SKATIES VISUS JOKUS

Runājot par to, kādēļ viens uzņēmums gūst panākumus, bet cits, kas darbojas līdzīgā sfērā, – ne, ekonomisti bieži vien veic iespaidīgus aprēķinus un lieto sarežģītus terminus. Žurnāls Business Insider uzskata, ka lielā mērā veiksme atkarīga no tā, kāds ir konkrētā uzņēmuma vadītājs – vidēja līmeņa priekšnieks vai izcils boss. Pamatojoties uz intervijām ar pasaules vadošo uzņēmumu līderiem, Business Insider formulējis astoņas atšķirības starp izciliem un vidēja līmeņa priekšniekiem.

1. Bizness ir ekosistēma, nevis kaujas lauks
Vidēja līmeņa priekšnieki uztver biznesu kā konfliktu starp kompānijām, nodaļām, ļaužu grupām. Viņi cenšas veidot savas armijas (padotos), kurām dot pavēles, pasludina konkurentus par ienaidniekiem, bet pret klientiem attiecas kā pret teritoriju, kuru nepieciešams iekarot.

Izcili priekšnieki uzskata, ka bizness ir simbioze, kurā lielākās izredzes uz izdzīvošanu un uzplaukumu ir pašai atšķirīgākajai firmai. Viņi rada komandas, kas viegli pielāgojas jauniem tirgiem un spēj ātri veidot partnerattiecības ar citām kompānijām, klientiem un pat konkurentiem.

2. Kompānija ir kopiena, nevis mašīna
Vidēja līmeņa priekšnieki savu kompāniju uzskata par mašīnu, kurā darbiniekiem atvēlēta tikai zobratiņu loma. Viņi veido stingri noteiktas struktūras ar striktiem likumiem, bet pēc tam cenšas saglabāt kontroli pār kompāniju – raustot sviras un stūrējot kuģi.
Izcili priekšnieki savu uzņēmumu uzskata par vietu, kurā personības – katra ar savām cerībām un sapņiem – apvienojušās lielāku mērķu sasniegšanai. Viņi iedrošina darbiniekus palīdzēt gūt panākumus kolēģiem, jo tādējādi ieguvēja būs visa kopiena – šajā gadījumā kompānija.

3. Vadība ir pakalpojums, nevis kontrole
Vidēja līmeņa priekšnieki vēlas, lai darbinieki darītu tieši to, kas viņiem uzdots. Vairāk par visu viņi baidās no subordinācijas pārkāpšanas, tādēļ rada vidi, kurā jebkura cilvēka vēlmi izrādīt iniciatīvu nomāc mentalitāte, kuru raksturo devīze – neko nedari, bet pagaidi, ko sacīs boss.
Izcili priekšnieki nosaka vispārējo virzienu, bet paši lielāko daļu laika velta tam, lai nodrošinātu visus resursus, kas darbiniekiem nepieciešami, lai paveiktu uzdoto. Viņi deleģē lēmumu pieņemšanu padotajiem, ļauj kompānijas apakšstruktūrām veidot savu iekšējo noteikumu kodeksu un iejaucas tikai tad, kad rodas kādas problēmas.

4. Darbinieki ir līdzvērtīgi kolēģi, nevis bērni
Vidēja līmeņa priekšnieki savus darbiniekus uzskata par mazvērtīgākiem, nenobriedušiem cilvēkiem, kuriem nav iespējams uzticēties, tādēļ rada patriarhālu pārvaldes sistēmu. Darbiniekiem atliek pieņemt šos spēles noteikumus – viss, ko viņi var darīt, ir enerģiska darba imitācija. Turklāt padotie allaž centīsies būt ļoti piesardzīgi, zinot, ka kļūmju gadījumā pār viņiem var gāzties priekšnieka dusmas.
Izcili priekšnieki pret katru darbinieku izturas tā, it kā tieši viņš būtu kompānijas svarīgākā persona. Līdz ar šo attieksmi tiek prasīts arī izcils darbs visos līmeņos, un darbinieki saprot, ka viņi paši ir savas karjeras veidotāji.

5. Motivēt darbiniekus palīdz vīzija, nevis bailes
Vidēja līmeņa priekšnieki par galveno instrumentu, kas motivē cilvēkus, uzskata bailes – no atlaišanas, no izsmiešanas, no kādu privilēģiju zaudēšanas. Šīs bailes paralizē gan „ierindas” darbiniekus, gan zemāku līmeņu vadītājus, kuri vairs nespēj pieņemt riskantus lēmumus.
Izcili priekšnieki iedvesmo savus padotos saskatīt gaišāku nākotni un sevi kā tās sastāvdaļu. Darbinieki strādā uzcītīgāk, ja viņi tic organizācijas mērķiem, izjūt gandarījumu par to, ko dara, un zina, kā mērķa sasniegšana ietekmēs viņu pašu labklājību.

6. Izmaiņas rada augšupeju, nevis sāpes
Vidēja līmeņa priekšnieki uzskata jebkādas izmaiņas par pārāk sarežģītām un biedējošām. Izmaiņām viņi piekrīt tikai tad, kad kompānija jau nonākusi uz sabrukuma sliekšņa, tātad – pārāk vēlu.
Izcili priekšnieki izmaiņas uztver kā dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Viņi neatbalsta izmaiņas pašu izmaiņu dēļ, bet apzinās, ka veiksmīga augšupeja iespējama tikai tad, ja kompānija un tās darbinieki allaž meklēs jaunas idejas un jaunas metodes, kā attīstīt biznesu.

7. Tehnoloģijām jāpalīdz cilvēkiem, nevis vadības automatizācijai
Vidēja līmeņa priekšnieki uzskata, ka tehnoloģiju galvenais uzdevums ir stiprināt pārvaldes kontroli, padarīt visu kompānijas darbu vairāk paredzamu un pārredzamu. Tādēļ viņi veido centralizētās datorsistēmas, kas padara lielu daļu darba automātisku un vienlaikus rada iebildes darbinieku vidū.
Izcili priekšnieki jaunās tehnoloģijas uzskata par instrumentu, kas ļauj cilvēkiem kļūt radošākiem, veidot labākas savstarpējās attiecības. Viņi ir gatavi adaptēt biroja tehniku, lai darbinieki varētu izmantot savus iemīļotos viedtālruņus vai planšetdatorus.

8. Darbam jāsagādā prieks, nevis tas jāuztver kā verdzība
Vidēja līmeņa priekšnieki darbojas pēc apsvēruma, ka darbs ir mazākais no iespējamajiem ļaunumiem. Viņi kā pašu par sevi saprotamu pieņem, ka darbinieki centīsies izvairīties no savu pienākumu veikšanas un jutīsies aizvainoti, ka viņiem liek strādāt. Šādi priekšnieki sevi pozicionē kā apspiedējus, bet darbiniekus kā upurus, un darba vidē arī valda attiecīga atmosfēra.
Izcili priekšnieki ir pārliecināti, ka darbs var sagādāt prieku. Viņi uzskata, ka viens no svarīgākajiem bosa uzdevumiem ir izprast savus darbiniekus un censties viņiem dot tieši tos uzdevumus, ko viņi paveiks ar lielu patiku.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS

Maija beigās Rīgā notiks interaktīva diskusija Elastīgais darba stils – priekšrocības un izaicinājumi. Diskusijas ietvaros tiks aplūkotas elastīgā darba stila priekšrocības un izaicinājumi no dažādiem – efektivitātes, resursu izmantošanas, darba un privātās dzīves balansa, normatīvo aktu, tehnoloģiju un citiem aspektiem. Nekrize.lv vaicāja personāla atlases speciālistei, Talentor Latvija direktorei Katrīnai Ošlejai, kādas, viņasprāt, ir elastīga darba stila priekšrocības un trūkumi un kādu nozaru uzņēmumi savā darbībā šādu pieeju var izmantot.

„Viena no elastīga darba stila priekšrocībām ir uzņēmumu resursu taupīšana, jo nav nepieciešams iekārtot reālu, fizisku darba vietu. Darbiniekiem jānodrošina tikai atbilstoša tehnika – dators, programmatūra, telefons. Turklāt ir arī gadījumi, kad birojs kopumā ir virtuāls, piemēram, projekta izpildē piedalās cilvēki no dažādām valstīm un kopēja biroja viņiem nav.

Cita priekšrocība varētu būt tā, ka darba devējiem kļūst pieejamāki kvalificēti speciālisti. Bieži vien uzņēmumi nevar piesaistīt atbilstošus speciālistus, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozarē uz pilnu darba laiku, bet, nodrošinot nepilna laika vai attālināta darba iespējas, viņi šādus speciālistus var piesaistīt konkrētiem darbiem. Savukārt darba ņēmējs var efektīvāk saglabāt balansu starp darbu un privāto dzīvi, ko sniedz iespēja strādāt mājās.

Praksē ir zināmi gadījumi, kad pat bankas, kas ir samērā tradicionālas organizācijas, saviem darbiniekiem, kuri nav saistīti ar klientu apkalpošanu, sniedz iespēju vienu dienu nedēļā strādāt mājās. Tas gan nenozīmē, ka darbinieks mājās atpūšas un atļaujas sliktāk izpildīt ikdienas uzdevumus. Tomēr māju vide ļauj darbiniekam justies relaksētākam, kā arī tiek ietaupīts laiks, kas jāpavada ceļā uz darbu un no tā. Daudziem tieši šis aspekts ir ļoti svarīgs.

Viens no galvenajiem šādas nodarbinātības formas trūkumiem gan ir jautājums, kā vadīt komandu, ja tā fiziski neatrodas vienuviet. Tas ir arī viens no lielākajiem vadītāju izaicinājumiem, jo jārod atbildes arī uz citiem saistītiem jautājumiem – kā kontrolēt darbu izpildi, kā pārraudzīt, vai mērķi tiešām tiek sasniegti. Protams, mūsdienās varam izmantot Skype, lai rīkotu sapulces, taču ikvienam ir skaidrs, ka fiziska klātesamība tomēr sniedz lielāku kontroli. Vadītājiem, strādājot ar šādu komandu, sevī jāattīsta pavisam jaunas iemaņas.

Runājot par citiem trūkumiem – nereti dzirdēts, ka cilvēki, kuri ilgstoši strādā attālinātā režīmā, sāk izjust atsvešinātību no organizācijas un mēdz sūdzēties par to, ka jūtas vientuļi un nošķirti. Viena no galvenajām cilvēku pamatvajadzībām tomēr ir piederība grupai. Tā, strādājot attālināti, netiek nodrošināta, tādēļ pastāv risks zaudēt darbinieku.

Viena no nozarēm, kurā elastīgais darba stils ir īpaši izplatīts, saistīta ar konsultāciju sniegšanu. Piemēram, kosmētikas konsultanti zināmā mērā ir sava laika noteicēji – vienu dienas daļu viņi pavada pie klientiem, bet otru – analizē iegūto informāciju, ko var droši darīt arī mājās. Otra vadošā nozare, kas izmanto šādu pieeju, ir informācijas tehnoloģiju uzņēmumi.

Runājot par nodarbinātības problēmu risināšanu ar elastīga darba stila palīdzību, jāatzīst, ka patiesībā jau problēma ir nevis darba vieta, bet gan cilvēku kvalifikācija. Protams, atsevišķos gadījumos var būt tā, ka cilvēks ir kvalificēts speciālists, taču viņš dzīvo tālu no Rīgas, un viņam ir grūtības izbraukāt uz darbu. Tad noteikti var sākt domāt par attālināta darba iespējām. Elastīgs darba stils vispār ir īpaši izplatīts valstīs, kur darbiniekiem jāpārvar lieli attālumi, lai nokļūtu darbā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Ukrainā un citur.

Domāju, ka elastīgs darba stils kļūs arvien populārāks, jau patlaban plaši izplatīta ir tendence, kad darbs vairs netiek stingri nošķirts no privātās dzīves. Šīs abas sfēras arvien biežāk saplūst kopā.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI

Personāla atlases kompānija CV-Online sākusi netradicionālu personāla atlases projektu – iesakot kompānijai informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu, iespējams saņemt prēmiju 100 līdz 800 latu apmērā, vēsta biznesa portāls Nozare.lv.

Prēmija tiks izmaksāta, ja ieteiktais kandidāts tuvāko sešu mēnešu laikā tiks pieņemts darbā un izturēs trīs mēnešu pārbaudes laiku, informēja CV-Online pārstāvis Gints Ģērmanis.

Projekts tiek īstenots, lai apzinātu Latvijā esošos IT speciālistus un veiksmīgāk varētu realizēt IT personāla atlases projektus. Savus kandidātus būs iespējams ieteikt CV-Online mājaslapā īpašā sadaļā www.cv.lv/darbsIT.

„IT speciālisti ir viena no pieprasītākajām profesijām Latvijā, un, tā kā uzņēmumiem nav viegli atrast sev atbilstošus IT speciālistus, lietā tiek liktas netradicionālās metodes darbinieku meklēšanā,” skaidro CV-Online biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš. Viņš piebilda, ka tad, ja projekts izrādīsies veiksmīgs, iespējams, nākotnē tiks atkārtotas šāda veida metodes.

Pieteikt kandidātus varēs no šodienas līdz 7. jūnijam.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

2012. gada Ilgtspējas indeksa dati liecina, ka, lai gan lielākā daļa Latvijas uzņēmumu vadītāju un iedzīvotāju atzīst, ka labas darba vides nodrošināšana ir svarīgākais pamatnosacījums Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai, uzņēmumu sniegums darba vides jomā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pazeminājies par 10,3%, vēsta ziņu aģentūra LETA.

„Sakārtota darba vide un rūpes par darbinieku veido ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmuma darbības pamatu. Zīmīgi, ka šajā jautājumā gan uzņēmumu vadītāji, gan darba ņēmēji ir vienisprātis – 64% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un 62% uzņēmēju par svarīgāko faktoru uzņēmējdarbības attīstībai uzskata labas darba vides nodrošināšanu un rūpes par darbiniekiem. Kā liecina šā gada Ilgtspējas indeksa uzņēmumu izvērtēšanas rezultāti, darba vides uzlabošanas jautājumi joprojām ir aktuāli Latvijas uzņēmumiem,” teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča.

Būtisku progresu šī gada Ilgtspējas indeksa dalībnieki uzrādījuši sadaļās par tirgus attiecībām un sabiedrību, abiem rādītājiem uzlabojoties par 19%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Uzņēmumu kopējais vidējais sniegums ir uzlabojies par 9%.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone norādīja, ka tirgus attiecību sadaļas rādītāju pieaugumu var izskaidrot ar to, ka līdz šim kompānijas neuzskatīja par vajadzību informēt ietekmes puses, šajā gadījumā piegādātājus, klientus un partnerus, par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. „Arvien vairāk gūstam pierādījumus tam, ka, atklāti demonstrējot godīgas uzņēmējdarbības praksi, sakārtotas piegādātāju attiecības, atbildību pret klientiem un investoriem, uzņēmums palielina savu vērtību, kā arī palīdz tirgum sakārtoties,” sacīja L. Menģelsone.

Balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, Ilgtspējas indekss ļauj izvērtēt uzņēmumu darbību piecās jomās – uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrība.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Nacionālā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam (NAP) būtu jāieraksta, ka turpmākajos gados Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ik gadus augs par 7% – 9%. Šādu viedokli vakar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā diskusijā pauda kameras biedri. Turpretī ministriem šāds pieaugums šķiet nepamatots, raksta biznesa portāls Nozare.lv.

LTRK sagatavotie priekšlikumi, kas būtu jāietver NAP, paredz, ka IKP tuvākajos gados ik gadus augs par 7% – 9%, ēnu ekonomikai jābūt zem 10% no IKP, darbaspēka nodokļi jāmazina no 51% līdz 25% utt. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka bez ambiciozākiem mērķiem NAP vadmotīvs ekonomikas izrāviens neattaisnosies.

Ņemot vēra faktu, ka eirozonas krīzes ietekmē ekonomikā valdīs stagnācija, finanšu ministrs Andris Vilks tomēr bija skeptisks par tik strauju IKP izaugsmi nākamajos gados.

Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka var veidot ambiciozus mērķus ar domu, ka tie valsti virzīs uz priekšu, tomēr ir jāpatur prātā varbūtība, ka kārtējo reizi mērķi netiks sasniegti. „Rezultātā iegrimsim pārdomās, ka atkal nesanāca un nesasniedzām cerēto. Otrs variants ir plānot daudzmaz reālistisku plānu, bet ar ambīciju elementiem,” teica ministrs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs LTRK ieteikto IKP mērķi nosauca par kosmisku un atzina, ka Latvijai tuvākajos desmit gados jāmēģina noturēt IKP izaugsmi 5,5% – 7% robežās.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Vakar Rīgā notikušajā Latvijas un Turcijas biznesa forumā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone un Turcijas Neatkarīgās rūpnieku un uzņēmēju asociācijas Ārvalstu organizācijas attīstības komisijas priekšsēdētājs Ejups Akbals parakstījuši saprašanās memorandu, lai veicinātu un paplašinātu sadarbību starp Turciju un Latviju, vēsta biznesa portāls Nozare.lv.

Kā informēja LDDK, saskaņā ar memorandu sadarbība tiks veicināta tirdzniecības un rūpniecības, investīciju, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, transporta un loģistikas, tūrisma un viesnīcu biznesa, kultūras un sociālās darbības, izstāžu un veicināšanas, kā arī citās jomās.

L. Menģelsone atzina, ka LDDK pastāvīgi paplašina starptautiskās sadarbības mērogu, nostiprinot attiecības ar vadošajām dažādu valstu uzņēmējdarbības organizācijām. „Memoranda parakstīšana starp LDDK un Turcijas asociāciju ir pierādījums tam, ka Latvijas un Turcijas darba devēji ir ieinteresēti abpusējā sadarbībā un tās potenciāla paplašināšanā,” sacīja LDDK vadītāja.

Savukārt E. Akbals norādīja, ka mūsdienu pasaulē pilsoniskās aktivitātes, politiskās pārmaiņas, finanšu krīze un virkne citu faktoru dažādu valstu ārlietu un tirdzniecības politikai nesušas gan iespējas, gan izaicinājumus.

„Šī mainīgā dinamika liek meklēt jaunus tirgus un spēcīgu globālā līmeņa sadarbību. Tādēļ ir svarīgi stiprināt divpusējās tirdzniecības un ekonomiskās attiecības starp Turciju un Latviju. Parakstot šo memorandu, puses vienojas par sadarbību, lai strādātu pie attīstības, rīkojot kopīgus pasākumus ar vadošajām biznesa organizācijām, lai kopš šodienas abās valstīs veicinātu uzņēmējdarbības kopienas sadarboties un slēgtu darījumus,” sacīja E. Akbals.

2011.gadā Turcija bija Latvijas 16. lielākā eksporta partnere un 25. lielākā importa partnere. 2011. gadā Turcija bija Latvijas 38. lielākā pakalpojumu eksporta partnere un 23. lielākā pakalpojumu importa partnere. Līdz 2011. gada beigām Turcijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 800 000 latu. Latvijas uzņēmumos reģistrētās Turcijas investīcijas reitingā ierindojas 42. vietā, kopējam ieguldījumu apjomam sasniedzot 3,6 miljonus latu un 82 aktīvus uzņēmumus.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Latvijas pētnieki secinājuši, ka aktīvās vielas no tīrumu kosas, apiņiem, madarām un vēl dažiem augiem, kā arī bērzu sula aizkavē ādas novecošanos, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pētījumu par šo dabas vielu iedarbību veikuši Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki pēc SIA Madara Cosmetics pasūtījuma.

Gan laboratorijas testi, kas veikti LU, gan aprobācija mērķgrupā, t.i., sievietēm labākajos gados, parāda, ka topošais pretnovecošanas līdzeklis iedarbojas pozitīvi, apgalvo Madara Cosmetics dibinātāja Lotte Tisenkopfa – Iltnere.

Stāsts par madarām, kosām un citiem augiem pretnovecošanas produktu līnijā sācies ar to, ka Madarai bijusi vēlme ražot produktu no izejvielām, kādu nav konkurentiem. Vispirms Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki izstrādājuši šūnu atjaunošanas kompleksu, kurā tika ielikti ekstrakti no tīruma kosas, smiltsērkšķa, raspodiņa, apiņa un āboliņa. Pirms pusotra gada Madara vērsusies pie LU biologiem ar lūgumu pārbaudīt vēl divas vielas, ko vēlējās iekļaut jaunajā līdzeklī – bērzu sulu un ekstraktu no madaras auga.

LU Bioloģijas fakultātes pētniece Anna Ramata-Stunda uzteic to, ka Madara pievēršas Latvijas augiem. „Ir augi, kas ir ļoti populāri kosmētikā – kumelīte, zaļā tēja, alveja. Jebkurš ražotājs var nopirkt šādu aktīvo vielu, un jebkurš pircējs tam noticēs. Taču daudz kas ir nezināms, bioloģiskā daudzveidība ir liela,” skaidro pētniece.

„Ja mēs ražotu produktu ar alvejas sulu, mēs kopētu 20 – 30 citus konkurentus. Iepriekš neizmantotu aktīvo vielu iekļaušana piešķir visos tirgos unikalitāti,” augu izvēles saistību ar mārketingu iezīmē L. Tisenkopfa – Iltnere. Viņa atzīst, ka madaras auga izvēlei, protams, bija emocionāla nokrāsa. Līdz šim madaras tika izmantotas tikai kā simbols, tagad tās būs arī saturā.

Patērētāji jauno produktu līniju ieraudzīs rudens pusē. „Ceru, ka kopā ar LU šis ir pirmais, bet ne pēdējais produkts. Raugāmies uz citiem Latvijas augiem, kas ir maz zināmi, bet kas sevī slēpj aktīvu iedarbību,” saka uzņēmēja.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Arvien straujākiem soļiem tuvojas ilgi gaidītā vasara, kad daudzi no mums steidz izmantot gada laikā iekrāto atvaļinājumu, lai siltākās gada dienas veltītu atpūtai un enerģijas atgūšanai. Viens no labākajiem veidiem, kā izbēgt no darba radītā stresa un rutīnas, ir ceļošana. Daudziem gan tā asociējas tikai ar tāliem un eksotiskiem galamērķiem, aizmirstot, ka arī tepat netālu iespējams gūt neaizmirstamus iespaidus, tāpēc šoreiz Nekrize.lv aicina savus lasītājus ieteikt, kādus interesantus apskates objektus un vietas ir vērts apskatīt mūsu kaimiņvalstīs. Dalies ar saviem atklājumiem, sūti savu ieteikumu uz e-pastu redaktors@nekrize.lv līdz 29. maija plkst. 16.00, iegūsti lielāko portāla apmeklētāju atbalstu un laimē 20 latu.

NOVĒRTĒ AR ĪKŠĶĪŠIEM!

PIEDALIES ARĪ TU KONKURSĀ!