WMT Baltic 1998. gadā dibināts kā tirdzniecības uzņēmums, kas reklāmas materiālus un tehnoloģijas vietējā tirgū tikai piegādāja. Pēcāk radās iecere izmēģināt roku ražošanā, tāpēc iegādāta zeme Rīgā, Pļavnieku nomalē, kur tapa biroja ēka ar noliktavu. „Pētām, ko vēl neviens neražo, kā trūkst. Kāpēc to nesākt darīt tieši mums?” stāsta WMT Baltic attīstības projektu vadītājs Māris Dubra un direktore Taive Buceniece.

Vēlāk kompānija atvēra biroju Viļņā, sāka organizēt nozares forumus Latvijā, Lietuvā un Krievijā, jo klientiem trūcis informācijas par tehnoloģijām un jaunākajām iespējām. Pamazām tā sāka investēt aprīkojumā un pirms pieciem gadiem izveidoja ražotni Rīgas pievārtē, Ķekavas novada Daugmalē. Pieklusinātā režīmā pašlaik darbojas birojs ar diviem darbiniekiem Ukrainas galvaspilsētā Kijevā – rosību tajā nomainījis politiskās krīzes radīts panīkums. Iepriekš Latvijas kompānija kā vienīgā Ukrainā, arī Lietuvā un Latvijā izplatījusi japāņu zīmola Roland tehniku.

Savā jomā uzņēmums ir pionieris ne tikai Baltijā, pieļauj uzņēmuma vadība. „Kad sākām strādāt ar apjoma jeb doming tipa (tehnoloģija, ar kuru piešķir trīsdimensiju efektu divdimensiju virsmām) uzlīmēm, negaidījām reakciju, ka gada laikā būs interese no 40 valstīm visos kontinentos, izņemot Austrāliju, nevis tikai no Eiropas, ar ko mēs bijām rēķinājušies,” stāsta M. Dubra.

„Investīcijas ir nebeidzamas, un uzņēmumam ir būtiski, ka strādājam bez ārējiem investoriem, attīstoties lielākoties no savas peļņas,” vērtē M. Dubra. Trīs gados uzņēmums investējis vairāk nekā 200 tūkstošus eiro, aprīkojot Daugmales ražotni ar Baltijā modernākajām iekārtām pilna cikla pašlīmējošo materiālu izgatavošanai. WMT Baltic vienā ražošanas ciklā apvienojis ražošanu, aizsargpārklājumu uzklāšanu un griešanu vajadzīgajā formātā.

Pašlaik ražotnes deviņi darbinieki ir noslogoti divās maiņās, stāsta ražošanas vadītājs Jevgēnijs Tarakanovs, un diennaktī izgatavo vairāk nekā 13 tūkstošus m2 materiāla. „Šādā tempā strādājot, trīs dienas var saražot produkciju, lai piekrautu pilnu kravas automašīnu.”

Uzņēmuma eksports veido 65% no apgrozījuma. Primārais eksporta tirgus ir Krievija, kā arī Baltkrievija un Ukraina, kam seko Lietuva un Igaunija.

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI

Precīzu darījuma summu Infogr.am neatklāja, vien norādīja, ka tā rakstāma ar sešiem cipariem. Līdz ar darījuma noslēgšanu Infogr.am kļuvis par 100% Visualoop akciju īpašnieku.

„Mūsu mērķis ir panākt, ka Visualoop kļūst par vadošo ziņu mediju datu vizualizācijas nozarē globāli. Šis darījums stiprinās mūsu klātbūtni Brazīlijā. Sadarbība ar Visualoop nostiprinās Infogr.am globālās pozīcijas, kā arī veicinās kompānijas sociālo misiju vairot izpratni un interesi par datu vizualizāciju visā pasaulē,” norādīja Infogr.am dibinātājs un vadītājs Uldis Leiterts.

Viņš uzsvēra, ka Infogr.am grib Visualoop saglabāt kā neatkarīgu mediju, tādēļ Infogr.am nebūs nekādas noteikšanas pār Visualoop saturu. „Mēs vēlamies, lai Visualoop vienmēr paliek kā pilnīgi neatkarīgs medijs, kurā viņi var publicēt jebkādu saturu. Viņi var būt kritiski arī par Infogr.am, bet mēs nekad neiejauksimies saturā,” teica U. Leiterts.

Savukārt, lai nodrošinātu Visualoop redakcionālo neatkarību, izveidota neatkarīga redakcionālā padome, kurā darbosies trīs pasaulē atzīti datu žurnālisti, tostarp Alberto Kairo (ASV), Mariana Santos (Portugāle) un Santiago Ortiz (Kolumbija). Padomi vadīs Visualoop dibinātājs Tiago Vesolo.

Pēc U. Leiterta teiktā, Infogr.am plāno Visualoop attīstībā ieguldīt dažāda veida investīcijas, tostarp ieviest tehnoloģiskās inovācijas. „Liela daļa tieša un nemateriāla investīcija no mūsu puses varētu būt tā, ka Infogr.am sākumlapu un infografikas apskatās miljoniem cilvēku, un, ja mēs tur pieliekam klāt kādu informāciju par Visualoop, tas uzreiz būtiski palielinātu viņiem apmeklētāju skaitu,” sacīja U. Leiterts.

Pēc U. Leiterta sacītā, pats Infogr.am šobrīd vēl nav pelnošs uzņēmums, bet uz to virzās. Viņš arī atklāja, ka Infogr.am nākotnē plāno paplašināt savu darbību, infografikas padarot pieejamākas vairākās valodās. Šobrīd Infogr.am infografikas pieejamas latviešu, krievu, angļu, japāņu un portugāļu valodās, bet tuvākajā laikā infografikas plānots piedāvāt arī franču valodā.

Infogr.am ir datu vizualizācijas rīks, kas tiešsaistē ļauj publicēt datus vizuāli uzskatāmā veidā. Šo servisu šobrīd izmanto aptuveni 1,5 miljoni lietotāju – žurnālisti, nevalstisko organizāciju aktīvisti, komunikācijas profesionāļi, skolotāji, studenti un citi lietotāji visā pasaulē. Kopš uzņēmuma dibināšanas 2012.gadā tajā izveidotas vairāk nekā 2,3 miljoni infografikas.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Veikals an&angel atrodas Antonijas ielā 24, Rīgā, tā platība ir 40 kvadrātmetru. Salonveikalā plašā klāstā būs pieejami trauki no visām aktuālajām an&angel trauku kolekcijām.

Veikala pārvaldītājas SIA Angel Glass Design valdes priekšsēdētāja Agnese Garā-Nīmane norāda, ka šis ir pirmais zīmola an&angel veikals, kas atvērts, turpinot zīmola attīstību. Līdz šim zīmola produktus bija iespējams iegādāties 25 pasaules valstīs. „Sava veikala atvēršana bija nākamais solis uzņēmuma stratēģiskajā attīstības plānā. Lai gan, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas tirgus nav peļņu nesošākais, tomēr uzņēmumam bija svarīgi sākt ar savu veikalu mājas valstī, jo an&angel ir Latvijas zīmols. Visu an&angel trauku dizains ir izstrādāts Latvijā,” atzīmē A. Garā-Nīmane.

Pērn stikla dizaina priekšmetu zīmols an&angel ieguvis prestižo Red Dot dizaina balvu kategorijā Produktu dizains. Kopumā an&angel ir ieguvis vairākus apbalvojumus kategorijā Labākais rūpnieciskais dizains žurnāla Deko konkursā 2007., 2010., un 2011.gadā, kā arī apbalvojumu kategorijā Rūpnieciskais dizains Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2010.gadā.

an&angel ir Latvijas inovatīva un funkcionāla stikla dizaina priekšmetu zīmols, kuru 2004.gadā radīja stikla mākslinieks Artis Nīmanis un kurus ražo SIA Angel Glass Design. an&angel radītie stikla dizaina objekti apvieno dizainu, praktisku pielietojamību un eksperimentālu jaunradi. an&angel kristāla un stikla trauku kolekcijas ir estētiski minimālistiskas, funkcionālas, bet ar savu individuālo raksturu.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Noslēgto darījumu palīdzēs realizēt BALTA māsas kompānijas Lietuvā un Igaunijā. Patlaban ALD Automotive Baltijā kopā pārvalda 3600 spēkratu, tādējādi noslēgtais sadarbības līgums ir lielākais autotransporta apdrošināšanas darījums Baltijā.

Noslēgtā sadarbības līguma izpildes gaitā BALTA ar brokera Aon Baltics palīdzību sniegs KASKO un OCTA apdrošināšanu ALD Automotive 1300 automašīnu lielajam autoparkam Latvijā, taču kopumā pakalpojums tiks sniegts visu trīs Baltijas valstu autoparkiem. To palīdzēs realizēt BALTA māsaskompānijas Lietuvā un Igaunijā. Noslēgtais līgums paredz arī individuāli klienta vajadzībām pielāgotu atlīdzību izmaksas procesu, kas ļaus paātrināt apdrošināšanas gadījumu izskatīšanu un atlīdzību izmaksu.

„Apdrošināšanas atlīdzību gadījumos BALTA spēj operatīvi pieņemt lēmumus un attiecīgi reaģēt ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā, tāpēc visā Baltijā veiksmīgi sadarbojamies ar ALD Automotive jau sesto gadu. Lepojamies ar ilggadējo sadarbību, kas apliecina, ka spējam sniegt uzņēmuma individuālajām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību,” skaidro BALTA tehniskais direktors Uldis Dzintars.

„Esam gandarīti turpināt ilggadējo sadarbību ar apdrošināšanas sabiedrību BALTA. Apdrošināšanas partnera izvēlē mums ir ļoti svarīga profesionalitāte un uzticamība, kā arī vienota pakalpojuma sniegšana visā Baltijā. Tas attiecīgi ļauj arī mums nodrošināt ātru un kvalitatīvu klientu apkalpošanu,” skaidro ALD Automotive vadītājs Latvijā Valdis Dzilnavs.

ALD Automotive ir viens no lielākajiem autoparku vadības un pilna servisa līzinga pakalpojumu sniedzējiem Eiropā ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi. Uzņēmums darbojas 39 valstīs visā pasaulē, nodarbinot 4500 cilvēku un pārvaldot vairāk nekā 1 000 000 automašīnu.

Baltijā ALD Automotive darbojas kopš 2005.gada, kad tika sākta uzņēmuma darbība Igaunijā. 2006.gada sākumā tika nodibināts uzņēmums Lietuvā, bet kopš 2006.gada vidus pakalpojumi ir pieejami arī Latvijā. Baltijā ALD Automotive pārvalda 3600 automašīnu lielu autoparku un nodarbina 37 darbiniekus.

BALTA iekļauta PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrāleiropas un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā, un Polijā tam ir vairāk nekā 16 miljoni klientu. 2013.gadā PZU grupa apdrošināšanas prēmijās parakstīja 3,98 miljardus eiro.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

No koka gabaliņiem, kas palikušas pāri, gatavojot Mucas traukus un svečturus, tapuši pirmdienkoka pulksteņi. Mārtiņš Eiduks, koka trauku un svečturu Muca un tagad arī koka pulksteņu Watch Me idejas autors, secinājis, ka rezultāts ir labs un varētu šo eksperimentu turpināt.

Pirmie eksperimentālie pulksteņi tapa no mucu dēlīšu pārpalikumiem, ko izmantoja trauku un svečturu gatavošanā, bet tagad tiek lietoti citi materiāli, jo atlikumi nebija piemēroti pulksteņiem. „Ir nianses, kas jāņem vērā, taisot pulksteņus,” teic Mārtiņš. Sākumā pulksteņmeistars, ar ko Mārtiņš un viņa sieva un biznesa partnere Agata Zariņa-Eiduka konsultējās, bija skeptisks – ne jau jūs pirmie nākat ar tādu ideju. Taču laika gaitā ar viņu izveidojās laba sadarbība. Pirmos Watch Me pulksteņus izgatavoja pulksteņmeistars, bet tagad, apgūstot visus smalkumus, Mārtiņš tos izgatavo pats.

Pirmos pulksteņus Mārtiņš pārdeva šā gada maijā; plašākai sabiedrībai tie sevi pieteica Kalnciema ielas tirdziņā oktobrī. „Latvijā mēs pārbaudām, kas cilvēkiem īsti patīk un kas ne. Latvija nav gala tirgus, tas ir pārāk mazs, arī pirktspēja nav tik liela, lai gan Kalnciema ielā likās, ka ar pirktspēju viss ir kārtībā,” saka Agata.

Šobrīd Watch Me strādā pie sava veikaliņa izveides interneta platformā Etsy.com. „Jāiegulda vairāk laika, nekā tagad mums ir. Preces ir ieliktas, bet vajag lielāku apmeklējumu,” saka Agata. Latvijā ir grūti pārdot, ja cilvēks nav produktu apčamdījis, bet ārzemēs tas esot nedaudz vieglāk. „Tur jau ir pieredze – ja cilvēks meklē koka pulksteni, viņš zina, ka tādi ir, ka tas ir ejošs pulkstenis, ka tā nav butaforija,” viņa turpina. Patlaban koka pulksteņu ražotājiem norit sarunas arī ar dažiem veikaliņiem Nīderlandē, tāpat uzņēmums pēta Dānijas tirgu, kur labprāt eksportētu savu produkciju.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

A/S Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičs atzīmē, ka kompānija mērķtiecīgi realizē investīciju politiku, ieviešot arvien jaunus produktus, lai piedāvātu tos gan vietējiem pircējiem, gan arī eksporta tirgos.

A/S Tukuma Piens uzsākusi vairāku jaunu produktu ražošanu, papildinot Baltais zīmolu ar ekoloģisku pienu un sviestu, kā arī trīs jauniem jogurtiem ar sēklām.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, kas sadarbojas ar 225 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Viena no īpašībām, kas piemīt veiksmīgiem uzņēmumu vadītājiem un līderiem, ir prasme atzīt savas kļūdas. Vadītājam jāprot mācīties no kļūmēm, izmantot tās uzņēmuma attīstībai, sarunā ar interneta ziņu vietni Entrepreneur.com norāda publicists Gajs Vinčs. Viņš uzsver, ka kompānija, kuras vadītājs spēj atzīt savas kļūdas, kļūst stiprāka, bet tās darbinieki labāk izprot situāciju uzņēmumā un ir gatavi strādāt produktīvāk. G. Vinčs norāda uz pieciem aspektiem, kas vienmēr būtu jāpatur prātā vadītājam.

1. Uzņemieties atbildību
Kā līderis un vadītājs tieši jūs esat atbildīgs par to, kas notiek jūsu kompānijā. Tas nozīmē, ka jūsu pienākums ir uzņemties atbildību gan par kādu problēmu, gan tās risinājumu. “Nekad nemēģiniet aizbildināties, ka jums nav nekāda sakara ar kādu kļūdu, tas neveicinās uzticības veidošanos pret jums kā pret līderi,” skaidro G. Vinčs. Vadītāja pienākums ir arī uzslavēt tos darbiniekus, kuri nebaidās uzņemties atbildību par kļūmēm, kuras pieļāvuši. Izrādot cieņu viņiem, atbalstot viņus, priekšnieks radīs kompānijā nepieciešamo kultūru – darbinieki nebaidīsies atzīt, ka ir kļūdījušies. “Atbildības uzņemšanās brīžos, kad kompānijā kaut kas notiek ne gluži tā, kā vajadzētu, ir viens no faktoriem, kas veicina uzņēmuma attīstību,” ir pārliecināts G. Vinčs.

2. Esiet patiess
Vadītājam ir jāiegaumē, ka darbinieki cieši seko līdzi viņa uzvedībai – arī tad, kad priekšnieks atvainojas par pieļauto kļūdu. Tādēļ šī atzīšanās nedrīkst būt samākslota, darbiniekiem nedrīkst rasties iespaids, ka vadītājs atbildību uzņemas tikai tādēļ, ka viņam tas ir jādara, bet sirds dziļumos kļūmē vaino savus padotos, norāda Vašingtona universitātes profesors Kurts Dērkss. “Izturieties dabiski un nepiespiesti, darbiniekiem jājūt, ka viss jūsu sacītais nāk no sirds,” viņš uzsver.

3. Nodemonstrējiet, ka ir gūta mācība
Pareiza kļūdas atzīšana nozīmē, ka vadītājs izskaidro, kas un kāpēc ir noticis. Sākot sarunu ar darbiniekiem, jums vajadzētu paskaidrot, kādēļ tika pieņemts kļūdainais lēmums, kādi argumenti un loģika kalpojuši tam par labu. Nākamais solis – izskaidrot, kādēļ šis lēmums izrādījies nepareizs, kāda bijusi tā jaunā informācija, kas ļāvusi to atklāt, un kā šo informāciju izmantot nākotnē. G. Vinčs uzsver – kamēr šie secinājumi nav izdarīti, vēl nav pienācis laiks kļūdas atklātai atzīšanai. “Jums jāsavāc pietiekami daudz informācijas, lai spētu darbiniekiem izskaidrot, kā bija jārīkojas pareizi,” uzsver eksperts. Viņš norāda, ka pareizos secinājumus iespējams izdarīt no jebkuras kļūdas, lai cik maza tā arī būtu bijusi, un vadītāja uzdevums ir panākt, lai arī darbinieki saprastu, kādēļ tā tikusi pieļauta.

4. Rīkojieties aktīvi
Runāšana vien nedos vajadzīgo rezultātu, nepieciešams rīkoties. Runājot par to, kas darāms, lai novērstu kļūdas nākotnē, vadītājam jau būtu jāmin kādas konkrētas rīcības piemērs. “Jo detalizētāks un specifiskāks tas būs, jo labāk,” ir pārliecināts K. Dērkss. Runa var būt, piemēram, par jaunu sistēmu uzņēmuma iekšējā komunikācijā, par atšķirīgu pieeju jauna produkta attīstībā. “Spēja izskaidrot, kā tiks izlabots tas, kas izdarīts nepareizi, un atbildības uzņemšanās, stiprinās jūsu pozīcijas,” viņam piekrīt G. Vinčs.

5. Atcerieties par darbiniekiem
Runājot par pieļautajām kļūdām, vadītājs nedrīkst aizmirst arī par tiem darbiniekiem, kuriem nācies ciest šo kļūdu dēļ. “Izrādiet iejūtību, ja kāds darbinieks ieguldījis daudz darba un laika projektā, kas šīs kļūdas dēļ ir izgāzies,” norāda G. Vinčs.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS

Pēdējā laikā, neraugoties uz krīzi, aizvien biežāk no uzņēmējiem, kas meklē darbiniekus, dzirdam neizpratnes pilnus izteikumus par darba meklētāju mazo atsaucību uz sludinājumiem, grūtībām atrast piemērotu darbinieku un laiku, kas, meklējot darbinieku, patērēts bez rezultāta. Jautājām personālvadības speciālistei Sandrai Pallo, kā izskaidrot šo fenomenu un kā jaunajam uzņēmējam, kuram iepriekš nav bijusi pieredze darbinieku atlasē, tomēr atrast sev labu palīgu jaunuzsāktajā biznesā.

„Šķiet, ir beigušies laiki, kad darba devējs uz darbinieka neapmierinātību ar kaut ko atbildēja: „Ja tev te kaut kas nepatīk, ej prom, – tavā vietā tūlīt pat atradīšu citu.” Arī darba devēji sāk apzināties, ka atrast kompetentu darbinieku, ar kuru iespējams veiksmīgi sadarboties un kura mācīšanai nav jāpatērē daudz laika, ir liela veiksme. Tāpēc pirmais ieteikums – saglabājiet savus kompetentos un lojālos darbiniekus. Ja nu tomēr ir nepieciešams nomainīt personālu vai meklēt jaunus darbiniekus jaunam biznesam, izstrādājiet racionālu meklēšanas un atlases stratēģiju. Ar ko sākt?

1. Skaidri nodefinējiet, kas jāprot pretendentam konkrētajā amatā. Kas jāzina, jāspēj, jāvar izdarīt darbiniekam un kādai jābūt darbinieka attieksmei pret klientiem, kolēģiem u.c. Piemēram, biroja administratores amata kritēriji – zināšanas lietvedībā, prasme strādāt ar biroja tehniku (dators, kopētāji, fakss u.c.), komunikatīvās prasmes, latviešu, krievu un angļu valodas (vai kādu citu, specifiski attiecīgajam biznesam nepieciešamu valodu) prasme, precizitāte, atbildība, pozitīva attieksme pret kolēģiem un klientiem.

2. Uzrakstiet amata aprakstu, kādi pienākumi jaunajam darbiniekam būs jāveic un kādā darba režīmā jāstrādā. Amata apraksts noderēs, pieņemot jauno darbinieku darbā, lai vienotos par veicamajām darba funkcijām. Tas palīdzēs arī darba devējam labāk saprast, kādu darbinieku viņš vēlas redzēt šajā amatā.

3. Padomājiet, kur šādus darbiniekus var atrast. Tas nozīmē saprast, kādus laikrakstus lasa vai interneta portālus apmeklē potenciālie darbinieki. Ievietojiet sludinājumu arī savā mājas lapā. Izmantojiet dažādus sociālos tīklus jaunā darbinieka meklēšanā, varat iesaistīt arī kolēģus un savus draugus. Protams, ja ir iespējams, izmantojiet personāla atlases kompāniju pakalpojumus.

4. Nosakiet termiņu CV iesūtīšanai. Visbiežāk tās ir divas nedēļas.

5. Kad esat saņēmuši CV, veiciet darbinieku sākotnējo atlasi. Pēc darbinieku CV varēsiet izvērtēt potenciālo darbinieku izglītību un zināšanu līmeni, pieredzi un aptuveni noteikt valodu zināšanas. Pēc šiem kritērijiem atlasiet sev piemērotākos kandidātus. Atcerieties, ka pirmās atlases noteikums ir atlasīt nevis labākos, bet jūsu uzņēmumam un vakancei piemērotākos darbiniekus.

6. Uzaiciniet pretendentus uz pirmo interviju, lai iepazītos ar potenciālajiem darbiniekiem un izstāstītu par veicamajiem darba pienākumiem. Izmantojiet telefona sarunu ar pretendentu, lai noskaidrotu komunikācijas prasmes, valodas zināšanas un attieksmi. Klausieties un izvērtējiet jau telefona sarunā – kā cilvēks ar jums runā, kāda ir viņa balss, attieksme, intonācija, ko viņš jums jautā, kā atbild uz jūsu jautājumiem.

7. Intervijā svarīgs ir viss – kad (savlaicīgi vai kavē) pretendents ierodas uz tikšanos, kā ienāk birojā, kādu pirmo iespaidu atstāj. Pievērsiet uzmanību veidam, ko un kā cilvēks stāsta. Tā jums būs noderīga informācija.

Pēc pirmās intervijas varat izvērtēt, kurus pretendentus aicināt uz nākamo interviju un kuriem sūtīt atteikuma vēstules. Atteikuma vēstules ieteicams sūtīt visiem, kuri bija ieinteresēti piedalīties konkursā un atsūtīja savus CV.

8. Nebaidieties darba intervijas laikā pārbaudīt arī pretendenta prasmi strādāt ar datoru, valodu zināšanas un citas amatā nepieciešamās kompetences.
Kad esat izvēlējušies darbinieku, sagatavojiet viņa darba vietu un veltiet savu laiku darbinieka integrēšanai uzņēmumā.”

Konsultēja Santra Pallo, Komercizglītības centra eksperte personālvadības jomā.

LASI VISUS BIZNESA ABC RAKSTUS

Jaunu uzņēmumu īpašniekiem, kuri meklē investorus, bieži vien ir jāizlemj, vai viņi piesaistīs tikai vienu investoru, vai balstīs uzņēmuma attīstību uz investoru grupas palīdzību. Maskavas vadības skolas Skolkovo investoru kluba vadītājs Vitālijs Poļehins publikācijā žurnāla Forbes krievu izdevumā norāda, ka bieži vien investoru grupas piesaistīšana ir vienīgais iespējamais risinājums, un vērš uzmanību uz tā plusiem un mīnusiem.

“Ir daudz projektu, kuri gadiem ilgi meklē vai vienkārši gaida savu sapņu investoru. Ja jums ir tikai ideja vai prototips, ir acīmredzami, ka atrast vienu vienīgu investoru būs ļoti sarežģīti un projekta realizēšanai nepieciešamo summu daudz vienkāršāk savākt no vairākiem investoriem,” raksta V. Poļehins. Viņš norāda, ka šādam risinājumam ir acīmredzami plusi. Piemēram, ja projekta nākamajā attīstības stadijā rodas sarežģījumi, vairāku investoru esamība palielina iespēju, ka kāds no viņiem palīdzēs ar finansējumu. “Investors, kurš jau ir veicis savu ieguldījumu, atšķirībā no nepazīstama potenciālā investora pārzina situāciju kompānijā, viņš nebaidīsies no papildu ieguldījumiem, ja uzskatīs, ka projekts ir tā vērts,” uzsver V. Poļehins, piebilstot, ka, parādoties jauniem investoriem, arī vecie turpinās ieguldījumus, lai nesamazinātos viņu akciju daudzums. “Investoru grupas esamība arī mazina negatīvo efektu, ja kāds no viņiem nolemj pamest projektu. Tāpat ir jāatceras, ka investori projektā iegulda ne tikai savu naudu, bet arī pieredzi, zināšanas un sakarus, tādēļ darbojas pavisam vienkārša likumsakarība – jo vairāk viņu ir, jo labāk,” uzsver speciālists.

V. Poļehins skaidro, ka sākumā nepieciešams piesaistīt vadošo investoru – cilvēku, kurš gatavs ne tikai ieguldīt iesācējuzņēmumā naudu, bet arī dalīties biznesa pieredzē. “Šai lomai jums jācenšas piesaistīt cilvēku, kurš jau iepriekš ieguldījis naudu iesācējuzņēmumos un guvis panākumus,” ir pārliecināts eksperts. Ideālā gadījumā tieši vadošajam investoram vajadzētu vismaz daļēji uzņemties sarunas ar citiem investoriem – tas viņus pārliecinātu, ka iesācējuzņēmuma sākotnējā izpēte jau ir veikta, turklāt pieredzējušam cilvēkam būs arī vienkāršāk izvēlēties piemērotākos uzņēmējus, kurus piesaistīt projektam.

Speciālists uzsver, ka sarunu laikā iesācējuzņēmuma īpašnieks drīkst nosaukt to uzņēmēju vārdus, kuri jau piekrituši investēt projektā un neiebilst pret to, ka viņu līdzdalība tiek atklāta. “Investoru vidē bieži vien darbojas bara instinkts – viņi baidās palaist garām darījumu, kurā ieinteresēti citi,” raksta V. Poļehins. Viņš gan uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst minēt to cilvēku vārdus, kuri tikai iepazinušies ar projektu, taču vēl nav devuši galīgo atbildi.

Tajā pašā laikā uzņēmējs nedrīkst aizmirst arī par investoru grupas piesaistīšanas negatīvajiem aspektiem. “Pirmais un pats lielākais mīnuss – jo vairāk dalībnieku, jo vairāk tiek sarežģīts darījumu noslēgšanas process,” viņš norāda. Lielāks investoru skaits nozīmē arī to, ka uz katru no viņiem gulstas mazāka daļa atbildības – reizēm tas var izrādīties slikti, jo investori mēdz ietekmēties viens no otra. “Ja iesācējuzņēmumam rodas kādas problēmas, tā dibinātājam īsti nav uz ko paļauties, jo neviens no investoriem nevēlas uzņemties risināt kopējās problēmas. Savukārt, ja uzņēmums veiksmīgi attīstās, pastāv risks, ka investori sāks cīnīties savā starpā, lai palielinātu savu akciju daļu projektā,” norāda V. Poļehins. Tādēļ viņš uzņēmējiem iesaka – iesācējuzņēmuma sākotnējā attīstības stadijā investoriem nevajadzētu piešķirt vietas direktoru padomē, pilnīgi pietiks ar konsultatīvas padomes izveidošanu.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS

Arkolat prezidente Daina Pečate stāsta, ka jaunu veikalu konceptu plānots izstrādāt līdz 2014.gada beigām. Tāpat uzņēmums iecerējis veikt izmaiņas arī mazumtirdzniecības koncepcijā, tostarp piedāvāt jaunu preču sortimentu.

Arkolat nodarbojas ar trauku un dāvanu veikalu, lielveikalu, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, iestāžu un ražošanas uzņēmumu apgādi ar traukiem un mājsaimniecības precēm. Arkolat dibināts 1994.gadā, un tā pamatkapitāls ir 94 tūkstoši latu (133,8 tūkstoši eiro). Informācija uzņēmuma mājaslapā liecina, ka kompānijai patlaban kopumā ir astoņi veikali Rīgā, Liepājā un Ventspilī.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS