kasete/ Just a Life (baltkrievija);

SASTĀVS

Ļoha (ex-MOLOTOFF ‘S COCTAIL) - bass, vokāls;

Andrejs (ex-NON AGRESSION, ex-WARNING) - bungas;

BJORGS - Māris Bergs (ex-NON AGRESSION, ex-WARNING) - ģitāra.

BIOGRĀFIJA

Punk / hardcore grupa no Valmieras, dibināta 1997.g.vasarā. Mēģinājumi notika mājās pie Bjorga. Visā grupas pastāvēšanas laikā nospēlēts diezgan liels skaits koncertu gan Valmierā, gan citās Latvijas pilsētās. ( Kuldīgā - SABRAUKTĀ MANOJĒZE ( 1997 ), LĀCIS un KNIEBIENS(1999) ). Kādā no vietējiem pilsētas festiem žūrija (!!!) grupu atzīmēja kā perspektīvu un kā balvu piešķīra pāris stundu ierakstu studijā! ” Думаю, со стороны Граверса и Ко это был чистый пиздёж.” Laņģis kādu laiku spēlēja bungas ŠAUSMĪGAJOS RŪĶĪŠOS, arī Ļoha tur spēlēja pastāvīgi. 1998.g. pašu spēkiem ierakstīts un izdots albums „Смысл Жизни”. 2000.g. grupa izjūk.

Info: Koņs/ marts’ 2010

DISKOGRĀFIJA

1998 - DOD „Смысл Жизни“, kasete, pašu izdots;

1998 - ar trīs dziesmām koncertizlasē Sabrauktā manojēze fest.22.11.97, De La Muitnieks Tapes;

1999 - ar dziesmu Labrīt skolotāja izlasē Weird System, 7″EP - Latvian punk/hc comp./ The Beard Is Weird.

FOTO

(Valmiera, 1996 - 1997)

SASTĀVS

Ļoha ( Aleksejs Čepjolkins /Алексей Чепёлкин ) - ģitāra, vokāls, teksti;

Ļova ( Aleksejs Matašovs / Алексей Маташов ) - vokāls, teksti;

Pots ( Andris Zālītis ) - bungas, teksti;

Oļegs Gluzunovs / Олег  - bass.

BIOGRĀFIJA

Grupa izveidojas 1996. g. februārī  Pota dzīvoklī,  kad kopā uzspēlēt sadomā Ļoha (16) un Pots (15). Viņi arī ir grupas mugurkauls tās neilgās pastāvēšanas laikā.

Grupai tiek dots nosaukums MONTY PYTHON un divu dienu laikā ,13.un 14. augustā ChHRec.( Čepa dzīvoklis/HE.ЛЮДИ ) viņi ieraksta akustisku albūmu „Так И Надо“, kurā jūtama psihodēliskā Sibīrijas pankroka ( J. ĻETOVS un JANKA ) ietekme. Ļoha- ģitāra, vokāls un Pots - perkusijas un vokāls. Ierakstā kā vokālistes piedalās arī viņu draudzenes Mariška un Kariška.

Pirmais koncerts grupai notiek Saimona un Māras mājas pagalmā. Sastāvs ir šāds: Pots- vok., Ļoha- bass, Koņs ( NOT HUMAN ) - ģitāra, Andrejs ( WARNING )- bungas.

Grupa uzsāk mēģinājumus Saimona pagrabā. Tur 20.09.96. notiek arī otrais grupas koncerts, tikai nu jau zem nosaukuma В.Л.К.С.М. ( Возми Лопату Копай Себе Могилу ) un sastāvs: Pots- vok., Ļoha- bass, Koņs ( NOT HUMAN ) - ģitāra, Čepa ( ex-HE.ЛЮДИ )- bungas.

1997. gada sākumā atkal tiek mainīts nosaukums  - šoreiz uz MOLOTOFF’S  COCKTAIL. Pirmais koncerts zem šāda nosaukuma notiek Smiltenes KN 01.02.97. un sastāvs šoreiz ir šāds: Ļoha - ģitāra, Oļegs - bass, Pots - bungas,  Ļova - vokāls. Diemžēl, Ļova uz koncertu neatbrauca.

Šajā sastāvā grupa nospēlē vēl pāris koncertus Valmieras ģimnāzijā, Limbažos un maija sākumā Smiltenē ieraksta albūmu „Технология Производства Кокаина Из Отходов Мясокомбината” un neilgi pēc tam arī izjūk.

Info: Koņs/OT, marts-2010

DISKOGRĀFIJA

1996 - MONTY PYTHON „Так И Надо“, kasete/ pašu izdots;

1997 - MOLOTOFF’S  COCKTAIL „Технология Производства Кокаина Из Отходов мясокомбината“, kasete/ pašu izdots;

1998 - dziesma Будь Осторожен(cover by 33-х Л.П.) izlasē ODEKOLONS 97/98, kasete/ HUBB;

1999 - dziesma What For? izlasē WEIRD SYSTEM, 7″EP - Latvian punk/hc comp./ The Beard Is Weird.

FOTO

SASTĀVS

Jānis - ģitāra, vokāls;

Edijs - bass;

Gatis - bungas;

Andris - bass;

Valdis - bungas.

BIOGRĀFIJA

Grupa KURU-KSETRA, kuras nosaukums ņemts no indiešu mitoloģijas ( izrunā kā kurukšetra ), tika izveidota 1997. gada beigās, kad bijušais ALERĢIJAS basists Edijs atgriezās no Somijas un vienlaikus atradās arī cilvēks, kurš sāka mācīties spēlēt bungas un vēlējās spēlēt punk grupā.

Pirmais sastāvs bija šāds: Jānis (ex-ALERĢIJA) - ģitāra, vokāls, Edijs (ex-ALERĢIJA) - bass un Gatis - bungas. Kopumā tas bija laiks, kad Smiltenē uzradās vairāki cilvēki (dažus gadus jaunāki par bijušajiem ALERĢIJAS dalībniekiem), kuriem sāka interesēt alternatīvā mūzika. Mūs bija pārņēmis liels entuziasms, jo bija cerība, ka uz koncertiem Smiltenē nāks ne tikai mūsu draugi tusiņa pēc, bet arī citi cilvēki, kuriem interesētu šāda mūzika. Uzreiz tika nolemts, ka vēlamies spēlēt agresīvāku mūziku nekā ALERĢIJA un pievērsties vairāk pasaules punk/hard core mūzikai ar attiecīgiem tekstiem - pret nacionālismu un kapitālismu, kā arī par dzīvnieku tiesībām. Divi KURU-KSETRA dalībnieki bija veģetārieši, kas tā laika Latvijas skatuvei bija ļoti rets gadījums.

Pirmo koncertu nospēlējām ļoti jocīgā pasākumā Priekuļos, netālu no Cēsīm. Tas bija koncerts, kurā spēlēja dažādas mācību iestāžu grupas atšķirīgos stilos - sākot ar šlāgeri un beidzot ar roku, un mēs bijām gandrīz vienīgie sava stila pārstāvji. Patiesībā par nospēlēšanu to grūti nosaukt, jo laikam nevienu no trim ieplānotajām dziesmām līdz galam lažu dēļ tā arī nenospēlējām. Tā kā katrai grupai festivāla beigās pienācās kāda balva, tad mums tika piešķirta balva par „garākajām pauzēm”.

1998. gada janvārī Smiltenē Andra Vilkasta studijā ierakstījām 3 dziesmas, kuras gan ierakstā sanāca daudz maigākas (īpaši vokāla ziņā), nekā spēlējām mēģinājumos un koncertos. Kopā ar divām tikko izveidotām Smiltenes grunge grupām WHY REFUSE? un INSANE izveidojām mēģinājumu telpu divu šo grupu dalībnieku mājās, kura ar humoru tika nodēvēta par NTC - Neatkarīgo tīņu centru. Sekoja daži koncerti Smiltenē - jau pieminētajā NTC, kā arī atpūtas bāzē Slīpi, kas atradās apmērām 10 km attālumā no Smiltenes un kura īrei visi apmeklētāji sameta naudu par telpām - tas bija tāds kā slēgtais koncerts, kas publiski netika reklamēts. Spēlējām arī Valmierā Saimona un Māras mājas pagrabā koncertā ar nosaukumu Psihais Valentīns.

1998. gada pavasarī braucām uz Rīgu, lai Tornī ierakstītu dziesmas, kuras veiksmes gadījumā varētu izdot kasetē. Taču grupas dalībnieku strīda dēļ ierakstīt izdevās tikai vienu dziesmu. 1998. gada vasarā nospēlējam vēl trīs koncertus - palielā brīvdabas koncertā Viļņā, Valmierā un Slīpos. Jāpiebilst, ka visi KURU-KSETRAS koncerti šajā sastāvā bija diezgan lažaini, jo jāatzīst, ka dziesmas bijām izdomājuši sarežģītākas un ātrākas, nekā paši spējām nospēlēt. Pēc tam vairāku ieilgušu iekšēju konfliktu dēļ, kā arī bundzinieka spēlēt nevēlēšanās dēļ Jānis palika viens. Pēc nopietnām pārdomām, vai ir vērts turpināt grupas pastāvēšanu, tika sameklēts Andris (basģitāra) un Valdis (bungas), kuri iepriekš spēlēja Smiltenes grunge grupās. Atsākām mēģinājumus, un tāpat kā gada sākumā tikai citā sastāvā Andra Vilkasta studijā ierakstījām 3 dziesmas. Novembrī nospēlējām koncertu Līvānos. Taču tad bijušais KURU-KSETRAS basģitārists Edijs kopā ar Andri un Valdi nolēma dibināt grupu CITA ATTIEKSME, kura spēlētu tīru hard core, un Jānis piekrita tai pievienoties. Līdz ar to tika izlemts par KURU-KSETRAS pastāvēšanas beigšanu.

Info: Jānis Reinsons/aprīlis - 2008

DISKOGRĀFIJA

1998 - dziesma Reklāma izlasē Odekolons 97/98, kasete/ HUBB;

1998 - dziesmas: Urlas likumi, Reklāma, un Nedrīkstam būt toleranti izlasē Krunciņa piedurknē vol.1, kasete/ EPO tapes;

1999 - dziesma Tas nav sports izlasē Weird System 7″ EP/ The Beard Is Weird Records;

FOTO