Es šajā maratonā esmu nolēmis pieveikt maratona distanci, tas ir 42km 195m. Tā no manas puses ir kārtējā avantūra. Līdz šim maratona sacensībās esmu piedalījies tikai vienu reizi, noskrienot pusmaratona distanci.

Ar lielu pārliecību varu teikt, ka piedaloties šajā pasākumā, jūs sagaida brīnišķīgs emocionāls pacēlums. Īpašs gandarījums sagaida tos, kuri startējot pirmo reizi, pieveiks pusmaratona, vai maratona distanci. Domāju, ka šajā gadījumā nebūtu jāuztraucas par to kādu laiku jūs uzrādīsiet. Galvenais noskriet līdz galam.

Daloties savā nelielajā pieredzē, vēlos vismaz kādu no jums iedrošināt piedalīties šajā, manuprāt, grandiozajā pasākumā. Mini maratons ir pa spēkam ikvienam, pat bez īpašas sagatavošanās. Pusmaratonu var pieveikt visi, arī tie, kuri līdz šim nav skrējuši. Vienkārši jāsāk skriet. Maratons arī ir pieveicams, tas ir tikai laika jautājums. Šaubāties? Pamēģiniet. Arī es kādreiz nedomāju, ka skriešana var sagādāt baudu. Velti.

Skolas gados man ļoti nepatika skriešana. Vienkārši „zobu sāpes”. Augumā maziņš, kājiņas īsas. Kāda te skriešana. Brīvā cīņa un tamlīdzīgi, tas jā. Bet skriešana? Nemūžam. Kas tev deva? Obligātā militārā dienesta laikā tā pieskraidījos (tik traki jau nebija), ka atgriežoties mājās, nevarēju apstāties. Šad un tad āvu kājas un lēnā tempā apmēram no 3 līdz 15 km. Skrēju vasarā, bet samērā reti, tas ir tad, kad par darbu nebija jādomā. Man patika. Bet ikdienas darbi, neregularitāte, kā arī gala beigās cilvēciskais slinkums paveica savu. Vairākus gadus neskrēju vispār.

Sākot ar kādu 1991. gadu dažreiz vasarā noskrēju pa kādam trīnītim, bet tikai tādēļ, lai kaut nedaudz sagatavotos ieskaitēm dienestā. 2007. gada vasaras atvaļinājuma laikā sāku ar kārtējiem trīnīšiem. Agrs rīts. Cilvēki un transports reta parādība. Pļavas mijās ar mežu, putniņi čivina, zāle smaržo, svaigs gaiss. Kas var būt labāks par šo? Izbaudot šo visu, palielināju noskrieto attālumu līdz 15 km. Apmēram pusotru mēnesi no rītiem (ne katru) turpināju skriet distances no 10 līdz 15 km lēnā tempā. Tad es laikam tā pa īstam sapratu lēnas skriešanas burvību. Ne vienmēr bija viegli. Lai kaut ko paveiktu tomēr zināmas pūles ir jāpieliek. Cēlos sākotnēji 06:00, vēlāk 05:30 un pat agrāk. Faktiski katra skrējiena beigas pieveicu ar grūtībām (kilometrāža palielinājās). Gadījās arī pa kādai fiziskai ķibelei. Tomēr skriešanas bauda kopumā un gandarījums par pieveiktajiem kilometriem bija lielāks nekā šīs nosacītās grūtības.

2008. gada februāra vidū (apmēram pēc 6 mēnešu pārtraukuma) atsāku skriešanu trenažieru zālē uz skrejceliņa. Protams, ka tas nav salīdzināms ar skriešanu dabā, bet pārceļoties uz dzīvi pilsētā skriešanas iespējas ir ierobežotas. Es neesmu piekritējs skriešanai pa pilsētas ceļiem, vai ietvēm (neiedziļināšos). Tādēļ nolēmu izmantot skrejceliņu un iespēju robežās skriet brīvā dabā, īpaši vasarā. Pamatā (ne uzreiz) skrēju (tipināju) ar ātrumu 7km h no 1,5 līdz 2,5 h. Tādējādi pēc darba, 3 reizes nedēļā (dažkārt arī mazāk), ļoti lēnā tempā, notipināju no 11 līdz 17,5km vienā treniņā.

Tajā pašā februārī internetā izlasīju par Nordea Rīgas maratonu un, neskatoties uz manu minimālo pieredzi, nolēmu piedalīties. Sagatavošanās laiks bija atlicis neliels. Sāku steigties. Pārlieku strauji palielināju katra treniņa un nedēļas kopējo kilometrāžu. Rezultātā locītavas, cīpslas u.t.t., kā arī mugura (tā ir mana individuālā problēma) sāka izteikt savas pretenzijas. Trīs mēneši pagāja, es biju nekāds (man tā likās), bet vēlēšanās to paveikt bija stiprāka.

Iedrošināja šī pusmaratona demokrātiskais laiks, tas ir 3h. Savukārt kā iedvesmojošais stimuls bija tas, ka 2008.gadā maratons notika 18. maijā, tas ir manā vārda dienā. Mans mērķis bija noskriet 21km 097,5m līdz galam, iekļaujoties laikā un visā distances garumā ne uz brīdi nepāriet solī. Iecerēto izpildīju pilnā apjomā.

18.05.2008. Nordea Rīgas pusmaratonu (21km 097,5m) noskrēju 02:12:36. Pēdējais kilometrs – pusotrs uz pilnīgu spēku zaudēšanas robežas. Liels vilinājums bija pāriet solī (laiks atļāva), bet saņēmos un noskrēju. Tik ļoti gribējās pieturēties pie iecerētā. Visiem, kuri iekļāvās laikā tika pasniegtas piemiņas medaļas.  Man par prieku es to saņēmu uzreiz pēc skrējiena. Tiem, kuri noskrēja nedaudz vēlāk nācās vilties, jo medaļas pietrūka. Tāds, lūk, organizatoru darvas piliens skrējēju medus podā. Taisnības labad jāsaka, ka pēc dažām dienām šī kļūme tika izlabota. Sev par piemiņu biju pasūtījis īpaši šim maratonam apdrukātu krekliņu, kurā arī piedalījos skrējienā. Pēc skrējiena mani sagaidīja sieva un meita (pašlaik meitai 13 gadi), kuras jau bija noskrējušas savu 5km distanci. Ieturējām gardas pusdienas sakarā ar manu vārda dienu un mūsu veikumu maratonā. Jauka diena. Forši!

Aicinu visus pamēģināt. Nenožēlosiet. Ja jūs jau skrienat, tad turpiniet. Ja jūs vēl neskrienat, tad sāciet. Vēl ir laiks 6 mēneši un tas ir vairāk kā pietiekoši, lai no nulles sagatavotos pusmaratona distancei. Arī es pēc pirmā avantūriskā pusmaratona un lielāka pārtraukuma esmu atsācis skriet tikai kopš šī gada aprīļa vidus un dažbrīd darīju to ne visai regulāri. Tie, kuri šaubās var piedalīties 5km distancē bez īpašas sagatavošanās, dažreiz paskrieniet prieka pēc un ar to pietiks.

Lai arī kā, ja jūs vēlaties labi pavadīt laiku, gūt neizsakāmi pozitīvas emocijas, fantastisku baudu par paveikto un apliecinājumu savām spējām, tad to visu jūs varat gūt, piedaloties Nordea Rīgas maratonā 2010. gada 23. maijā.

Aicinājums tiem, kuri nepiedalīsies būt iecietīgiem un īpaši neuzvilkties par sagādātajām neērtībām sakarā ar ielu slēgšanu maratona laikā. Savukārt tos, kuriem ir maratona pieredze aicinu dalīties savos novērojumos, kā arī treniņu un sacensību pieredzē. Arī jūs, kuri tikai sāksiet skriet, izsakieties komentāros par to, kā jums veicas. Tiekamies 23.05.2010!

Izdienas pensijas kā tādas lielā daļā līdzcilvēkos izraisa negatīvismu. Protams, ka izdienas pensiju viskaismīgākie pretinieki un attiecīgajās profesijās strādājošo zākātāji ir tie, kuriem pašiem nav iespēju saņemt izdienas pensijas. Viņi ir izvēlējušies profesijas, kurās strādājot, šīs pensijas nepienākas, vai arī vairumā gadījumu viņi vispār nav bijuši un iespējams arī nebūs nekādi strādātāji. Manuprāt, diez vai kāds no tiem, kuriem pašlaik nav tiesības uz izdienas pensiju, atteiktos no tās, ja vien viņiem šādas tiesības būtu. Katram bija un ir iespēja izšķirties kādu profesiju apgūt un kur strādāt.

Es personīgi uzsāku dienestu Valsts policijā 1991.gadā. Apzinājos, ka dienests būs grūts (tā arī bija), bet tajā pat laikā man šis darbs likās interesants. Turklāt jau kopš bērnības tas mani vilināja. Nenoliegšu, ka stabiliem (kaut arī sākotnēji ne visai lieliem) ienākumiem, sociālajām garantijām un iespējai no 50 gadiem doties izdienas pensijā arī bija nozīme. Vēl 2009. gada sākumā es pat ne uz mirkli nepieļāvu domu, ka aiziešu tā saucamajā mazajā izdienas pensijā 44 gadu vecumā. Bet man nācās to darīt apstākļu spiestam (raksts „Kaut kā beigas un kaut kā sākums”).

Nu nejūtos es sevi pazemojis, aizejot izdienas pensijā 44 gados. Nu ko lai dara? Nejūtos. Manā gadījumā pat jūtos nopelnījis iespēju doties izdienas pensijā un vienlaicīgi aizvainots, ka nebija reālas iespējas (faktiska bija) nodienēt līdz 50 gadiem, vai pat ilgāk. Kādēļ kāds domā, ka izdienas pensijā esošie vairs nestrādās? Daļa (droši vien arī es) izdienas pensijā esošie, gluži tāpat kā vecuma pensijā esošie vēl strādās ilgi un dikti.

Domāju, ka vairumam cilvēku izdienas pensijas pamatā asociējas ar policistiem. Nākamie iespējams prātā nāk robežsargi, ugunsdzēsēji un karavīri. Diemžēl tā nu ir iegājies, ka par lielākajiem dīkdieņiem tiek uzskatīti tie paši policisti un robežsargi. Tādējādi rodas pretreakcija. Kā tad tā? Viņi (policisti, robežsargi) neko nedara un 50 gados (nedod Dievs vēl ātrāk) aiziet izdienas pensijā. Esiet mierīgi. Dara (nu, protams, ne visi) un kā vēl dara. Bet tas ir atsevišķs stāsts.

Uzskatu, ka IeM struktūrās dienošajiem jābūt garantētām tiesībām uz izdienas pensiju, bet ne visiem. Tiesības uz izdienas pensiju būtu jāatceļ amatpersonām, kuras nodrošina tā saucamās atbalsta funkcijas. Piemēram, grāmatvežiem, lietvežiem, personāla vadības amatpersonām un tamlīdzīgi. Manuprāt, nav apspriežams jautājums par izdienas pensijas atcelšanu, piemēram, tiem policistiem, kuri nodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Vai arī, piemēram, tiem robežsargiem, kuri tieši iesaistīti valsts robežas apsardzībā un kontrolē. Kā arī, piemēram, ugunsdzēsējiem, kuri iesaistīti ugunsgrēku likvidēšanas un glābšanas darbos. Tālāk neiedziļināšos, jo princips, manuprāt, ir skaidrs.

Izdienas pensijas stāžs IeM dienošajiem (20 gadi) un pensionēšanās vecums (50 gadi) uz doto brīdi, manuprāt, arī ir atbilstošs. Gadījumā, ja tiek paaugstināts vecuma pensijas slieksnis, tad ir apspriežams jautājums par izdienas pensijas vecumu. Bet arī šajā gadījumā nevajadzētu pārspīlēt. Iespējams nepieciešami nosacījumi, kādos amatos un cik ilgi jānostrādā, lai, piemēram, varētu doties izdienas pensijā 50, 55 un pat 60 gados. Jo nenoliedzami ir atšķirība, vai 15 – 20 gadi nostrādāti par operu, iecirkņa inspektoru, patruļdienestā uz ielas, vai 15 – 20 gadus kabinetu amatos. Turklāt varu iedomāties, piemēram, 60 gadīgu patruļdienesta inspektoru, operu, iecirkņa inspektoru un robežkontroli veicošu robežsargu, pildot savus dienesta pienākumus. Vai arī ugunsdzēsēju, kurš savos 60 raujas pa kāpnēm uz jebkuru no mājas stāviem. Tas nav reāli (neiedziļināšos).

Jāņem vērā iespējamie un esošie apdraudējumi (arī dzīvības un veselības), lielā psiholoģiskā un fiziskā slodze (nakts darbs un citi apstākļi). Nav jābūt metalurgam, lai atgriežoties mājās pēc darba iestātos tāds sabrukums, ka liekas visu dienu esi strādājis smagu fizisku darbu un papildus kāds tev čakarējis smadzenes (pārkāpēji, cietušie, priekšniecība, padotie un tā tālāk). Ir tādi amati, kurus pildot, ir grūti atslēgties no padarītā un darāmā, tad to izjūt arī tuvinieki. Domāju, ka nevar salīdzināt nesalīdzināmo. Katra profesija vērtējama atsevišķi.

Norma, kura paredz iespēju doties izdienas pensijā sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu droši vien būtu izslēdzama un ne tikai attiecībā uz IeM sistēmā dienošajiem. Viennozīmīgi jānosaka pārejas periods. Iespējams šī norma palikusi no tiem laikiem, kad šajā jomā, salīdzinot ar citām, trūka darbinieku un bija konkurēt nespējīgs atalgojums. Turklāt likumdevēji acīmredzot neparedzēja, ka pienāks šis masveida darbinieku skaita samazināšanas laiks. Brīnos, ka Saeima jau gada sākumā nepieņēma grozījumus ar kuriem šī norma tiktu izslēgta no likuma, jo kā zinām viņiem par tiesiskās paļāvības principiem nospļauties. Kāds ir izteicies, ka šādas pensionēšanās iespējas ir smieklīgas. Iespējams, bet mana un citu vaina šajā ziņā ir tikai tā, ka nespējam ievēlēt deputātus, kuri spētu risināt ne tikai savas problēmas. Tādējādi man smiekli nenāk, bet kas un kā, lai paliek.

Latvijā ir profesijas, kurās 1 stunda tiek ieskaitīts izdienas stāžā kā 3 dienas, 12 stundas kā 1 mēnesis, 1 gads kā 2 gadi, 1 diena kā 3 dienas. Ir profesijas, kurās veicot vienādus darbus sievietēm ir iespēja doties izdienas pensijā ātrāk nekā vīriešiem. Es neuzņemos spriest cik tas ir adekvāti. Bet kārtējo reizi esat mierīgi, jo policistus, robežsargus un, manuprāt, arī ugunsdzēsējus tas neskar. Mums neieskaita god za dva, kā viens otrs bija iedomājies. Bet nenoliedzami ir profesijas, kurās līdzīgām normām ir jāpastāv. Jautājums kādās un kādas.

Domāju, ka iepriekšējām valdībām jau krietnu laiku atpakaļ bija jāizveido darba grupa, kurā būtu iekļauti visdažādāko jomu profesionāļi (ne tikai teorētiķi), kuri tad arī sniegtu savus secinājumus un ieteikumus izdienas pensiju reglamentēšanā. Tādējādi šodien mums būtu daudzmaz visiem saprotami un pieņemami izdienas pensijas iegūšanas nosacījumi (atkal, protams, ne visiem). Nu, bet pašlaik ir šādi. Lasiet līdz galam, salīdziniet, vērtējiet un seciniet.

TIESĪBAS UZ IZDIENAS PENSIJU

Radošo profesiju pārstāvjiem

1. No 38 gadu vecuma, ja nostrādāti 18 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

• baleta māksliniekiem.

2. No 38 gadu vecuma, ja nostrādāti 20 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

• cirka māksliniekiem.

3. No 45 gadu vecuma, ja nostrādāti 20 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

• solistiem vokālistiem.

4. No 50 gadu vecuma, ja nostrādāti 25 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

• orķestru māksliniekiem;
• koru māksliniekiem;
• leļļu teātra māksliniekiem.

5. No 55 gadu vecuma, ja nostrādāti 30 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

• teātru aktieriem.

6. Neatkarīgi no vecuma, ja nostrādāti 20 gadi nostrādāti profesijā:

• profesionālo kolektīvu dejotājiem un profesionālajiem deju izpildītājiem;
• kaskadieriem.

Sabiedriskā transporta vadītājiem

Vīriešiem no 55 gadu vecuma ar 25 gadu kopējo darba stāžu (ja vismaz 20 gadi nostrādāti tālāk uzskaitītajos darbos), bet sievietēm no 50 gadu vecuma ar 20 gadu kopējo darba stāžu, (ja vismaz 15 gadi nostrādāti tālāk uzskaitītajos darbos):

• autobusu vadītāji;
• trolejbusu vadītāji;
• tramvaju vadītāji.

Ar nosacījumu, ja strādāts pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits nav mazāks par 40 tūkstošiem, tā piemēram Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā un Ventspilī.

Aviācijas darbiniekiem

1. Vīriešiem neatkarīgi no vecuma ar 25 gadu darba stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma ar 20 gadu darba stāžu, bet sievietēm neatkarīgi no vecuma ar 20 gadu darba stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma ar 15 gadu darba stāžu:

• gaisa kuģu un citu lidaparātu ekipāžu locekļiem;
• lidotājiem instruktoriem;
• lidotājiem izmēģinātājiem;
• lidojumu dienestu vadītājiem (komandieriem);
• lidojumu dienestu vadītāju (komandieru) vietniekiem;
• lidojumu dienestu inspektoriem;
• galvenajiem speciālistiem, kuri, pildot dienesta pienākumus, veic lidojumus un ir gaisa kuģu vai citu lidaparātu ekipāžu locekļi;
• vadošajiem speciālistiem, kuri, pildot dienesta pienākumus, veic lidojumus un ir gaisa kuģu vai citu lidaparātu ekipāžu locekļi;
• vecākajiem speciālistiem, kuri, pildot dienesta pienākumus, veic lidojumus un ir gaisa kuģu vai citu lidaparātu ekipāžu locekļi;
• citiem speciālistiem, kuri, pildot dienesta pienākumus, veic lidojumus un ir gaisa kuģu vai citu lidaparātu ekipāžu locekļi;
• izpletņlēcējiem (ar papildus nosacījumiem);
• glābējiem (ar papildus nosacījumiem);
• ugunsdzēsējiem desantniekiem (ar papildus nosacījumiem);
• aviācijas ugunsdzēsēju dienestu instruktoriem (ar papildus nosacījumiem);
• glābšanas un meklēšanas izpletņlēcēju vienību vadītājiem (ar papildus nosacījumiem);
• štata izpletņlēcēju desanta grupu darbiniekiem (ar papildus nosacījumiem);
• ārštata izpletņlēcēju desanta grupu darbiniekiem (ar papildus nosacījumiem).

2. Vīriešiem no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 10 gadi amatā), vai veselības stāvokļa dēļ no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 8 gadi amatā), bet sievietēm no 45 vecuma ar 15 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 7 gadi un 6 mēneši amatā), vai veselības stāvokļa dēļ no 45 vecuma ar 15 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 5 gadi un 6 mēneši amatā):

• darbiniekiem ar dispečera apliecību (diplomu), kuri vada gaisa kuģu lidojumus.

3. Vīriešiem no 55 gadu vecuma ar 25 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 20 gadi amatā), bet sievietēm no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 15 gadi un 6 mēneši amatā) gan vīriešiem, gan sievietēm ar atrunu kādos apstākļos darbi ir veicami:

• inženiertehniskajiem darbiniekiem, kuri ir aviācijas tehniķi – mehāniķi, motoristi;
• meistariem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
• inženieriem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
• cehu priekšniekiem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
• maiņu priekšniekiem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
• iecirkņu priekšniekiem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
• dienestu priekšniekiem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus.

4. Vīriešiem no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 10 gadi amatā), vai veselības stāvokļa dēļ no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 8 gadi amatā), bet sievietēm no 45 vecuma ar 15 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 7 gadi un 6 mēneši amatā), vai veselības stāvokļa dēļ no 45 vecuma ar 15 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 5 gadi un 6 mēneši amatā):

• stjuartiem.

Daži piemēri, kā tiek aprēķināts darba stāžs izdienas pensijas iegūšanai lidotājiem un tiem pielīdzinātajiem darbiniekiem:

1. katras 20 ar lidmašīnu nolidotās stundas tiek ieskaitītas par 1 mēnesi (izņemot 2.- 4. punktā minētos gadījumus);

2. katras 12 nolidotas stundas ar helikopteru, veicot speciālus darbus (sanitārie lidojumi, aviācijas ķīmijas darbi, aerofotografēšana, patrulēšana, atmosfēras zondēšana un citi darbi), tiek ieskaitītas par 1 mēnesi;

3. katras 12 nolidotas stundas lidotāju amatos, sniedzot navigatora pakalpojumus ārzemju ekipāžām citu valstu gaisa kuģos, tiek ieskaitītas par 1 mēnesi;

4. katras 12 nolidotas stundas lidotāju komandējošā sastāva un lidotāju instruktoru amatos (arī augstākajās un vidējās mācību iestādēs, aviācijas lidotāju kadru kvalifikācijas celšanas iestādēs) tiek ieskaitītas par 1 mēnesi;

5. viens nostrādātais gads gaisa kuģu ekipāžu sastāvā avārijas glābšanas (meklēšanas) vienībās tiek ieskaitīts par 1 gadu un 6 mēnešiem;

6. viens nostrādātais gads lidotāju amatos mācību un aviācijas sporta organizācijās, ja izpildīts mācību lidojumu plāns, tiek ieskaitīts par 1 gadu un 6 mēnešiem, bet, ja izpildīti arī sarežģītie un augstākās pilotāžas elementi, – par 2 gadiem.

Dzelzceļa darbiniekiem

Vīriešiem no 55 gadu vecuma ar 25 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 12 gadi un 6 mēneši nostrādāti tālāk uzskaitītajās profesijās), bet sievietēm no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 10 gadi nostrādāti tālāk uzskaitītajās profesijās:

• ārpusklases un pirmās klases dzelzceļa staciju dežurantiem, kuru darbs saistīts ar vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un izlaišanu uz maģistrālajām dzelzceļa līnijām ar sevišķi augstu kustības intensitāti;
• ārpusklases un pirmās klases dzelzceļa staciju šķirošanas kalniņu dežurantiem un operatoriem;
• vilcienu kustības dispečeriem un vecākajiem vilcienu kustības dispečeriem;
• vilcienu sastādītājiem;
• kravas vilcienu konduktoriem;
• dīzeļlokomotīvju mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
• elektrolokomotīvju mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
• tvaika lokomotīvju mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
• dīzeļvilcienu mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
• elektrovilcienu mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
• lokomotīvju brigāžu mašīnistiem instruktoriem;
• automotrisu un mazjaudas lokomotīvju mašīnistiem;
• refrižeratorvilcienu (sekciju) priekšniekiem un mehāniķiem;
• vagonu kustības ātruma regulētājiem;
• maģistrālo dzelzceļa līniju kontakttīklu elektromontieriem un elektromehāniķiem;
• maģistrālo dzelzceļa līniju brigadieriem, kuri nodarbināti ceļu un mākslīgo būvju (ceļu, tiltu, tuneļu un citu būvju) uzturēšanā kārtībā un kārtējā remonta darbos iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
• maģistrālo dzelzceļa līniju un mākslīgo būvju meistariem, kuri nodarbināti ceļu un mākslīgo būvju uzturēšanā kārtībā un kārtējā remonta darbos iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
• maģistrālo dzelzceļa līniju montieriem, kuri nodarbināti ceļu un mākslīgo būvju uzturēšanā kārtībā un kārtējā remonta darbos iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
• maģistrālo dzelzceļa līniju vagonu apskatītajiem, kuri nodarbināti ārpusklases, 1. un 2. klases dzelzceļa stacijās vagonu tehniskās (tehniskās un komerciālās) apkalpes punktos;
• maģistrālo dzelzceļa līniju vagonu apskatītājiem-remontētājiem, kuri nodarbināti ārpusklases, 1. un 2. klases dzelzceļa stacijās vagonu tehniskās (tehniskās un komerciālās) apkalpes punktos;
• maģistrālo dzelzceļa līniju mākslīgo būvju remontētājiem iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
• maģistrālo dzelzceļa līniju kontakttīklu elektromontieriem un elektromehāniķiem;
• maģistrālo dzelzceļa līniju brigadieriem, kuri nodarbināti ceļu un mākslīgo būvju (ceļu, tiltu, tuneļu un citu būvju) uzturēšanā kārtībā un kārtējā remonta darbos iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
• maģistrālo dzelzceļa līniju ritošā sastāva remontatslēdzniekiem, kuri nodarbināti ārpusklases, 1. un 2. klases dzelzceļa stacijās vagonu tehniskās (tehniskās un komerciālās) apkalpes punktos.

Jūras, upju un zivju rūpniecības flotes darbiniekiem

1. Vīriešiem no 55 gadu vecuma ar 25 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 12 gadi un 6 mēneši nostrādāti tālāk uzskaitītajās profesijās), bet sievietēm no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 10 gadi nostrādāti uzskaitītajās profesijās:

• jūras, upju un zivju rūpniecības flotes jūrniekiem (izņemot kuģus, kuri pastāvīgi strādā ostas akvatorijā, kā arī palīgdienesta, izbraukuma, piepilsētas un pilsētas satiksmes kuģus).

2. Vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no vecuma, ja vīrieši nostrādājuši ne mazāk par 25 gadiem, bet sievietes ne mazāk par 20 gadiem uz ķīmisko vielu, gāzes, naftas pārvadāšanas kuģiem, aglomerātu kuģiem, naftas pārsūknēšanas un attīrīšanas kuģiem-stacijām, kuģiem, kuri pastāvīgi strādā Arktikā, zivju rūpniecības flotes ražošanas kuģiem, kurus izmanto zivju un jūras produktu ieguvei un apstrādei, kā arī gatavās produkcijas pieņemšanai reidā un strādājuši par:

• hidroakustiķiem;
• galvenajiem fiziķiem;
• visu specialitāšu inženieriem un tehniķiem;
• meistariem;
• kapteiņdirektoriem;
• kapteiņiem (staršinām);
• kapteiņu (staršinu) palīgiem;
• stūrmaņiem;
• kuģu kurinātājiem;
• zivju ieguves un apstrādes meistariem,
• mehāniķiem un to palīgiem;
• motoristiem, mašīnistiem un to palīgiem;
• radiostaciju priekšniekiem;
• peldošo attīrīšanas kuģu-staciju priekšniekiem;
• peldošo attīrīšanas kuģu-staciju priekšnieku palīgiem;
• donkermaņiem;
• visu klašu radiooperatoriem;
• radiotehniķiem un radiotelegrāfistiem;
• visu klašu stūresvīriem un matrožiem;
• šķiperiem;
• šķiperu palīgiem;
• apakššķiperiem;
• visu klašu kuģu elektriķiem;
• visu klašu elektromehāniķiem;
• elektroradionavigatoriem.

Militārpersonām

Neatkarīgi no vecuma (tā saprotu) ar 20 gadu izdienas stāžu (ja militārpersona nodienējusi ne mazāk kā 15 gadus), vai ar izdienas stāžu, kurš ir mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona dienestu uzsākusi līdz 31.12.2004. un nodienējusi ne mazāk kā 15 gadus vai militārpersona dienestu uzsākusi pēc 01.01.2005. un nepārtraukti nodienējusi 15 gadus un atvaļināta:

1) sakarā ar aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu (atkarībā no dienesta pakāpes un dienesta vietas šis vecums ir no 35 līdz 65 gadiem),

2) slimības vai veselības stāvokļa dēļ (kā saprotu neatkarīgi no vecuma),

3) amatu skaita samazināšanas dēļ (kā saprotu neatkarīgi no vecuma),

4) sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš (kā saprotu neatkarīgi no vecuma).

Izdienas stāžā ieskaita ne tikai dienesta laiku militārajā dienestā, bet arī, piemēram, dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā, prokuratūras iestādēs un citās struktūrās.

Piemēram, militārpersonām izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā ieskaita:

1) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties karadarbībā, ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

2) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonā un kurās iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā, ieskaita izdienas stāžā kā divarpus dienas,

3) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās glābšanas operācijās, kuru mērķis ir likvidēt dabas katastrofu sekas, evakuēt civiliedzīvotājus no apdraudētām vietām un veikt līdzīga rakstura darbības, un starptautiskajās humānajās operācijās, kuru mērķis ir sniegt palīdzību civiliedzīvotājiem, kas cietuši karadarbības vai citu ekstremālu apstākļu rezultātā, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,

4) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta konflikta zonā, pildot starptautiskā novērotāja pienākumus vai piedaloties starptautiskajās pārbaudes misijās, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,

5) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās militārajās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,

6) militārpersonām, kuru dienesta pienākumos ietilpst lidojumu veikšana ar gaisa kuģiem, vienu nolidoto stundu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas. Šādu ieskaitāmo nolidoto stundu skaits vienai militārpersonai viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 122 stundas,

7) militārpersonām, kuras ieceltas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amatā, vienu atmīnēšanas vai spridzināšanas darbos nostrādāto dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

speciālo uzdevumu vienību militārpersonām vienu speciālo uzdevumu izpildes dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

9) vienu dienesta dienu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

10) militārpersonām, kuras ieceltas ūdenslīdēja amatā, vienu dienu, kurā notikusi niršana, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,
11) militārpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus uz kuģa jūrā, vienu dienu, kas pavadīta jūrā, ieskaita izdienas stāžā kā pusotru dienu.

Tiesībsargājošo struktūru amatpersonām un diplomātiem

1. No 50 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu (pēdējie 10 gadi nostrādāti Biroja amatpersonas statusā), vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi:

• Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām.

2. No 50 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu (pēdējie 5 gadi nostrādāti Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas statusā), vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai no 50 gadu vecuma ar kopējo apdrošināšanas stāžu un tam pielīdzināmo stāžu ne mazāku par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti (nostrādāti) Latvijas Republikas valsts drošības iestādēs, bet no tiem pēdējie pieci gadi nostrādāti biroja amatpersonas statusā:

• Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām.
  3. Neatkarīgi no vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi (pēdējie 3 tiesneša amatā):
  • tiesnešiem.

4. No 50 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu (pēdējie 10 gadi nostrādāti prokurora amatā), vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi:

• prokuroriem.

5. No 50 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai no 50 gadu vecuma ar kopējo apdrošināšanas stāžu un tam pielīdzināto stāžu ne mazāku par 25 gadiem, no kuriem ne mazāk kā 12 gadi un 6 mēneši nodienēti IeM sistēmā:

• policistiem;
• robežsargiem;
• ugunsdzēsējiem;
• Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālo dienesta pakāpi.

6. No 55 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi:

• diplomātiem.

Šī ir tā reize, kad normatīvos akti, manuprāt, iederētos raksta beigās.

Izdienas pensijas šobrīd tiek piešķirtas saskaņā ar:

1. Ministru Padomes 26.03.1992. lēmums Nr.104 “Par izdienas pensijām” (spēkā ar 26.03.1992.);

2. Ministru Padomes 26.05.1992. lēmums Nr.193 “Par Nolikuma par izdienas pensijām papildināšanu” (spēkā ar 26.05.1992.);

3. „Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums” (spēkā ar 01.01.2005.);

4. „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 01.01.2009.);

5. „Diplomātu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 01.01.2007.);

6. „Tiesnešu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 21.07.2006.);

7. „Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 21.01.2004.);

8. „Prokuroru izdienas pensiju likums” (spēkā ar 01.01.2000.);

9. „Militārpersonu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 15.04.1998.);

10. likums „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas
darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (spēkā ar 30.04.1998.).

Raksts tapis atsaucoties uz janx 02.10.2009 15:07 komentāru „Kaut kā beigas un kaut kā sākums”, Ināras 19.09.2009 14:41 komentāru “„Mokošais” ceļš izdienas pensijas iegūšanā”, Labudajas 25.09.2009. 22:41 komentāru ”Kas un uz kura rēķina dzīvo” un Edgara 23.10.2009 23:50 komentāru „Kaut kā beigas un kaut kā sākums”.

Bēres. Arī pret šo rituālu mūsu attieksme ir visdažādākā. Nu jau padsmiti gadu pagājis, kopš dienas, kad tas notika. Pēc ilgstošas un mokošas slimības nomira mans tētis. Smagi un bezcerīgi mēs jūtamies šādos brīžos. Negribas nevienu redzēt, ne ar vienu sarunāties. Katrs vārds par notikušo vēl vairāk sāpina.

Bēres. Cik, briesmīgs vārds! Izrunāt šo vārdu tomēr ir vieglāk nekā uzrakstīt. Sanāk radi, draugi un paziņas. Katrs viņu līdzjūtības apliecinājums padara šo brīdi vēl sāpīgāku. Ļoti , ļoti grūti ir noraudzīties uz viņu. Apzināties, ka nekad, nekad vairs viņu neredzēsi. Tiek teikti pēdējie atvadu vārdi un tas ir noticis. Viņa vairs nav. Cik, ļoti gribas palikt vienam! Jā, izdzert kādu mēriņu. Tur, turpat uz vietas. Bet kā tad bēru mielasts? Mamma, radi, draugi un citi nesapratīs, ja es tur nebūšu. Droši vien dēļ mammas es tur biju.

Bēres. Bēru mielasts. Cik, briesmīgi vārdi, kur nu vēl paši notikumi! Tas bija toreiz. Es aizgāju, biju klāt. Visi dzēra un ēda. Arī es. Briesmīgi. Tika teikti piemiņas vārdi, pat runas. Ja šodien, tad zinu, ka manis tur nebūtu.

Bēres. Viss kopumā. Priekš kā? Cieņas un mīlestības apliecinājums cilvēkam, kura vairs nav mūsu vidū? Jā. Bet kāpēc tik …… ? Zārks, mācītājs, ziedi, vainagi, viesi, labie piemiņas vārdi, klātais galds, piemineklis, kapu kopas iekārtošana un uzfrišināšana. Jā. Bet kāpēc tik …… ? Izrādīšanās līdzcilvēkiem?

Bēres. Kā tas viss tiek apspriests. Kam, kas un kā. Derdzas.

Tēti, tēti, tētīti!!! Cik ļoti sāp, ka Tevis nav. Tā arī Tu nepiedzīvoji šos jaunos laikus. Tev būtu interesanti. Tā arī Tu nepiedzīvoji savas mazmeitas piedzimšanu. Cik jauka mums viņa ir! Tu būtu priecīgs, stāstītu visiem. Tā arī Tu neredzēji, kā izauga Tavi mazdēli un kā iegrozījās viņu dzīve. Labi. Ar viņiem viss ir kārtībā. Tev būtu par ko priecāties un ar ko lepoties. Tā arī Tu nepiedzīvoji sava mazmazdēla piedzimšanu, cik jauks viņš ir. Tu būtu sajūsmā. Jā, jā. Tavam mazdēlam, kuru Tu dažkārt sauci par Eņģelīti (jo teicies, ka nevari izrunāt viņa vārdu), ir dēliņš.

Tēti, tēti, tētīti!!! Cik ļoti sāp, ka Tevis nav. Jo vecāks kļūstu, jo stiprāk sāp. It kā paiet laiks (runā, ka laiks dziedē), bet sāp vēl vairāk. Es Tevi ļoti, ļoti mīlu. Es kliedzu cik spēka. Vai Tu dzirdi? Kāpēc tā? Varbūt tāpēc, ka tik reti to teicu un izrādīju Tev dzīvam esot. Es zinu, ka Tu mani arī mīlēji, īpaši tas bija jūtams bērnībā. Bet es zinu, ka Tu mani mīlēji vienmēr un stipri, kaut arī tik reti to izrādīji. Vienkārši tādi mēs ar Tevi esam – vīrieši. Iekšā ir, bet ārā nenāk. Visādi mums gāja. Bet Tu piedod, ja kas. Nu es Tev to pateicu. Es paspēju, kaut arī Tu to nedzirdi. Bet varbūt jūti?

Tēti, tēti, tētīti!!! Cik ļoti sāp, ka Tevis nav. Iepriekšējā vakarā mēs apciemojām Tava mazdēla ģimeni. Atnākot mājās apgūlos, bet nespēju aizmigt. Pusnakts, viens, divi. Gāja stunda pēc stundas, bet nespēju aizmigt. Domāju par Tevi, par mums. Tā, acīm asarās mirkstot, nakts klusumā radās šis monologs. Trīs, četri, es nespēju aizmigt. Piecēlos, lai padzertos un sajutu vieglas, vēsas tirpas. Tās pārskrēja pār manu augumu. Viens, divi, trīs. Trīs reizes. Tas biji Tu? Tas nebija tikai un vienīgi mans monologs? Apgūlos un aizmigu. Labi.

Šorīt pamodos un uzrakstīju šīs rindas. Nevarēju neuzrakstīt.

Kas tā bija? Atzīšanās? Mana? Tava? Nē, mūsu.

Kādēļ tieši tā? Tādēļ, ka lija pāri malām.

Visiem dzirdot? Jā, bet tikai tik cik ļāvām. Sapratīs? Nesapratīs? Lai. Vismaz aizdomāsies.

Nu tad par tiem, kuri pēc dažu uzskatiem nevajadzīgi tiek uzturēti no klaigātāju (un ne tikai) maksātajiem nodokļiem.

Satversmē (Latvijas pamatlikumā) ir nostiprinātas cilvēka pamattiesības mūsu valstī. Tās ir tiesības uz izglītību (valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību). Tās ir tiesības uz veselību (valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu). Tās ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos gadījumos. Galu galā tās ir tiesības uz dzīvību un īpašuma neaizskaramību, kā arī citas (skatīt Satversmi). Šīs tiesības nav iespējams nodrošināt bez pedagogiem, medicīnas darbiniekiem, policistiem un citiem valsts pārvaldē strādājošiem. Tas ir fakts.

Tāda jau nu ir mūsdienu demokrātiskas valsts iekārta. Iepriekš nosauktos darbiniekus, amatpersonas, kā arī iestādes, kurās viņi strādā uztur no valsts budžeta, kurā neapšaubāmi ir arī tā saucamā nodokļu maksātāju nauda. Bet te nevar būt ne runas par to, ka kāds viņus uztur. Cilvēki strādā un par to saņem atalgojumu, ja gribat viņi veic valsts pasūtījumu iepriekš minēto tiesību nodrošināšanā.

Turklāt arī no viņu algām tiek ieturēts gan sociālais nodoklis 9%, gan ienākumu nodoklis 23%. Nepiekrītu tiem, kuri uzskata, ka tā ir tikai formāla nodokļu maksāšana, jo redz valsts iestāžu darbinieki tiek uzturēti no uzņēmēju un privātā sektorā strādājošo nodokļiem. Satversme nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Piemēram, ar normatīvajiem aktiem ir noteikts, ka amatpersonai par konkrēti veicamo darba apjomu atbilstošais atalgojums sastāda Ls 500,00. Bet tavu brīnumu amatpersona (ja viņai nav apgādājamo) saņem 323,40. Kādēļ tā? Tādēļ, ka nesavāc sev visu godīgi nopelnīto (saskaņā ar Satversmi), bet respektējot valsts likumus, samaksā nodokļus.

Piekrītu, ka ir problēmas ar funkcijām, institūcijām kā tādām, darba kvalitāti, atalgojuma samērīgumu attiecībā pret paveikto. Bet šīm problēmām kājas pamatā aug no biezā gala. Katrā gadījumā nebūtu jānorok līdz ar zemi tos, kuri godprātīgi dara visu (arī biezajā galā), lai jūs nodokļu maksātāji varētu baudīt Satversmē noteiktās pamattiesības un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. No otras puses, ja šāda valsts iekārta neapmierina ir daudz citu iespēju.

Un nu konkrēti par komentāru manam rakstam „Kaut kā beigas un kaut kā sākums”: „hmm par 21.09.2009 12:59 at 12:59 Un tagad mums tevi 40+ gadus jāuztur? Nice :/”. Ja kāds pieļauj, ka viņam un tamlīdzīgiem mani jāuztur 40+ un šīs atskārsmes dēļ viņš jūtas tik vien kā apbēdināts, tad ar mūsu līdzcilvēkiem nav nemaz tik traki. Turklāt man tiek paredzēts apmēram 93 gadus garš mūžs. JaukiJ.

No otras puses, ja es alojos šādi domādams, tad jāsaka sekojošais.

Savos 44, pēc 2 gadu obligātā militārā dienesta bijušās PSRS bruņotajos spēkos, bez pārtraukumiem esmu nostrādājis apmēram 25 gadus. No tiem 7 tādā sociālistiskā veidojumā, kā kolhozs (dzīvojām no tā, ko saražojām), 10 policijā un 8 robežsardzē. Pirmajā darba vietā no manis nodokļi tika iekasēti un izlietoti valsts funkciju nodrošināšanā un tas ir normāli. Otrā un trešā darba vieta valsts pārvaldē un ar to arī viss ir skaidrs (izteicos raksta pirmajā daļā).

Maniem vecākiem bija garš un grūts darba mūžs. Viņi strādāja, lai viņi paši, viņu bērni un visi citi varētu tad un pašreiz labi dzīvot. Viņi nenokrita nez no kurienes uz visa gatava, citu sarūpēta. Joprojām valsts pārvaldē strādā mana sieva. Mums ir trīs krietni (šī vārda visplašākajā nozīmē) bērni. Tā teikt par mani, par sievu un par to, kurš kaut kāda iemesla dēļ nevarēja, vai sava labuma dēļ negribēja radīt bērnu. Bērni ir pamats tam, lai Latvijas iedzīvotāji neizzustu, kāda nu tur vēl runa par to, kurš kuru uztur. Es ticu, ka mūsu bērni nebūs slogs ne valstij, ne arī sabiedrībai. Meitai ir 13 gadi (mācās ģimnāzijā), dēlam 24 (students), dēlam 25 (pabeidzis augstskolu un strādā privātā sfērā).

Es saņemu izdienas pensiju, kuru esmu nopelnījis ar savu darbu. Turklāt arī no šīs pensijas pamanos maksāt ienākuma nodokli. Papildus no šīs pensijas tiek ieturēti 10% (pagaidām līdz 2012.gadam), jo valstij grūti (netiek ņemti vērā nekādi likumi un tiesību principi). Pietam, strādājot, man tiktu ieturēti 70% no pensijas. Kāda šeit var būt runa par brīvām darba tirgus attiecībām, par ko tik ļoti iestājas ES. Nepensionāriem tiek dots nesamērīgs handikaps, jo pensionāri, kuri varētu radīt konkurenci ir faktiski neitralizēti. Neskatoties uz visu šo marasmu es netaisos turpmāk baudīt tikai un vienīgi labumus, kurus sniedz izdienas pensionāra statuss.

Tātad, – es iepriekš nedzīvoju, pašlaik nedzīvoju un arī turpmāk nedzīvošu uz KĀDA rēķina un nevienam nav jāraizējas par manu uzturēšanu, ja nu vienīgi (nedod Dievs, kas negadās) maniem bērniem un tuviniekiem.

Es droši vien varētu izķidāt pa kauliņiem un salikt pa plauktiņiem daļu no tiem, kuri klaigā par to, cik viņi ir „balti un pūkaini” un kā viņiem nabadziņiem ir piegriezies visus uzturēt. Protams, ja vien es kaut nedaudz zinātu kas viņi un kā. Tad mēs arī redzētu kurš uz kura rēķina dzīvo. Bet vai es to gribu? Nezinu.

Nu, bet citādi brīnišķīgā marķīze viss ir labi, viss ir labi!

Man patiess prieks par to, ka Jūs ir ieinteresējušas manas domas par šo un to iz dzīves (lielākā, vai mazākā mērā). Arī tiem paldies, kuri šajā dienasgrāmatā ir ieskatījušies tāpat vien un iespējams tā arī paliks vienīgā dienasgrāmatas apmeklējuma reize (ceru, ka nē).

Izlasot kādu no rakstiem, Jums iespējams radīsies savs viedoklis (jebkāds) par tajā atspoguļoto tēmu, vai arī rakstu kā tādu. Iespējams izlasītais Jums liks vienkārši aizdomāties, vai arī izraisīs pārdomas. Viss iepriekš uzskaitītais man radīs tikai un vienīgi gandarījumu. Ja nu Jums vēl radīsies vēlēšanās ar kādu par to padiskutēt, parunāt, vai arī izteikties komentāros, tad vienkārši lieliski! Tas nozīmēs, ka raksts dzīvo.

Par komentāriem.

Gribu teikt, ka ne vienmēr es ar Jums iesaistīšos diskusijās komentāru veidā par maniem rakstiem, jo baidos, ka tas var pārvērsties neauglīgā diskusijā (to mēs varam redzēt itin bieži interneta vidē). Protams, centīšos atbildēt uz konkrētiem, precizējošiem jautājumiem par attiecīgo tēmu. Iespējams būs arī citi komentāri no manas puses, bet pieļauju, ka tie būs ļoti reti. Jebkurā gadījumā mani komentāri būs parakstīti ar segvārdu – Ērikonkuls (viltvārži tiks izdzēsti, tiklīdz tiks konstatēti).

Bet Jūs savukārt droši komentējiet manis rakstīto (visi komentāri tiks izlasīti), kā arī, protams, varat izteikties par ievietotajiem komentāriem. Katrs no Jūsu komentāriem (sirsnīgie, analizējošie, kritizējošie, vēstošie un tamlīdzīgi) manī izraisa pārdomas un arī dažkārt emocijas. Par katru komentāru ir ko teikt, bet nav laika par tiem izteikties rakstiski, tādēļ vienkārši paldies Jums par tiem.

Ja kāds no Jūsu komentāriem tik ļoti mani uzrunās un šajā sakarā man radīsies kāda doma par šo un to iz dzīves, tad iespējams taps atsevišķs raksts, kurā tad arī es atsaukšos uz konkrēto komentāru, kā uz šo domu izraisītāju.

Sarunās kā tādās es ar Jums ceru iesaistīties dienasgrāmatas tērzēšanas (čata) un foruma sadaļās, bet Jūsu personīgo rakstu sadaļā katram Jūsu rakstam centīšos uzrakstīt komentāru (kaut arī nelielu). Protams, ja Jūs būsiet atsaucīgi un šīs sadaļas aizies.

P.S. Konkrētās sadaļas vēl nav, bet top.

Visu labu, – Ērikonkuls!

Teikšu tā. Bija daudz jautājumu un šaubu. Tādēļ gribu padalīties ar to, kā tad man gāja. Iespējams ārpus dienesta esošajiem radīsies neliels priekšstats, kas un kā, kā arī topošie pensionāri gūs kādu atbildi uz viņus interesējošiem jautājumiem un vienlaicīgi esošie pensionāri varēs salīdzināt ar to kā tad šajā jautājumā veicās viņiem.

Sakarā ar Jelgavas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) likvidēšanu ar 01.07.2009. man tika piedāvāta iespēja kandidēt uz citiem amatiem Valsts robežsardzē. Sākotnēji izvērtēju iespējamos ienākumus turpinot dienestu citā amatā (reāli tas varēja būt vienu pakāpi zemāks, biju nodaļas priekšnieks), atalgojuma samazinājumu, kā arī dienesta apstākļus un ceļa izdevumus. Aina pavērās visai bēdīga.

Devos pie Pārvaldes grāmatvedes ar lūgumu aprēķināt manas iespējamās izdienas pensijas apmēru. Tā kā grāmatvede savā jomā ir profesionāle, kā arī vienkārši labs cilvēks, tad visai ātri ieguvu attiecīgos aprēķinus. Tad es arī sapratu, ka turpinot dienestu nekāds dzīvotājs nebūšu (ienākumi būtu mazāki par izdevumiem), bet dodoties izdienas pensijā ir varianti. Pensija būtu labs atspaids kādai no manis izvēlētajai nodarbei (darbam). Pakonsultējoties ar tuviniekiem, pieņēmu lēmumu atvaļināties no dienesta.

Kā tad tiek aprēķināta izdienas pensija?

No sākuma jānoskaidro mēneša vidējā izpeļņa par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta. Saskaņā ar likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” 4.pantu mēneša vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas, kurā ietilpst amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, prēmijas un citas piemaksas (virsstundas, nakts stundas, prombūtnē esošas amatpersonas pienākumu pildīšana un tamlīdzīgi). Precīzāk MK noteikumos Nr.86 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta atalgojuma sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”.

Savukārt formulu saskaņā ar kuru aprēķina vidējo mēneša darba samaksu izdienas pensijas piešķiršanai atrodama MK noteikumos Nr.448 „Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensiju”. Tātad, kad esat ieguvuši mēneša vidējo izpeļņu (par pieciem gadiem), tad varat rēķināt cik tad jūs saņemsiet „uz rokas”.

Piemēram. Personai ir 45 gadi, izdiena 25 gadi (atbrīvots darbinieku skaita samazināšanas dēļ, varētu būt arī veselības stāvokļa dēļ), mēneša vidējā izpeļņa Ls 500,00. Tātad 500,00 (vidējā izpeļņa) x 50% (šādā veidā atvaļinoties 40% + par katru izdienas gadu virs 20 gadiem vēl 2%, kopā 50%) = Ls 250,00 – 165,00 (ne ar kāda veida nodokli neapliekamais pensijas minimums) = Ls 85,00  – 23% (ienākuma nodoklis) = Ls 65,45 + Ls 165,00 (ar nodokli neapliekamā daļa) = 230,45 „uz rokas”.

Tie, kuri attiecīgi sasnieguši izdienas pensijas vecumu, tas ir 50 gadus, un izdiena ir 25 gadi attiecīgi šī vidējā izpeļņas summa jāreizina ar 65% (šādā veidā atvaļinoties 55% + katru izdienas gadu virs 20 gadiem vēl 2%), un tālāk attiecīgi kā norādīts piemērā.

Jāņem vērā, ka tā saucamās krīzes laikā pagaidām no šīs summas pensionārs zaudē 10%, bet strādājošie pensionāri 70% (arī izdienas pensionāri). Tātad nestrādājoša pensionāra gadījumā Ls 230,45 – 10% = Ls 207,41 reāli „uz rokas”, bet strādājoša Ls 230,45 – 70% = Ls 69,14 „uz rokas”.

Tādējādi zinot savus ienākumus teorētiski izdienas pensijas apmēru katrs var aprēķināt pats, bet es tomēr ieteiktu uzticēties profesionāļiem, tas ir katras konkrētās iestādes grāmatvedim, jo tieši no viņa veiktajiem aprēķiniem Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūra (turpmāk – VSLVA) noteiks izdienas pensijas apmēru. Jāpiebilst, ka grāmatvedes aprēķins par man piešķiramās pensijas apmēru bija precīzs un man nenācās vilties, kaut arī šaubas mani nepameta līdz pat pirmajam pārskaitījumam (ja nu kas).

Pārvaldes Personāla vadības nodaļā līdz 30.06.2009. iesniedzu divas fotogrāfijas (3 x 4), pasi (kopijas sagatavošanai), kā arī izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par to, ka nesaņemu nekāda veida pabalstus. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.448 „Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensiju” šāda veida izziņa nav jāiesniedz, savukārt ir jāiesniedz izdienas pensijas pieprasījums un algas nodokļu grāmatiņa. Lai iespējams nekavētu procesu izziņu tomēr iesniedzu (izziņu VSAA izsniedz piecu minūšu laikā no pieprasījuma brīža). Algas nodokļu grāmatiņu man izdeva un norādīja, ka tā kopā ar izdienas pensijas pieprasījumu būs jāiesniedz reorganizētajā Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldē, kurā dienestu turpinās daļa Pārvades personāla.

01.07.2009. faktiski ieguvu pensionāra statusu, bet, protams, ka nekādu dokumentu, kuri par to liecinātu manā rīcībā nebija. Vienu brīdi iedomājos par to, ka ja nu pensiju piešķir nevis ar 01.07.2009., bet gan pēc visu dokumentu (pieprasījuma, algas nodokļu grāmatiņas) iesniegšanas VSLVA un aģentūrai pieņemot attiecīgu lēmumu. Turklāt procesu es iespaidot nevarēju, jo iepriekš norādīto dokumentu paketi un papildus – izdienas stāža aprēķinu, izziņu par vidējo mēneša darba samaksu, rīkojumu par darbinieka atvaļināšanu no dienesta (kopiju) aģentūrai saskaņā ar MK 448 noteikumiem iesniedz iestāde (šajā gadījumā Rīgas pārvalde). Turklāt manis iesniegtos dokumentus iestāde (Rīgas pārvalde) saskaņā ar noteikumiem nereģistrē, tātad faktiski nevaru pierādīt to, ka, piemēram, ne manas vainas dēļ ir novilcināts visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas laiks VSLVA.

Gāja laiks un nekādu ziņu. Nevienam un neko nevajag, protams, izņemot mani. It kā lielā darba apjoma dēļ Rīgas pārvaldē, kā arī vienas amatpersonas atvaļinājuma dēļ (bija nepieciešams viņa un tikai viņa paraksts uz dokumentiem) process ievilkās. Tomēr vairakkārt sazvanoties tā teikt ar darba izpildītājiem (pazinu personiski) lieta sakustējās (laikam arī paraksti tika iegūti) un apmēram 04.09.09. es iesniedzu nodokļu grāmatiņu Rīgas pārvaldē. Turpat uz vietas uzrakstīju pieprasījumu par pensiju un parakstīju virkni citu dokumentu. 07.09.09. man paziņoja, ka visi dokumenti iesniegti VSLVA.

Pēc neilga laika no Rīgas pārvaldes saņēmu dokumentu paketi – darba grāmatiņas, PSRS kara klausības apliecību (nebiju to redzējis nu jau 18 gadus) un algas nodokļu grāmatiņu, kuras titullapas iekšpusē „gozējās” VSLVA Sociālās nodrošināšanas nodaļas zīmogs, kurš liecināja par to, ka 2009.gada 1.jūlijā man piešķirta izdienas pensija. Tātad viss kārtībā un manas šaubas par pensionēšanās laiku bija liekas.

Ņemot vērā lielo pretendentu skaitu, daudzi paziņas prognozēja ilgu gaidīšanas laiku līdz tiks pieņemts lēmums, kur nu vēl pārskaitīs naudu. Septembra sākumā saņēmu ar 31.08.2009. datētu VSLVA vēstuli, kurā atradās lēmums par izdienas pensijas piešķiršanu un izdienas pensionāra apliecība. Ja nekļūdos, tad saskaņā ar likumu VSLVA dokumenti jāizskata un lēmums jāpieņem 10 dienu laikā, bet pieņēma lēmumu 23 dienu laikā. Tātad aizķeršanās Rīgas pārvaldē, ne visai gludi aģentūrā un rezultātā lēmums par izdienas pensijas piešķiršanu tika pieņemts divu mēnešu laikā no atvaļināšanās dienas. Neskatoties uz to domāju, ka šajos apstākļos „labi, ka tā”.

Tomēr ar to likstas nebeidzās. Kaut arī lēmuma konstatējošās daļas sākumā precīzi norādīts mans izdienas stāžs, tomēr tālāk viens no teikumiem ir pilnīgs murgs. Tiek norādīts likums un veids kādā man būtu jāaprēķina piešķiramās pensijas procentu apmērs, bet nez kāpēc tekstā parādās cits uzvārds un turklāt procentu aprēķināšanas princips norādīts amatpersonai pensionējoties sasniedzot 50 gadu vecumu, nevis kā manā gadījumā (atbrīvots darbinieku skaita samazināšanas dēļ). Neskatoties uz to tālāk procentu apmērs un izdienas pensijas apmērs aprēķināts precīzi (acīmredzot ierēdņi pārstrādājušies), kā arī ar uzvārdu viss kārtībā. Ņemot vērā to, ka nolēmuma daļā viss ir precīzi un lēmums man ir labvēlīgs, tad nekādas aktivitātes šī lēmuma apstrīdēšanā neuzsākšu.

Pensionāra apliecība ir ielaminēta lapiņa 7 x 10 cm (nez kāpēc biju iedomājies atveramus vāciņus), lapiņa zaļganā krāsā (kā jau bijušajam robežsargam piedienas). Apliecībā norādīta atvaļinātās amatpersonas dienesta pakāpe, kas sākumā nedaudz pārsteidza (kādēļ, lai atpazītu „čiekurus”?), tomēr vēlāk konkrētajā gadījumā redzot vārdu – kapteinis – ir patīkami (kādēļ nezinu, nostaļģija?). Apliecībā norādīts, ka izdienas pensija piešķirta ar 01.07.2009., tātad viss kārtībā. Saskaņā ar lēmumu, kā arī ievērojot attiecīgos MK noteikumus (izdienas pensija izmaksājama līdz katra mēneša 15. datumam) 15.09.2009. uz manu kontu tika pārskaitīta izdienas pensija par jūliju, augustu un septembri. Tātad izdienas pensiju izmaksā par pašreizējo mēnesi (biju iedomājies, ka par iepriekšējo).

Varbūt nedaudz ārpus tēmas, bet vēlos vērst uzmanību topošajiem pensionāriem uz to, ka tā saucamajā „mazajā” pensijā var doties divu iemeslu dēļ. Tas ir veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ (ja izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem). Maldīgi ir priekšstati (tādi ir dzirdēti) par to, ka sasniegšu izdienu 20 gadus un prom „mazajā” pensijā, neskatoties uz to, ka ar veselību viss kārtībā un samazināšana nenotiek. Tādi priekšstati ir radušies, jo daži kolēģi ir devušies „mazajā pensijā” ne nu veselības stāvokļa dēļ, ne arī sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu. Jā tādi gadījumi ir bijuši, bet es vēršu uzmanību uz to, ka šie gadījumi ir attiecināmi tikai uz tiem, kuri var doties izdienas pensijā saskaņā ar likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” pārejas noteikumiem, kuri likumā iestrādāti, ievērojot tiesiskā paļāvīguma principus, jo ar šī likuma stāšanos spēkā (30.04.1998.) spēku zaudēja Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensijām” (diemžēl šie laiki ir pagājuši un nu jau šos tiesiskās paļāvības principus ievēro visai reti).

Piemērs. Tie, kuriem līdz 31.12.1997. izdienas stāžs bija ne mazāks par 15 gadiem, ir tiesības neatkarīgi no vecuma pēc 25 gadu (attiecīgi 26, 27 un tā tālāk) izdienas stāža sasniegšanas saņemt izdienas pensiju 40 procentu apmērā no darba samaksas. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem. Tātad, piemēram, personai 33 gados, tas ir 1997.gadā izdienas stāžs ir 15 gadi un attiecīgi 2007.gadā izdiena ir 25, vecums 43 gadi un šajā gadījumā no šī brīža persona var doties izdienas pensijā jebkurā laikā (neievērojot nosacījumus par veselības stāvokli un darbinieku skaita samazināšanu), kā arī neskatoties uz to, ka nav sasniegts 50 gadu vecums . Kam interesē vairāk skatieties pārejas noteikumus (ir citi līdzīga rakstura nosacījumi).

Nu, lūk, manā gadījumā no atvaļināšanās dienas līdz izdienas pensijas saņemšanai pagāja divi ar pus mēneši. It kā process ievilkās, bet es esmu apmierināts.

Kā ir ar jums esošajiem un topošajiem izdienas pensionāriem?

Kas tad ir noticis? Vienkārši viens liels bars pajoliņu vairāku gadu garumā (to pašu 18) pamatā ir rīkojušies tā, lai šī mūsu valsts LATVIJA un nospiedoši lielākā daļa šajā valstī dzīvojošo cilvēku izputētu šī vārda visplašākajā nozīmē.

Tātad sakarā ar reorganizāciju (lielā mērā par reorganizācijas neefektivitāti šaubu nav, bet par to citreiz) Tev piedāvā iespēju turpināt strādāt citā struktūrvienībā, citā amatā (augstākā, līdzvērtīgā, zemākā), tas ir it kā esi vajadzīgs. Tajā pat laikā Tavi ienākumi tiek ievērojami samazināti (pat ieceļot līdzvērtīgā amatā), bet darba apjoms tiek palielināts, jo vairumā gadījumos notiek nevis darba optimizācija, bet gan vēl lielāka birokratizācija. Turklāt izpildītāju skaits tiek ievērojami samazināts, tas ir it kā neesi vajadzīgs.

Ja konkrētāk, tad tiek radīti apstākļi, lai pats un labprātīgi izvēlies aiziet no dienesta (pensijā, vai „da jebkur” kādas nu kuram ir iespējas) un kā apstiprinājums tam ir dienestā esošo masveida došanās izdienas pensijā, kā arī gados jaunu cilvēku (kuriem nav šādas iespējas) aiziešana no dienesta pēc paša vēlēšanās (policijā tādējādi izveidojušās apmēram 100 vakantas štata vietas). Kādēļ tā notiek?

Vienkārši tādēļ, ka ar esošo atalgojumu nav iespējams izdzīvot, kur nu vēl dzīvot un šeit neiet runa tikai par kredītņēmējiem (tiem vispār „vakars” un ne jau tikai viņi paši ir vainojami un atbildīgi par šo „vakaru”, – (te būtu atsevišķs stāsts)). It kā vienkāršs teikums un vienkārši vārdi – dzīvot, izdzīvot, bet šajā vienkāršajā teikumā un vienkāršajos vārdos patiesībā slēpjas daudzu, jo daudzu cilvēku vēlēšanās un mēģinājumi izkļūt no šīs situācijas, neizsakāms izmisums, kā arī jau notikušās un vēl priekšā esošās traģēdijas. Bet kurš par to atbildēs? Visticamāk, ka ne jau tie, kuri to ir pelnījuši. Bet ja nu mums (Latvijas iedzīvotājiem) saspringt, tad varbūt kāds un kaut kādā mērā tiks par to sodīts?

Masu saziņas līdzekļos mūsu „diženie” valsts vadītāji kladzināja par kaut kādiem mistiskiem „nieka” 15 līdz 20% algas samazinājumu no 01.01.2009. (piemēram, IeM struktūrvienībās dienējošiem), bet par to cik lielā mērā policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju ienākumi (par citām kategorijām pašlaik nerunāju) samazināsies 2009.gada otrajā pusē runā maz un nekonkrēti (tā, lai tauta īpaši neuzvelkas). Bet kā tad ir patiesībā?

Nu apmēram tā. Vēl par 2009.gada janvāra mēnesi kāds nodaļas priekšnieks vienā no IeM struktūrvienībām (ne es, jo nevarētu salīdzināt ar pašreizējo situāciju) saņēma „uz rokas” Ls 505. Šo atalgojumu sastāda amatalga, kurā faktiski iestrādāta piemaksa par izdienu, – konkrētajā gadījumā robežās no 15 līdz 20 gadiem, piemaksa par kapteiņa pakāpi, kā arī uzturnaudas kompensācija 120,00, kura neapliekas ne ar kāda veida nodokli. Par 2009.gada augustu „uz rokas” viņš saņēma Ls 330. Samazināta uzturnaudas kompensācija no Ls 120 uz Ls 50, samazināta amatalga, turklāt obligāti katru mēnesi divas darba dienas jāņem, kā neapmaksātas atvaļinājuma dienas. Bet „gudriniekiem”  ar to ir par maz un viņi vēl par šīm divām dienām proporcionāli ietur uzturnaudas kompensāciju, kaut gan dodoties ikgadējā atvaļinājumā līdz šim šādas „fiškas” nebija.

Tātad samazinājums Ls 175, kas sastāda apmēram 34,65%. Vēl pie stabiliem ienākumiem, kuri 2008. gadā bija un nu 2009. vairs nav ne vēsts būtu jāpieskaita atvaļinājuma pabalsts amatalgas apmērā (tas ir, ja sadala pa mēnešiem, tad apmēram Ls 30 „uz rokas” katru mēnesi pie izmaksājamā atalgojuma), kā arī pabalsts par katriem pieciem nodienētajiem gadiem triju amatalgu apmērā (tas ir izdalot uz piecu gadu mēnešiem apmēram Ls 17 „uz rokas” katru mēnesi pie izmaksājamā atalgojuma). Tādējādi vidēji ikmēneša ienākumi 2008. gadā sastādītu Ls 552„uz rokas”, bet pašlaik, kā jau minēju Ls 330.

Un nu jau aina kļūst vēl patiesāka, tas ir faktiskais samazinājums Ls 222, kas sastāda apmēram 40,21%. Vēl jāņem vērā, ka izpaliek prēmijas, kā arī tiek pieņemti mēri, lai tikai nebūtu jāmaksā par papildus pienākumiem un tamlīdzīgi, kā arī līdz minimumam „apcirptas” iespējas saņemt bezmaksas medicīniskos pakalpojumus.

Salīdzinājumam vēl skarbāka situācija ir inspektoriem, kuri pašlaik saņem uz rokas apmēram Ls 200 (atkarībā no izdienas, apgadāmajiem, pakāpes), bet vēl jānokļūst uz dienesta vietu un kas tad paliek pāri? Šajā vietā emocijas sit augstu vilni. Pavisam noteikti jāpadomā par to kāds varētu būt mans devums sabiedrībai, lai manis minētie pajoliņi saņemtu pēc nopelniem un galvenais nekas tāds vairs neatkārtotos.

Tātad darba „dafiga” (īpaši policistiem), atalgojuma „ņefiga”, tiesiskais nihilisms un pilnīga tautas noniecināšana no izpildvaras un deputātu nospiedošā vairākuma puses.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, nolēmu atvaļināties no dienesta Valsts robežsardzē un doties izdienas pensijā. Ja godīgi, tad grūti bija pieņemt šo lēmumu, jo neskatoties uz visu debīlismu, kurš pastāv IeM struktūrvienībās es tomēr jutos piederīgs un noderīgs šai „sistēmai” kopumā un īpaši savai bijušajai nodaļai.

P.S. Lai arī esmu tā teikt nobriedis vīrietis, bet pēdējā darba dienā pēc savu mantu izvākšanas no kabineta un jau automašīnā attālinoties no savas dienesta vietas mani pārņēma neizsakāmas un neizskaidrojamas emocijas, acis palika miklas, ceļš aizmiglojās, prātam cauri pazibēja daudz un dažādu mirkļu par dienesta laiku.  Bija tik ļoti smagi un ne jau dēļ pieņemtā lēmuma aiziet no dienesta (ar to bija un ir viss kārtībā), bet kādēļ? Grūti saprast un vēl grūtāk izskaidrot. Droši vien arī nevajag, iespējams tas ir pārāk personīgi