SKATIES VISUS JOKUS

Šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmajiem trim mēnešiem kopējais visu veidu nekustamā īpašuma pirkuma darījumu skaits Latvijā audzis par 13,8%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopoto Zemesgrāmatas datu analīze.

Darījumu skaits ar mājokļiem pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni audzis par 14,5%, tai skaitā ar dzīvokļiem – par 18,3%. Darījumu skaits ar savrupmājām pirmajā ceturksnī samazinājies par 2,8%.

Rīgā pirkuma darījumu skaits ar dzīvokļiem 2013. gada pirmajos trīs mēnešos attiecībā pret pagājušā gada pirmo ceturksni audzis par 11,2%, bet ar savrupmājām – par 10,2%.

Dzīvokļu darījumu skaits Rīgā ir ievērojami lielāks par māju darījumu skaitu – pirmajā ceturksnī notikuši nepilni 2000 dzīvokļu darījumu, kas veido 90% no visiem Rīgas mājokļu darījumiem.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni preču eksporta apjoms faktiskajās cenās palielinājās par 117,1 miljonu latu jeb par 7,7%, bet tai pat laikā importa apjoms – tikai par 25,8 miljoniem latu jeb par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Tas ietekmējis arī ārējās tirdzniecības bilanci – eksporta īpatsvars kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sasniedzis 44,5%. Salīdzinājumam – gadu iepriekš pirmajos trīs mēnešos tas bija 43%.

Izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi, šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni eksporta apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 3,6%, bet importa apjoms samazinājās par 1,6%.

Šā gada pirmajā ceturksnī vislielāko preču apjomu – divas piektdaļas no eksporta kopapjoma – izveda apstrādes rūpniecības uzņēmumi. Šo uzņēmumu eksporta pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni bija septiņi miljoni latu jeb 1,1%.

Savukārt importā vairāk nekā vienu pusi no visām precēm ieveda uzņēmumi, kuru galvenā pamatnodarbošanās ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, šo uzņēmumu ievesto preču apjoms tomēr nedaudz samazinājās – par 23 500 latu jeb 2,1%.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Administratīvi regulējamo cenu ietekme uz inflācijas rādītājiem šogad gaidāma mazāka nekā vidēji citus gadus, vakar žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Centrālā banka martā samazināja inflācijas prognozi šim gadam no sākotnējiem 2% uz 1%.

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka aprīļa inflācijas dati nepievīla. Inflācija nepieaug, mēneša griezumā pieaugums bija nulle, bet gada jeb 12 mēnešu vidējā inflācija saglabājas 1,2% līmenī.

Arī cenu pārmaiņu vidējā termiņa tendences apliecina, ka prognozes korekcija ir bijusi pamatota: energoresursu cenas ir ievērojami samazinājušās, un pastāv iespēja, ka līdz gada beigām šo cenu kritums turpināsies. Tas nozīmētu arī siltumenerģijas tarifu kritumu vairākās lielās Latvijas pilsētās, skaidroja I. Rimšēvičs. Turklāt uz nākamo gadu tiek atlikta elektroenerģijas tirgus liberalizācija, un uz 2014. gadu tiek pārnests arī šogad gaidītais cenu kāpums daļai elektroenerģijas patērētāju. Arī citu administratīvi regulējamo cenu, piemēram, gāzes un ūdens tarifu, ietekme uz inflācijas rādītājiem šogad gaidāma mazāka nekā vidēji citus gadus.

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka arī norises darba tirgū nerada bažas par riskiem cenu stabilitātei. Darba samaksas pieaugums ir mērens, turklāt tas samērojams ar darba ražīguma pieaugumu, kāds netika vērots dažus gadus pirms krīzes.

Patlaban Latvijā aug nodarbinātība. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā tuvojas rekordaugstam līmenim – 75% -, pārsniedzot pat Latvijas tautsaimniecības pārkaršanas periodā novēroto rādītāju – 70%.

Kopumā labvēlīgā cenu dinamika pēdējā gada laikā Latvijai ļauj ierindoties starp trim labākajām Eiropas Savienības valstīm inflācijas ziņā, rezumēja I. Rimšēvičs, atzīmējot, ka Latvijā patlaban ir otra zemākā inflācija Eiropas Savienībā.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Santehnikas ražotāja SIA PAA ražotnes modernizācijas projektā, kura ietvaros atklāta jauna ražošanas līnija, apgūta jauna tehnoloģija un radīts inovatīvs materiāls Silk Stone, kopumā četros gados investējusi ap 400 000 eiro, biznesa portālam Nozare.lv sacīja PAA valdes priekšsēdētājs Pēteris Treicis.

PAA pēc vairāku gadu mērķtiecīga darba ir izstrādājis jaunu materiālu Silk Stone – jaunākās paaudzes kompozītu materiālu, kura pamatā ir dabiska izejviela alumīnija trihidrāts, kas vakuumā tiek jaukts ar poliesteru sveķiem un nocietināts speciālā temperatūras režīmā. Pateicoties šai tehnoloģijai, paveras jaunas iespējas rūpnieciskajā dizainā, apvienojot vienā izstrādājumā divus pretstatus – maigi zīdainu virsmu un akmens cietību, kas nodrošina materiāla kalpošanas ilgmūžību.

No Silk Stone izgatavo ne tikai vannas un izlietnes, bet arī galdu virsmas, mēbeļu fasādes, sienas apšuvuma plāksnes, grīdlīstes un citus interjera elementus. Silk Stone īpaši piemērots sabiedriskās lietošanas telpās ar intensīvu noslodzi: skolās un slimnīcās, viesnīcās un kafejnīcās, birojos un ražotnēs. Jau patlaban par jauno materiālu interesi izrāda un pirmos produkcijas pasūtījumus veic uzņēmumi gan Latvijā, gan ārvalstīs.

„Tas ir nozīmīgs solis PAA attīstībā, kas ļaus uzņēmumam paplašināt darbību gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos. Jāmin, ka patlaban uzņēmums eksportē produkciju uz 16 valstīm pasaulē,” sacīja P. Treicis.

Ražotnes prezentācijā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka PAA piemērs labi demonstrē, kādam jābūt nākotnes Latvijas ekonomikas mugurkaulam. „Mums nav jāveido milzīgi ražošanas kompleksi. Nelieli un vidēji uzņēmumi, izcili katrs savā nozarē, – tā ir nākotne,” sacīja D. Pavļuts.

Ministrs piebilda, ka Latvijas uzņēmumi spēj radīt un saražot jaunus, inovatīvus produktus, taču vēl ir jāpiestrādā pie produktu mārketinga un pārdošanas tīklu veidošanas, lai varētu tos pārdot klientiem nevis ar svešu zīmolu, bet pašiem ar savu preču zīmi. „Tieši šajā virzienā valsts un LIAA ir gatavas sniegt nepieciešamo atbalstu,” sacīja D. Pavļuts.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šodien Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji tiksies ar Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta direktora vietnieku Normundu Popenu un citiem EK ekspertiem, lai pārrunātu Latvijas investīciju prioritātes 2014.-2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Tikšanās laikā FM speciālisti informēs par izstrādātajiem nākamā perioda plānošanas dokumentu – partnerības līguma un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība – projektiem un līdz šim ar EK nesaskaņotajiem jautājumiem.

EK informēja, ka Latvija ir viena no pirmajām ES valstīm, kas iesniegusi svarīgāko plānošanas dokumentu – partnerattiecību līguma projekta un operatīvās programmas – agrīno versiju, ko apspriedīs neformālā dialoga dalībnieki. EK atzinīgi vērtē dokumentu laicīgo sagatavošanu, bet uzsver, ka pirms konkrētu projektu apspriešanas ir svarīgi izvirzīt stratēģiskos mērķus, ko plānots sasniegt ar ES fondu ieguldījumiem, kā arī konkrēti izmērāmus rezultātus. EK vēlas vēlreiz apspriest Latvijas paredzētos ieguldījumus transporta uzlabošanā. EK uzsver, ka investīcijām transportā jābalstās uz visaptverošu nacionālo transporta plānu, kurš vēl nav pieņemts, un galvenais uzsvars liekams uz videi draudzīgu, zemu izmešu līmeņa transportu.

Latvija savas prioritātes ir definējusi Saeimas apstiprinātājā Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam, tomēr neformālo konsultāciju ar EK laikā par atsevišķām plānā definētajām investīciju prioritātēm tika sniegti negatīvi komentāri. Tādēļ Latvija sākusi aktīvu argumentācijas procesu, kura laikā EK tiek pamatota plānoto investīciju nozīmība ilgtspējīgas un sociāli iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā.

Īpaši nozīmīgs ir jautājums par investīciju apjomu transporta infrastruktūrā, tajā skaitā ceļos, ostās un Rīgas lidostā. EK ir norādījusi, ka plānotajam investīciju apjomam ir nepietiekams stratēģiskais pamatojums un ka, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, priekšroka būtu jādod citām prioritātēm. Savukārt Latvija uzstāj, ka tieši ieguldījumi līdz šim nepietiekami attīstītajā transporta infrastruktūrā veicinās uzņēmējdarbību un radīs nepieciešamās darba vietas, skaidro FM.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Partnerattiecības biznesā prasa no uzņēmējiem spēju sadarboties, izmantot uzņēmuma labā katra partnera labākās iemaņas, raksta interneta ziņu vietne Entrepreneur.com. Uzņēmumos, kas dibināti nesen, partneri parasti mēdz strādāt līdzās, kopīgi pildot dažādus uzdevumus, taču, kompānijai nostabilizējoties un paplašinoties, viņiem jāspēj sadalīt pienākumus. “Ir jāņem vērā katra partnera pieredze, iemaņas, darba stils un jāpielāgo tie kompānijas vajadzībām,” uzsver biznesa konsultāciju kompānijas Aileron prezidente Džonija Federsa.

Kā piemēru Entrepreneur.com min 2010. gadā dibinātās ziedu piegādes kompānijas H.Bloom īpašnieku Braiena Bērkharta un Sonu Pandas sadarbību. “Sākumā mēs visu darījām kopā – rīta agrumā devāmies uz ziedu tirgu, pēc tam intervējām potenciālos darbiniekus, kopā braukājām pa pilsētu un pētījām labākos piegādes maršrutus. Mums bija nepieciešams kopīgi izpētīt visus biznesa aspektus, lai pieņemtu lēmumu par kompānijas attīstības virzienu,” stāsta B. Bērkharts. Taču, biznesam paplašinoties (pašlaik H.Bloom darbojas piecos ASV reģionos), uzņēmēji sapratuši, ka viņiem nepieciešams atsevišķi pildīt dažādus uzdevumus, lai kompānija uz priekšu virzītos vairākās frontēs vienlaicīgi, raksta Entrepreneur.com. Tagad S. Panda ir atbildīgs par ikdienas operācijām, kontaktējoties ar ziedu piegādātājiem un pircējiem, savukārt B. Bērkharts koncentrējas uz mārketinga aktivitātēm un sadarbību ar investoriem. “Mums ir ļoti skaidri izteikta darba dalīšana, atšķirīgas lomas un pienākumi. S. Panda uzņemas tos ķēpīgos un ar dažādām niansēm pārpilnos darbus, kurus man būtu ļoti sarežģīti veikt, bet kuri ir ļoti nozīmīgi kompānijai. Pirms darbu sadales mums bija ļoti godīga diskusija, un, šķiet, esam apmierināti abi,” saka B. Bērkharts.

Pienākumus veiksmīgi izdevies sadalīt arī Džonasam Falkam un Džastinam Rollsam – viņi Čikāgā nodibinājuši kompāniju OrganicLife, kas piegādā pusdienas pilsētas skolām. “Viss notika samērā dabiski – Džastins ir spēcīgs darbos ar dokumentiem, bet man labāk padodas radoši uzdevumi. Katram no mums ir savas stiprās puses, un to izmantošana ir mūsu biznesa panākumu pamatā,” skaidro Dž. Falks. Arī kompānijas Beantown Bedding (tā tirgojas ar linu auduma gultasveļu) īpašnieces Kērstina Lamberta un Džoanna Ripla sadalījušas pienākumus, turklāt viņas vērā ņēmušas ne tikai savas iemaņas, bet arī dzīvesveida ieradumus. “Kērstina ir pūce, kurai patīk strādāt vēlās vakara stundās, bet es – cīrulis, kam labāk padodas darbs agros rītos. Līdz ar to mums bija viegli sadalīt pienākumus,” stāsta Dž. Ripla.

Dž. Federsa norāda, ka lielākoties partneri atbildības sfēras mēdz sadalīt, vienojoties mutiski, tomēr pareizāk būtu tās fiksēt rakstiski. It sevišķi tas attiecas uz kompānijām, kas ir strauji augušas, kurām jāpilda aizvien vairāk un vairāk uzdevumu – nianses šādos gadījumos var izrādīties ļoti svarīgas. “Tā vietā, lai definētu, ka pārdošanas jautājumi ir viena partnera pārziņā, mēģiniet precizēt, vai tieši viņš atbild arī par pārdošanas struktūru, kompensācijām neapmierinātiem klientiem, jaunu klientu piesaistīšanu. Jo detalizētāk būs sadalīti pienākumi, jo labāk tas būs kompānijai,” uzsver eksperte. Viņa arī mudina regulāri šo pienākumu sarakstu pārskatīt un, ja nepieciešams, papildināt. “Kompānijai, kas nule kā uzsākusi darbību, ir nepieciešams atšķirīgs vadības stils nekā uzņēmumam, kas atrodas straujas paplašināšanās fāzē. Uzņēmumam paplašinoties, tajā sākot strādāt jauniem darbiniekiem, var būt nepieciešamas izmaiņas arī pienākumu sadalē,” skaidro Dž. Federsa.

Viņa norāda, ka biznesa partneriem jābūt elastīgai pieejai pienākumu sadalē – jāraugās, kas katrā konkrētā gadījumā ir izdevīgāk kompānijai. Dž. Ripla stāsta, ka Beantown Bedding šo noteikumu ievēro. Kaut gan parasti tieši viņa risina pārrunas ar sadarbības partneriem, reiz šo pienākumu uzņēmusies K. Lamberta, jo viņa ar šo cilvēku bija daudzkārt tikusies iepriekš un labi viņu pazina. Bet ko darīt tad, ja neviens no partneriem nevēlas uzņemties kādu no pienākumiem? Dž. Federsa iesaka šādos gadījumos izmantot rotācijas principu – vienu gadu pienākuma veikšana tiek uzticēta vienam, bet nākamajā gadā – citam partnerim. Taču ir iespējams izmantot arī ārpakalpojumus – tā rīkojas Beantown Bedding īpašnieces, kuru interneta mājaslapu uztur nolīgtas IT kompānijas speciālisti.

Pienākumu sadalīšana gan nenozīmē, ka katram no partneriem jānorobežojas sev uzticētās sfēras ietvaros, uz nepieciešamību regulāri kontaktēties norāda Dž. Federsa. Viņa uzsver, ka tas nepieciešams ne tikai tādēļ, lai atskaitītos partnerim par paveikto, bet arī tāpēc, lai visiem īpašniekiem būtu skaidrs priekšstats par to, kā attīstās bizness. H.Bloom īpašnieki, viens no kuriem lielāko daļu laika strādā Vašingtonā, bet otrs Ņujorkā, piemēram, ik nedēļu atrod laiku, lai sastaptos un apspriestos.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS

Šonedēļ, 18. maijā norisināsies Muzeju nakts, kuras laikā muzeji gan Rīgā, gan reģionālajās pilsētās būs atvērti pēc pusnakts. Muzeju naktī arvien biežāk sāk piedalīties arī uzņēmumi. Par to, ko uzņēmumam dod dalība Muzeju naktī un kā sokas uzņēmējiem reģionos, portālam Nekrize.lv stāsta Tukuma picērijas Kvazi Pizza saimnieks Kaspars Liepa.

„Muzeju naktī mēs piedalāmies jau trešo gadu pēc kārtas. Pasākuma laikā gūstam pozitīvas emocijas, kuras klienti sniedz mums un kuras mēs nododam tālāk. Cilvēki dažādu pasākumu laikā ir daudz atvērtāki un smaidīgāki nekā ikdienā. Protams, dalība Muzeju naktī sniedz pienesumu arī uzņēmumam – gan tā atpazīstamībai, gan apgrozījumam. Daudzi cilvēki, kuri ikdienas gaitās nav paspējuši mūs iepazīt, atrod mūs Muzeju naktī. Jāpiebilst, ka šogad mūsu klientiem būs iespējams aplūkot Kristīnes Ozolas fotoizstādi Imants Ziedonis. Ķiršu dārza stādīšanas talkā Mālkalnā.

Jāteic, ka Muzeju nakts nav vienīgais pasākums, kurā piedalāmies. Mēs esam aktīvs uzņēmums un cenšamies iesaistīties jebkāda veida pasākumos, kuri sniedz prieku cilvēkiem. Paši esam organizējuši bezmaksas pasākumu bērniem, apkalpojuši dažādu biedrību rīkotos saietus u.c.

Runājot par grūtībām, ar ko saskaras mazie uzņēmumi, jāteic, ka bieži vien nav iespējams domāt par mārketinga plāna izstrādi un investīcijām jaunos produktos, jo trūkst resursu. Lielākoties mazā uzņēmumā strādā viens līdz divi cilvēki, bet ar to nepietiek, lai pietiekami augstā līmenī attīstītu dažādas lietas, kas ir būtiskas uzņēmējdarbībā. Protams, ja cilvēkam ir biznesa ideja, kuru viņš vēlas realizēt, nevajag baidīties. Jāiemācās riskēt, lai sasniegtu kaut ko.

Raksturojot biznesa vidi reģionālajās pilsētās, jānorāda, ka šeit starp uzņēmēju un klientu tiek veidotas daudz ciešākas attiecības nekā, piemēram, Rīgā. Tur attiecības vairāk vai mazāk ir distancētas. Protams, to nevar attiecināt uz visiem uzņēmumiem Rīgā, taču uz lielāko daļu gan. Jāteic, ka mazajās pilsētās ir daudz vieglāk veidot arī uzņēmuma tēlu. Turklāt darbojas ļoti labs reklāmas veids – „no mutes mutē”.

Neskatoties uz to, ka Tukumā pēdējo gadu laikā ir atvērušās arī citas picērijas, mēs konkurenci neizjūtam. Ticu pārbaudītām vērtībām, un viena no tām ir kvalitāte. Saviem klientiem vienmēr esmu piedāvājis tikai kvalitatīvas un, protams, arī garšīgas picas. Līdz ar to apgrozījums un klientu skaits turpina pieaugt. Turklāt, ja mēs palūkojamies piecu gadu griezumā, klientu skaits nevienā brīdī nav samazinājies.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI