Uzreiz gribu pateikt, ka es tagad nesākšu pelt vai cildināt citas valodas – nav man tādu zināšanu, lai varētu izvērtēt kas ir labs un kas nav labs.

Jā – savulaik mēs varējām uztvert PHP kā līmi, lai salipinātu dažādus HTML gabalus kopā, kā arī nedaudz apstrādātu lietotāja pieprasijumus un šo to padarīt ar datu bāzēm/failiem. Ja paskatīsimies vecākas PHP grāmatas redzēsim ka PHP savulaik pat tika mācīts nepareizi (no šodienas skatpunkta). Bet tās bija tā laika prasības pret valodu, kuras šī valoda arī apmierināja.

Gāja laiks, prasības mainījās. PHP kļuva iespējām bagātāks. Kas šajā laikā radās kā blakusprodukts? Nekonsistence funkciju parametros, dažādas backward compability lietas (t.i. – saderības vārdā ilgi jo ilgi tiek atbalstītas nejēdzības) un citi brīnumi. Turklāt tas kā PHP ir veidots (piemēram, brīva lēkāšana starp dažādiem datu tipiem utt.) dod iespēju taisīt dažādas nejēdzības tur, kur tām nevajadzētu būt. Kā arī PHP aizņemās dažādas lietas no citām programmēšanas valodām, kas rada visai izteiktu PHP specifisku – lieta X, kas izskatās pēc Y no valodas Z īsti neuzvedās kā Y, bet kā Y līdzinieks ar piedevu K. Bet tas nav nedz labi, nedz slikti – tāds ir PHP.

Un tādu – kā augstāk aprakstīts – PHP redz daudzi jo daudzi pārbēdzēji, daudzi iesācēji, daudzi tie, kas vispār ar PHP īsti nav tā kārtīgi strādājuši. Es nesen parakņājos pa PHP forumiem un jautājumu dēļiem (lasi SO) – tur ir kaudzēm PHP jautājumu. Turklāt no iesācēju tēmas. Un kā jums šķiet, kā izskatās viņu kods? Gluži tā kā pirms 6 gadiem mācīts grāmatās, kuras jau sen vajadzēja sadedzināt. Pamatīgs spageti, vienā failā kopā pieprasījumi datu bāzei, datu apstrāde, kurā pa vidu iemiksēti HTML fragmenti utt. utml. Protams, kaut ko tādu redzot, nevar rasties labs viedoklis par PHP. Un problēma ir tāda, ka daudzi PHP programmētāji tā arī nekad pāri šim līmenim netiek. Viņi ikdienā strādā/uztur tādu spageti un tādu paši arī ražo. Ja es būtu palicis šādā līmenī vai arī ja man ikdienā būtu jāstrādā ar kaut ko tādu, gan jau arī aizmuktu un lamātu PHP.

Bet. Ziniet ko – tā ir tīri programmētāja vaina. PHP ir ērts, labs, funkcionāls rīks, ja to māk pareizi lietot. Gluži tāpat kā C4. Ērta un stabila sprāgstviela, bet nepareizi lietota var uzlaist gaisā arī ne to ko plānots. Un ja kāds darbojoties ar C4 sevi uzlaistu gaisā, ko vainotu – C4 vai personu? Te arī mana atbilde. Vajag izaugt pietiekoši tālu un tad PHP vairs nebūs kā skabarga vienā vietā, bet kārtīgs rīks.

Es ar PHP esmu taisījis gan lapas ar dažām koda rindām, gan tādas kuras strādā uz daudziem serveriem un tās darbina miljoniem lietotāju. Ir iespējams ar PHP taisīt lielus projektus. Ir iespējams nodalīt atbildības sfēras. Ir iespējams taisīt testējamu kodu (testē pēc tam kaut vai ar PHPUnit vai Selenium). Ja šķiet, ka PHP dod parāk lielu brīvību un ir bail ka pats vai komandas biedri novirzīsies no kāda standarta – uzliekam CodeSniffer, sadefinējam noteikumus un nebūs nepareizu konstrukciju kodā. Ar snifferi kods var būt ļoti strikti konstruēts. Un ar laiku dažādi PHP stiķi un niķi jau kļūst zināmi. Gadās pa kādam WTF momentam, bet atļaušos uzskatīt ka tas tā ir katrā valodā. Ja kāds atļaujās teikt, ka ar PHP nevar taisīt kvalitatīvu produktu, tad, piedodiet, bet šis cilvēks vienkārši nav tik tālu izaudzis, lai saprastu ka kļūdās. Iespējams, ka citās valodās var visu vēl smukāk uztaisīt, neesmu eksperts, lai to zinātu. Bet ir skaidrs, ka arī ar PHP to var izdarīt. Turklāt ātri. Turklāt gala produkts ir viegli piemērojams lietošanai pie lielām slodzēm. Ja kāds uzskata citādāk, satiksimies pie alus vai kafijas un pastāstīšu kāpēc tu kļūdies.

Par sevi varu teikt, ka savulaik par PHP esmu lamājies, bet sen jau ir skaidrs, ka no PHP atteikties nedomāju. Protams, zināšanu paplašināšanai gan jau nedaudz apgūšu arī Python un citas valodas. Taču neredzu nevienu iemeslu kādēļ lai es tuvākajos gados atteiktos no PHP. Turklāt lieli projekti jau nav vairs tikai PHP. Tas komplekss pasākums – PHP, datu bāzes (relāciju un NoSQL), JS (klienta un servera pusē) utt., utjp. Un PHP kā starpnieks starp visiem šiem ir labs.

Kopsavilkums: Ar PHP viegli taisīt drazu; daudzi drazu ir taisījuši, taisa un taisīs; PHP ir piemērots lieliem projektiem un tie kas uzskata ka nav piemērots, jūs maldāties (viss ko jūs varat apgalvot ir tas, ka jūs vai jūsu komandas biedri nemācēja PHP pareizi pielietot); iespējams ka valoda X ir elegantāka par PHP, bet tas nenozīmē ka pareizi pielietots PHP ir slikts.

P.S. Ja kāds komentāros sāks ielaisties bezjēdzīgā trololo, es neiesaistīšos.

Citi raksti par šo tēmu

• 04.07.2008 -- Webināri – ērts izglītošanās veids (0)
• 02.06.2008 -- Izvilkums no Google Reader par tēmu PHP, CSS, Ajax, Web (1)
• 09.05.2008 -- Kas jauns gaidāms PHP6 un PHP5.3 ? (6)
• 08.04.2008 -- Atkal uzdevumiņš PHP programmētājiem (19)
• 03.04.2008 -- Kāpēc zaļā gaisma EclipsePDT? (6)

Kas ir izdevies?
PR noteikti ir izdevies. Par Nordea šajā sakarā runājām, reklāmas redzējām un īpašas žēlošanās nemanīju.
Vai pati aplikācija ir izdevusies? Drīzāk nē. Tas tāpēc, ka sanākušais produkts ir šaura pielietojuma produkts, kuram ir vairāk trūkumu kā plusu. Iziesim cauri visām galvenajām funkcijām un es pastāstīšu kādēļ tāds viedoklis.

Funkciju daudz un dikti. Sākam ķidāt.

Mobilā internetbanka.
Šeit ir pieejams tieši tas pats, kas būtu pieejams ja telefona web pārlūkā atvērtu: https://mobile.nordea.lv (no desktop Chrome nav iespējams atvērt). Tātad web lapa ar pielāgotu dizainu. Kas ir savādi, ja no telefona web pārlūka iesiet uz standarta adresi: https://netbank.nordea.com/ tad redzēsiet standarta dizainu un nekur pat nebūs piedāvājums izmantot mobilo versiju. Kāpēc? Lai nu kā – atgriežamies pie pielāgotā dizaina. Tas ir labs tikai un vienīgi, ja jums ir jāapskatās konta izrakstu vai jāveic kādu maksājumu. Ak jā – vēl ir sarakste ar banku. Nekā cita tur nav. Nedz es varu apskatīties savus kredītus, nedz noguldījumus, nedz pieteikt produktus. Un kas man traucē visvairāk – nav pieejas kredītkartēm. Nordea kredītkartēm ir atsevišķa, no standarta kontiem nošķirta, sadaļa. Un tās šajā mobilajā versijā nav. Līdz ar to es nevaru redzēt cik man uz kartes ir nauda, kādi darījumi ir veikti utt. Tā kā šis punkts man ir ļoti svarīgs, tad man Nordea mobilā aplikācija ir nederīga. Solis pareizajā virzienā ir, bet tik ļoti apgraizīta versija, ka īsti lietot negribās.

Bankomāti un filiāles
Šajā sadaļā man vajadzētu redzēt visas filiāles un bankomātus. Skatamies ko es redzu Jelgavā. 3 bankomāti un 1 filiāle.

Bet kā ir patiesībā? Izraksts no Nordea lapas (bankomātu saraksts):

• Driksas iela 4, T/C Pilsētas pasāža, darba laiks – 08:00 – 22:00 (Nordea)
• Driksas iela 4, T/C Pilsētas pasāža, darba laiks – 08:00 – 22:00 (Citadele)
• Katoļu iela 18, veikals Vivo, darba laiks – 08:00 – 23:00 (Nordea)
• Lielā iela 8, pie veikala Dialogs (Citadele)
• Lielā iela 12, Hipotēku bankas filiāle, darba laiks – 24h (Hipotēku banka)
• Pasta iela 51/8, pie veikala Drogas (Citadele)
• Rīgas iela 11a, T/C Valdeka , darba laiks – 08:00 – 23:00 (Nordea)
• Rīgas iela 11a, T/C Valdeka , darba laiks – 08:00 – 23:00 (Citadele)
• Satiksmes iela 35, veikals Supernetto (Citadele)

Tātad informācija ir stipri nepilnīga.

Kontaktu centrs
Šeit ir informācija par to kā Nordea var sakontaktēt. Īsti garām nav kur nošaut.

Akciju cenas
Arī šis ir ļoti nepilnīgs rīks. Skatāmies ko var redzēt. Piemēram pievienoju Latvijas Gāzi.

Varam redzēt kā akciju cena mainījusies laika periodā, kā arī pēdējā darījuma cenu (par akciju). Var arī pievienot savā īpašumā esošo akciju skaitu/iepirkuma cenu, lai redzētu vai ir zaudējumi vai peļņa. Kas smieklīgi – nav nekādas pārbaudes uz to vai tiek ievadīti cipari. Līdz ar to ļauj saglabāt akciju skaitu “d”, akciju cenu “h”. Atskaitēs rādās “NaN” – tātad welcome JavaScript. Kas trūkst? Vairākas lietas:

• pēdējais darījums ir noapaļots uz santīmiem, bet akcijas tirgojam līdz santīmu desmitdalai
• nav redzams cik daudz akcijas bija pēdējā darījumā – tika pārdota 1 vai 1000 akcijas?
• nav redzams kāda ir tirgus aktivitāte – cik vispār šodien tika pārdots un par kādām cenām
• nav redzams kas par kādām cenām akcijas pieprasa un par kādām pārdod

Valūtu kalkulators
Te man nebija kur piesieties. Viss diezgan precīzi un arī kursus spēj ielādēt aktuālus.

Kredītu kalkulators
Šis nav pārāk noderīgs rīks. Varētu būt, bet nav. Lai to lietotu ir jāzina summu, termiņu, procentu likmes. Bet nekur nav informācijas par to kādas likmes Nordea piedāvā. Kāpēc te nav informācija par likmēm un termiņiem standarta kredītiem? Tad varētu ņemt un aprēķināt. Tātad, ir noderīgi, ja ir zināmi precīzi mainīgie, bet kur lai tos uzzina? Otra lieta, nedaudz pamāžojos ar kalkulatoru, lai redzētu vai atkārtojas kaut kas līdzīgs Akciju sadaļai. Ievadīju kredīta summu 0.01Ls, termiņu 30 gadus.

Lūk ko aprēķināja: Izdomāja tomēr, ka 0.01 ir par maz un aprēķināja 1Ls, sākumā maksājam procentus, bet atlikums samazinās, pēc 14 gadiem esam nomaksājuši 0.5Ls, tālāk maksājums ir 0.01Ls, kurš sastāv no 0.00Ls procentiem un 0.00Ls pamatsummas.

Protams, tas ko es darīju ir bezjēdzīgi un no tā nav nekādas jēgas. Šis solis ir vairāk kā izstrādātāja paviršības bakstīšanai.

Uzkrājuma kalkulators
Kā kalkulatoram jau nav ne vainas. Vienīgi, tāpat kā kredītiem, nav informācijas par to kādas tad ir iespējamās procentu likmes ko Nordea piedāvātu. Kāda man jēga rēķināt ar kaut kādu noklusēto 7% likmi, ja Nordea īstenībā piedāvā 0.1%. Tātad – kalkulators – tas labi, bet neizmantots potenciāls, jo nav norādīta svarīga informācija (aktuālas likmes).

Ienākumi un izdevumi
Bezjēdzīgākā sadaļa visā aplikācijā. Tas ko šeit ir mēģināts panākt: “Ievadiet savus ienākumus un izdevumus un sekojiet līdzi naudas plūsmai”. Khem. Kur lai sāk. Labi – sākšu no sākuma. Šeit var pievienot ieņēmumus/izdevumus.

Kad pievieno vienu vai otru, mums ļauj veidot tādu kā sasaisti ar savu kontaktu grāmatu. Neprasiet kādēļ. Man tas pašam nav skaidrs. Varbūt, ja nu vienīgi es skaidrā naudā baigi aizdotu/aizņemtos naudu no visiem pēc kārtas. Bet kāds sakars kontaktam A ar to, ka es pērku pārtiku, degvielu vai kaut ko citu. Šī sasaiste gan nav obligāta un nosaukumā var ievadīt jebko. Kad viss savadīts, tad redzam bilanci. Tas arī viss. Kāpēc es teicu ka šis ir bezjēdzīgs rīks? Tāpēc ka:

• pierakstīt izdevumus/ienākumus telefonā ir neērti. Ja ir bail ka aizmirsīsi kādu ciparu, ņem čekus un vēlāk iegrāmato;
• pat ja būtu ērti ievadīt, tad pilnvērtīgai ainai te būtu jāievada visi, visi ienākumi/izdevumi, kas kā jau teicu, nav ērti;
• nav izdevumu/ienākumu grupu;
• nav nekādu pārskatu – tikai viens cipars ar bilanci. Tas neko nedod. Atverot maku vai bankas kontu es to redzu. Bet tas ko vajag panākt ar izdevumu/ienākumu uzskaiti ir naudas plūsmas pārskatāmība. Te tādas nav.

Kās ir risinājumus? Nordea vajag izveidot šāda rīka sasaisti ar kādu online datu glabātuvi. T.i. – telefons ir kā papildus rīks, lai piekļūtu glabātuvei. Tad no šī produkta būtu jēga. Pretējā gadījumā nav.
Saldajam ēdienam vēl viens akmens izstrādātāju dārziņā. Kas notiek, ja neievadam summu?

Šāda kļūda.

Izskatās ka kaut kas trūkst. Un ja ievadām summas vietā punktu.

Ups.

Salauzu.

Informācija
Šajā sadaļā ir apraksts par to ko meklēt katrā no augstāk jau aprakstītajām sadaļām.

Vēl daži vārdi.

Nesen iznāca jauna programmas versija. Kādi jaunumi? Viens jaunums – “Atjaunots filiāļu un bankomātu saraksts”. Tas ir muļķīgi. Taisīt jaunu versiju, lai papildinātu programmu ar tādu informāciju. Kāpēc programma pati nevar pieslēgties kādam servisam un šo informāciju ielādēt? Turklāt, kā redzams, pat pēc atjauninājuma saraksts ir nepilnīgs.
Aplikāciju izstrādājuši sadarbības partneri Norvēģijā (izstrādāts visai Nordea grupai, ne tikai Latvijas filiālei). Ko es par to varu teikt. Slikti. Jo:

• darbs ir paviršs. Ja būtu kvalitātīvs, tad nebūtu augstāk minēti punkti (pie Akcijas, Kredītu kalkulators, Ienākumi izdevumi).
• kad produktu veido lielai grupai, tad daudzas lietas ir formālas. T.i. – šķiet, ka produkts izveidots PR vārdā, nevis lai būtu ērts rīks lietotājam.

Noslēgumā varu teikt – mobilās aplikācijas ir foršas. Bet nevajag aizmirst, ka tās ir jātaisa, lai būtu ērti lietot, lai tās risinātu kādu problēmu, nevis plika PR vārdā. Šai aplikācijai ir liels potenciāls un redzu, ka varētu to izmantot bieži, ja vien tiktu novērstas augstāk minētās problēmas. Bet, tā kā aplikācija tiek veidota visai Nordea grupai uzreiz, tad diez vai mēs redzēsim ātru progresu un diez vai vispār kāds ieklausīsies. Lai nu kā, malači ka sperat soļus, bet dariet lietas kārtīgāk.

Citi raksti par šo tēmu

• 20.04.2011 -- Krāšana, (ne)pelnīšana, (ne)brīvība – krājkonts! (4)
• 26.07.2010 -- Par Nordea vebināru “Personīgo finanšu plānošana” (6)

Pirmkārt. Ja lāci nevarēja iedabūt atpakaļ tam paredzētajā teritorijā un tas radīja draudus (tiešām radīja vai atruna?), tad, protams, tā nošaušana bija pareizs lēmums. Te nav divu domu. Un ja kādam šķiet, ka varēja nešaut, gribu redzēt ko viņš teiktu, ja lācis kādu cilvēku saplosītu.

Otrkārt. Ir žēl. Un tie kam nav žēl, pietaupiet komentārus to virzienā kuriem ir žēl.

Treškārt. Kāpēc šis netika novērsts? Ne pirmo reizi lācis izbēga. Tātad problēma bija visiem zināma un tas bija tikai laika jautājums līdz lācis atkal izbēgs. Gribu redzēt kurš uzņemsies par to atbildību. Gan jau ka tā kā pie mums ierasts, neviens neuzņemsies, jo visi aizbildināsies ar naudas trūkumu. Parku apmeklē cilvēki un maksā naudu. Lāči ir viena no top lietām kuru tur dodas apskatīt. Nepietiek naudas? Lai pašvaldība nāk talkā. Līgatnei šis ir svarīgs objekts, tai būtu jāinvestē vismaz žoga izbūvē.

Ceturtkārt. Kāds bija rezerves plāns? Ir skaidrs, ka izbēgšana atkal būs. Jautājums ir – kādi bija plāni lai lāci sagūstītu? Iebarosim ar ābolīti un gan jau atnāks atpakaļ? Vai arī jau pirms notikuma tika nospriests, nu ja ābolīti neēdīs un atpakaļ nenāks, tad šausim nost? Vajadzēja plānu A, B, C un D. Un pirms tam bēgulīgos lāčus vajadzēja aprīkot ar GPS raidītājiem. Šaubos, ka tie maksā bargu naudu un ne parks, ne pašvaldība to nevarēja atļauties. Pasaulē ar GPS raidītājiem izseko daudzus dzīvniekus, kas mēro tūkstošiem kilometrus, pa zemi, gaisu vai ūdeni. Nebūtu nekādu problēmu uzreiz atrast lāci un sekot katrai tā kustībai. Laicīgi sagaidīt pie mājām, kurām tuvojās. Tad jau var uzkāpt kaut vai uz jumta, ja no lāča bail un gan jau 10m, lai miega zāles iešautu, varēja dabūt un ne reizi vien. Un ja būtu rīkojušies uzreiz, nevis dažas dienas ļāvuši lācim apkārt blandīties, gan jau īpaši trakojis nebūtu, pēc zāļu devas saņemšanas. Protams, neesmu eksperts un nezinu kā lācis reaģēs un lāci nekad neesmu ķēris, bet man šķiet, ka nevienam īsti plāna nebija un investīcija GPS būtu sevi atpelnījusi uzreiz.

Piektkārt. Un vispār – kādos apstākļos tie lāči tur dzīvo? Kad es biju, skats bija nožēlojams. Neviena sausa pleķa kur lācim piemesties. Viss vienos dubļos. Jau tad bija lāčus žēl. Nu ja nevarat pienācīgu mitekli viņiem sagādāt, tad dodiet lāčus tiem, kuri var to izdarīt. Gan jau kāds gribētājs atrastos. Un gan jau ka ir tikai laika jautājums, līdz atkal izbēgs kāds lācis vai kāds vilks.

Kopsavilkums: ja radīja draudus – šaut vajadzēja; ir žēl; atbildīgo gan jau nebūs un aizbildināsies ar naudas trūkumu; diez vai bija izstrādāti sakarīgi plāni ko darīt pie kārtējās izmukšanas.

Ar Līgatnes dabas takām, to piedāvājumu kā arī cenām var iepazīties te: http://www.gnp.lv/informacija-3

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Atgādinājums – informācija ir par Tenerifes dienvidiem: Playa de las Americas, Los Cristianos, Costa de Silencio, Las Galletas. Citās vietās, iespējams, viss ir pilnīgi citādi. Bet, ja būsiet šajās vietās, tad ņemiet vērā, ka pārsvarā pārstāvētas ir divas veikalu ķēdes: Dino (HiperDino veikali) un Spar. Starp citu, mums labi zināmā Maxima ir Dino veikalu ķēdes pirkšanas procesā. Ja nemaldos, tad tā ir ~250 veikalu ķēde Spānijā. Veikali ir 2 izmēros. Express veikali būs pavisam mazi, bet ir arī lielāki (Maxima XX izmēros). Ja gribas pavisam lielus veikalus, tad ir jābrauc ārpus pilsētas – pēc dažiem km ir rinda ar lieliem veikaliem. Taču, tā kā auto nebija, tad līdz tiem pat netikām. Īstenībā nebija arī vajadzības. Uz šiem veikaliem neattiecas spāņiem tik ierastā siesta. Tātad, tie strādā no rīta līdz vakaram un arī brīvdienās. Savukārt ar mazajām bodēm (piemēram, specializētie dārzeņu/augļu veikali, gaļas veikali, vietējie pārtikas vai rotaļlietu veikali utt.) stipri piekopj šo atpūtu dienas vidū. Šķiet, ka trakākais variants bija tāds, ka dienas vidū uz 4h veikalu aizslēdz ciet. Tā ka šim apstāklim ļoti jāpievērš uzmanību. Un arī brīvdienās viņi diez ko strādāt negrib. Svētdien vispār teju viss ir ciet.

Par cenām… Apģērbu un apavu bodēs cenas ir ļoti pieņemamas. Protams, iespējams, ka atbilstošas kvalitātei… Lai nu kā – tās ir soli zem tā, ko esam pieraduši redzēt mūsu lielveikalos. Ar pārtiku ir ļoti dažādi. Ir lietas, kas ir stipri dārgākas, ir lietas, kuras ir lētākas, un arī tādas, kuras maksā aptuveni tikpat. Mans pārtikas grozs vidēji tomēr izmaksāja dārgāk. Iespējams, ka citos Tenerifes reģionos situācija ir citādāka. Vismaz Barselonā pārtikas cenas ir krietni zemākas. Īpaši dārgi ir piena produkti. Jogurti maksā dubultā, lētākais sveramais siers bija 5Ls, bet vidēji 7-10Ls par kilogramu. Gaļa arī dārgāka. Savukārt dārzeņi un augļi ir patīkamākās cenās. Ja sanāk apmeklēt Dino veikalus, tad var pievērst uzmanību superSol produktiem. Tie būs par soli lētāki un kvalitātē bieži vien neatpaliek (tas gan neattiecas uz visiem produktiem – piemēram, cīsiņi bija neēdami, tēja pašvaka (bet dzerama)). Jāmin vēl lieta par kuru daudzi latvieši gan jau nav sajūsmā. Vietēji kartupeļi ir ļoti slikti. Mēs vismaz centāmies no tiem izvairīties. Struktūras teju nekādas (gan vārītiem, gan ceptiem). Var nopirkt no kontinenta ievestos – tiem esot jābūt labākiem. Kā arī par skābo krējumu, biezpienu un kefīru aizmirstiet. Rupjmaizi arī parastajos veikalos neatradīsiet. Tādu lietu tur vienkārši nav. Alkoholam aptuveni tādas pašas cenas, kā pie mums, ja neskaita vīnu. Tas ir atrodams arī cenā, kas stipri konkurētu ar produkciju no točkām. Vietējais alus – dzerams ir, bet nekas īpašs. Es labāk izvēlētos kādu no mūsējiem vai Carlsberg. Viena no lietām, kuru būs jāpērk teju katru reizi ir – ūdens. Tas tāpēc, ka pilsētas ūdens ir nedzerams (gluži kā pie mums hlorēšanas laikā). Lētākais no ūdeņiem bija kāds 1EUR par 8 litriem (laikam).

Vēl dažas nianses. Ja sanāk dzīvot tuvu pie pludmales – nevajag uzreiz taisīt baigos pirkumus tuvākajā veikalā. Tur cenas būs augstākas (loģiski, vai ne?). Pilsēteles dienvidos nav lielas – var izstaigāt un atrast lielāku bodi visai ātri. Ja gadījumā kaut ko ir jāprasa (piemēram, nogriezt sieru vai gaļu utt.), tad to teju vienmēr var izdarīt arī angļu valodā. Ar maisiņiem ir dažādi. Pērkoties pludmalei tuvējos veikalos maisiņus dalīja bez maksas (pat preces paši sakrāva), nedaudz tālāk par maisiņiem ņem papildus naudu (viena un tā paša veikalu tīkla ietvaros). Mēs biežāk iepirkāmies Dino veikalos (likās, ka ir nedaudz lētāk), bet arī uz Spar piestaigājām, jo dažas lietas tur bija lētāk, turklāt ir produkti, kuri atrodami vienā, bet ne otrā veikalā.

Citi raksti par šo tēmu

• 07.01.2012 -- ETOP: Internets (2)
• 31.12.2011 -- ETOP: Ģeogrāfija un miteklis (0)
• 31.12.2011 -- ETOP: Ievads (0)
• 26.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – turpinājums – transports (7)
• 05.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – ievads (10)

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Ierakstā par mitekli jau minēju, ka vēlams pie izīrētāja noskaidrot aktuālo stāvokli interneta ziņā. Kad prasīsiet, tad ņemiet vērā, ka ne vienmēr cilvēks otrā galā sapratīs ko no viņa vēlas. Daudziem tie megabaiti vai gigabaiti, datu pārraides ātrums un apjoms jūk vienā putrā. Tāpēc, ja rodas šaubas par to ko cilvēks stāsta paprasiet lai atver speedtest.net un nospiež testa pogu. Pēc iegūtā rezultāta būs skaidrs kas tad tur īsti ir.

Situācija ar internetu nav tik spīdoša kā pie mums, taču nav arī slikta. Ja dzīvoklī jau ir internets tad tas parasti ir viens no šiem variantiem:

• DSL uz konkrēto dzīvokli
• WiFi mājai (tipiski apartamentu hoteļos)
• 3G no kāda mobilā operatora.

Man bija sanācis apskatīt visus 3 variantus un arī to hibrīdus (samiksētus kopā).

Vienā vietā DSL bija teju nedzīvs. ~0.12 megabitiem sanāca. Citā vietā DSL nebija problēmu darboties arī ar 8 megabitiem. Lai gan esam pieraduši ka DSL ir normāls ātrums, vajag pārbaudīt vai tā ir arī konkrētajā gadījumā.

WiFi uz māju bija par papildus maksu. Nebija gan liela – kāds 1EUR par dienu laikam. Bet tā kā viņš biežāk nebija kā bija, tad izsprukām cauri nemaksājot par tādu pakalpojumu. Pēdējā vietā kur dzīvojām bija sekojoša kombinācija. Īpašnieki paši dzīvoja teju kaimiņos. Viņiem DSL un rooteris pa gaisu deva WiFi uz mūsu īrēto dzīvokli. Neskatoties uz to, ka dzīvokļi salīdzinoši tuvu, pārklājums nebija perfekts, bet pietiekoši labs. Reklāmās abas vietas bija apzīmētas kā ar labu internetu. Ja par otro vēl varētu piekrist, tad pirmais īsti tāds nebija.

3G parasti var sarunāt ar īpašnieku. Vienu reizi par mēneša lietošanu man nokāsa 100EUR. Variantu īsti nebija, jo konkrētajā dzīvoklī cita veida pieslēgums nebija pieejams. Vienā citā vietā par nedēļu nepaprasīja neko. Gribēja gan drošības naudu par modemu, bet tā kā man pašam bija modems, tad paņēmu tikai SIM karti. Ja 100EUR gadījumā datu pārraides apjomu nesasniedzu un visu termiņu lietoju bez raizēm, tad otrajā gadījumā bija atvēlēti tikai 500MB. Tie izbeidzās trešajā dienā. Taču nebija liela bēda, jo pēc limita sasniegšanas pieeja internetam netiek noņemta. Samazinās ātrums lejupielādei un lieto tālāk vesels. Turklāt ātrums nebija tāds kā mūsu pašu LMT nogriež (ka pa lapām vairs īsti pastaigāt nevar), bet tīri normāli viss funkcionēja. Pat neradās vēlme meklēt variantus, lai piepirktu klāt papildus apjomu.

Ja lasīji uzmanīgi, tad pamanīji to, ka man pašam bija savs modems. Uzreiz gribu precizēt, ka tas nav kaut kāds LMT vai cits mūsu pusē iegādāts. Kad pavasarī braucu, tad biju iegādājies modemu ar SIM karti un kādu 1GB datu apjomu. Vismaz tad es sapratu, ka pērku 1GB. Kā tur bija patiesībā nezinu. Jo tas ko es atceros bija – pirku es modemu par 39EUR, kas piesaistīts konkrētajam operatoram. Tālāk papildināju SIM karti ar 200MB par 50EUR. Tā kā tas bija liels pirkums, tad pārdevēja minūtes 20 zvanīja kaut kur, lai dabūtu papildus bonusā 1GB datu apjomu. Tam visam vajadzēja pazust pēc 30 dienu lietošanas. Vai nu es kaut ko pārpratu vai arī kaut kas laika gaitā mainījās. Bet rudenī nonākot atpakaļ Tenerifē, joka pēc piespraudu savu modemu. Un internets strādāja. Izrādījās ka tur vēl teju 30EUR palikuši. Nevis kaut kādi megabaiti, bet 30EUR kredīts. Un tas būtu dzēsies kad no pirkuma brīža būtu pagājis tieši gads. Tā kā taupīt nebija jēgas, tad lietoju arī 3G, kad WiFi uz brīdi nebija pieejams. Kaut kādi 3.5EUR dienā man zuda līdz bilance bija tukša.

Pirms braukšanas atpakaļ uz Latviju biju iegājis pāris kantoros. Movistar (Telefonica) un Yoigo. Ir vēl viņiem arī Vodafone. Ja pareizi skaitļus atceros, tad Movistar modems bez saistībām bija 39EUR (gluži kā tad kad es no viņiem pirku). Pie Yoigo 29EUR. Tikai joks tāds, ka kaut kādu iemeslu dēļ Movistar uz konkrēto brīdi bija pārtraucis tirgot modemus. Teica, ka ja gribu bez saistībām, tad jānākot pēc nedēļas. Internets dienai pie viena maksāja 3EUR, pie otra 2EUR. Tikai nu vairs neatceros kuram bija 2 un kuram 3. Dienā ļauts izmantot 100MB, pēc tam tiek piegriezts ātrums. Ja internetu vispār neizmanto, tad tāpat kaut kāda dienas maksa tika noņemta. Precīzus un svaigus ciparus var noskaidrot ieejot kādā no daudzajiem apkalpošanas centriem (līdzīgi mūsu Trodeksiem). Visur kur gāju ar mani prata runāt angliski. Vēl gan jāpiemin, ka vietējiem cenas būs krietni zemākas (jo tie var paņemt pēcapmaksas pieslēgumu). Priekšapmaksas bilanci var papildināt speciālos automātos kā arī online, ja tāda iespēja konkrētajam pieslēgumam ir (man online nevarēja).

Ja kāds vietējais lasa šo ierakstu, nekautrējas un komentāros noprecizē situāciju.

Citi raksti par šo tēmu

• 18.04.2012 -- ETOP: Veikali (1)
• 31.12.2011 -- ETOP: Ģeogrāfija un miteklis (0)
• 31.12.2011 -- ETOP: Ievads (0)
• 26.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – turpinājums – transports (7)
• 05.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – ievads (10)

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Negribu ieslīgt ģeogrāfijas stundas cienīgā materiālā, tādēļ neatstāstīšu visu ko varat izlasīt citur. Ieskatam ieteicams ielūkoties Wikipedia ierakstā. Kopsavilkums tūristam būtu aptuveni šāds: ziemeļi nedaudz vēsāks, mitrāks, mākoņaināks; dienvidi – siltāks, krietni saulaināks, sauss, pludmales. Ir sekojoši – austrumu krasts ir tā daļa, kur ir lielākā dzīvība. Austrumu krasta augšējā daļa – kur atrodas Santa Cruz, Puerto de la Cruz būs nedaudz vēsāks, kā arī krietni mitrāks klimats. Ja gribās kādu zaļumu redzēt, tad jādzīvojas tur. Savukārt, ja gribās vairāk saules, smilšu pludmales, tad jādodas uz pašiem dienvidiem kur atrodas Los Cristianos, Playa de las Americas (var arī nedaudz augstāk pa rietumu krastu). Tālāk uz rietumu pusi būs tikai klintis un klimats paliks aizvien sliktāks, vēsāks, vējaināks, krietni vairāk mākoņu un nokrišņu. Gan jau ka vietējie var nedaudz noprecizēt kas un kā (2.5 mēneši nav pietiekams laiks, lai dotu perfektu vērtējumu klimatam). Lai gan sala neliela, klimata atšķirības ir jūtamas. Tas tādēļ, ka sala ir vulkāniskas izcelsmes un būtībā ir viens liels kalns ar apdzīvotu krasta līniju. Īstenībā ir tā, ka arī dienvidos ir tie nokrišņi un mākoņi, bet ne apdzīvotajās vietās kuras minēju. Atliek 10minūtes pabraukt prom no krasta kalnu virzienā un nokļūsiet pavisam citā klimatā. Šajā braucienā bieži novērota parādība bija tāda, ka var redzēt mākoņus, var redzēt ka līst lietus un ne reizi vien jau šķita ka lietus būs (jo vizuāli tas ir 5-10km attālumā kalnu virzienā), bet tā arī mēneša laikā ne reizi neuzlija. Tieši tāpēc tūristu rajonos, lai būtu zāle, lai augtu puķes un krūmi, katrā dobē, pie katra krūma un pie katras palmas ir pievilkta aplaistīšanas sistēma. Lai redzētu kā būtu bez mākslīgās aplaistīšanas atliek izbraukt ārpus pilsētas. Vienīgais kas tur aug ir viens/otrs kaktuss un tas arī viss. Protams, jo augstāk kalnā, jo tālāk uz ziemeļiem, jo vairāk ir augošo lietu. Kaut gan kalnā nevajag doties pārāk augstu, jo pēc noteikta augstuma arī tur augi/koki izzūd.

Mēs gribējām siltumu un sauli, tāpēc dzīvojām tikai pašos dienvidos. Gan jau kādreiz nomēģināsim arī Santa Cruz. Mēs neesam vienīgi kas vēlas atpūsties dienvidos. Un jo labāka vieta, jo arī mitekļu cenas augstākas. Īpašā topā ir jau pieminētie Los Cristianos un Playa de las Americas. Šajās vietās apbūvē krietni dominē tūristiem domātās lietas – tradicionālās viesnīcas, apartamentu viesnīcas, bungalo mājiņas. Bieža parādība ir tāda, ka apartamentu viesnīcas lielākā daļa pieder kādai kompānijai, bet daļa no dzīvokļiem ir privāto īpašnieku rokās. Tie, protams, šos dzīvokļus izīrē tālāk tūristiem. Cenas ir dažādas. Viss atkarīgs no vietas, termiņa, aprīkojuma kvalitātes, telpu daudzuma. Īstermiņa īrei (dažas dienas-daži mēneši) dzīvokļus var meklēt dažādos e-resursos. Pats esmu izmantojis sekojošus: http://gabinohome.com, http://niumba.com , http://homeaway.com , http://airbnb.com . Gan jau ir daudz citu. Pirmajā īpaši vairāk par saraksti netiku. Caur otro un trešo tika atrasti un izmantoti daži piedāvājumi. Pēdējā nekas prātīgs uz brauciena laiku atrasts netika, bet tā kā tas ir strauji augošs resurss, tad ieteicams arī tur ielūkoties. Ja gadījumā meklēsiet dzīvokli caur šiem resursiem dažas lietas kas jāņem vērā:

• Noskaidrojiet precīzu atrašanās vietu. Reizēm īpašnieki ieliek skanīgākus nosaukumus, lai tikai piesaistītu uzmanību.
• Painteresējieties par internetu, pat ja ir norādīts ka tas ir/nav. Reizēm, kad ir norādīts ka internets ir, tas patiesībā ir wifi uz visu ēku un var būt ļoti slikts vai par papildus maksu. Var gadīties ka tas ir 3G par kuru paprasīs papildus samaksu. Tāpat var gadīties, ka ir norādīts ka interneta nav, bet īpašnieks to var izgādāt (kaut vai kā 3G modēmu). Šo punktu noteikti ieteicams noprecizēt.
• Daudzi prasa priekšapmaksu – vismaz daļēju. Citi neprasa, bet lielākā daļa prasa. Tās apjoms ir visai dažāds. No 50EUR līdz pat 100%. Man ir bijis gan tā, ka neprasa, gan ka prasa 50EUR, gan 100EUR, gan 50%. T.i. – tajos gadījumos kad reāli darījums ir noticis. Solis, protams, riskants, bet ja sludinājums ir ar zināmu vēsturi (ielikts pirms perioda X un joprojām aktīvi tiek papildināts kalendārs, ir atsauksmes utt.), ka arī pārskaitījums ir uz bankas kontu nevis kaut kādi WesternUnion, tad jūtos samērā droši. Līdz šim visi darījumi beigušies pozitīvi un neviens neuzmeta.
• Citi prasa arī drošības naudu. Apjoms var būt dažāds – no 100EUR līdz kādam noteiktam %. Pēc īres perioda beigām drošības nauda tiek atdota (ja vien kaut ko nenobojājat).
• Citi slēdz līgumus, citi neslēdz.

Kvalitāte dzīvokļiem ir visai dažāda, tāpēc ieteicams pamatīgi nopētīt bildes, kā arī ja ir šaubas, tad paprasīt kādu papildus foto. Daudziem privātajiem ir vairāki īpašumi. Tāpēc, ja gadījumā noskatītais dzīvoklis ir aizņemts var painteresēties vai nav kāds cits pieejams. Salas dienvidos ļoti izplatīti ir prusaki. Ir gan tādi mazāki kas arī Latvijā ir ierasti, gan tādi pavisam lieli, kuri dzīvojās uz ielām un mēdz trāpīties arī dzīvoklī. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ja pamanāt prusaku. Visās vietās kur īrējām tie bija lielākā vai mazākā skaitā. Lielie kas pa ielām dzīvojas vakarā ir visai biezā slānī. Daudziem dzīvokļiem ir pieeja arī pie baseiniem. Lai gan liekas ka laba ekstra, bet ziemas sezonā mums ūdens likās pārāk auksts. Citi gan peldās. Ieteikums – meklējiet dzīvokli ar balkonu/terasi – patiks.

Par cenām… viss atkarīgs no tā kas tieši ir vajadzīgs. Bet Los Cristianos/Playa de las Americas cenas augstāk minētajos resursos variē ap 700-1200EUR mēnesī. Ja pabraukt padsmit kilometrus vienā vai otrā virzienā, tad var arī pa 500EUR mēnesī noīrēt 2 istabu dzīvokli. Vienīgi jārēķinās, ka nebūs tādu pludmaļu, nebūs tik ērta un skaista vide. Bet autobusu satiksme ir visai laba, tāpēc 1EUR, 15-20minūtes un esat jau tūristu vietā ar pludmali un visiem citiem labumiem. Ja dzīvokli īrēsiet uz ilgāku termiņu vai arī meklēsiet caur kādiem ne tik tūristiskiem resursiem, tad cenas noteikti būs zemākas (500-600EUR top vietās, 350EUR padsmit kilometrus prom – tas tā par 3istabu dzīvokli).

Paši dzīvojām gan Los Cristianos, gan Playa de las Americas, gan Costa del Silencio. Vislabāk patīk pirmais, lai gan tas ir gājiena attālumā no otrā un var variēt. Pludmales labākas, mazāk trokšņains. Savukārt Costa del Silencio vispār pārņem jocīgas izjūtas. Šis miests bija populārs pirms gadiem 30. Tagad tur no dzīvības teju nekas nav palicis. Vairākas iepriekš populāras vietas sabrukušas vai nodegušas. Tāda apokaliptiska noskaņa. Labi ka blakus (gājiena attālumā) ir Las Galletas, kur ir neliela (žēl ka akmeņu) pludmalīte un arī kāda gājēju iela ar vienu/otru iepirkšanās vietu. Ja nav problēmu ar autobusu pabraukt 20minūtes, tad var dzīvot arī Las Galletas/Costa de Silencio – būs lētāk, bet jāņem vērā, ka tur uz vietas īsti darīt nav ko.

Citi raksti par šo tēmu

• 18.04.2012 -- ETOP: Veikali (1)
• 07.01.2012 -- ETOP: Internets (2)
• 31.12.2011 -- ETOP: Ievads (0)
• 26.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – turpinājums – transports (7)
• 05.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – ievads (10)

Šis ieraksts ir no sērijas ETOP. Satura rādītājs sadaļā Tenerife. Fakti, skaitļi, padomi ir manas atmiņas un interpretācijas auglis. Neuztvert zemāk minētās lietas kā akmenī iekaltas patiesības. Katram braucējam pieredze var būt pilnīgi citādāka.

Uz Tenerifi var nokļūt vairākos veidos. Īstenībā jau tas veids ir viens – avio satiksme. Vienīgi atšķiras tas, kādas kompānijas izmantot. Jā – pastāv arī kaut kāda prāmju satiksme ar Portugāli, bet nav ne mazākās nojausmas vai un kā tā darbojas. Lai nu kā – lidot ir relatīvi lēti, kā arī ērti un ātri.

Vispirms par attālumu. Tenerife nav gluži Eiropa. Lai gan skaitās Eiropas Savienībā (pateicoties piederībai Spānijai), tā ir tālākais Eiropas Savienības punkts un ģeogrāfiski krietni tuvāk Āfrikai kā Eiropai. Ja neiedziļināmies sīkumos, tad tie ir 5000km, jeb 7h lidmašīnā. Tā kā tiešo reisu uz Tenerifi no Rīgas nav, tad kaut ko ir jākombinē.

Vispirms ir jāizdomā uz kuru no Tenerifes lidostām lidosiet. Ir divas. Viena ziemeļos (tuvu galvaspilsētai Santa Cruz), otra dienvidos (tuvu tūristu rajoniem Los Cristianos/Playa de las Americas). Ja gadījumā cenas ziņā ir jūtama atšķirība, tad var lidot uz to, kura ir finansiāli krietni izdevīgāka, jo sala nav liela. Stundas laikā var nokļūt no ziemeļiem uz dienvidiem. Turklāt ir laba autobusu satiksme, kas pārvietošanos salas iekšienē krietni atvieglo.

Kad lidosta atrasta, tad var meklēt ar kurām kompānijām lidot. Es meklēšanu veicu sekojoši. Atradu kuras kompānijas bieži un lēti lido uz Tenerifi. Tās ir, piemēram, Ryanair un Spanair (ir arī citas, kā, piemēram, Jet2, EasyJet utt.). Otrs solis- kaut kur pieķeksēju lidostas no kurām tad šie lido, kā arī aptuvenas dienas/cenas. Kad tas izdarīts skatos uz kuru no šiem punktiem/kādās dienās/kādās cenās es varu nokļūt no Rīgas. Kad tas izdarīts atliek vienīgi izvēlēties kura kombinācija ir ērtāka/izdevīgāka. Trīs maršruti kuri ir izkristalizējušies kā finansiāli izdevīgākie ir: Rīga -> Brisele -> Tenerife, Rīga -> Londona -> Tenerife, Rīga -> Barselona -> Tenerife. Pirmo posmu var veikt gan ar airBaltic, gan ar Ryanair. Otru ar Ryanair vai Barselonas gadījumā arī ar Spanair (vai citiem). Ja gadījumā domājat meklēt, tad iesaku apskatīt arī citus variantus, jo avio kompāniju cenu politika ir varen liela mistika un var izrādīties ka kāda cita kompānija vai kāds cits maršruts ir palicis krietni izdevīgāks.

Mēs izvēlējāmies Rīga -> Barselona -> Tenerife. Nebija tas pats lētākais variants (vislētāk bija caur Briseli), bet cenas starpība nebija tik liela, lai neatļautos to maksāt par papildus ērtībām kuras tika iegūtas. Pārējos divos variantos bija tā, ka vai nu laika starpība starp lidojumiem bija ļoti maza (tātad risks nokavēt, ja pirmais lidojums neiet kā plānots) vai arī ilgi jānīkst lidostā, vai jālido agri no rīta/vēlu vakarā. Pēdējie iemesli nav problēma ja neceļojat ar bērniem. Bet tā kā iepriekšējā braucienā izbaudījām ko nozīmē nakts lidostā, tad šoreiz to negribējām. Barselonai ir vēl viens pluss – distance izskatās īsākā, turklāt sadalās uz pusēm 3.5h + 3.5h. Gan turp, gan atpakaļ braucot Barselonā pavadījām vienu nakti, kā arī lidojumu laiki bija ļoti ērti – izlidošanas ap vienpadsmitiem dienā. Tātad var gan izgulēties, gan galā nokļūt pirms nakts. Ja nebrauktu ar bērniem, tad, protams, uz viesnīcu nebrauktu un varētu lidot arī pa vēlām naktīm/agriem rītiem. Taču bērni brauciena laikā pamatīgi nogurst, kļūst niķīgi utt. Tāpēc atpūta noder.

Par izmaksām. Mums lidojums Rīga -> Barselona -> Tenerife South, Tenerife South -> Barselona -> Rīga izmaksāja ~600Ls. Tas sevī iekļauj biļetes 4 personām (2 pieaugušie, 1 bērns, 1 zīdainis) un viena lielā soma. Jau pirmajā braucienā sapratām, ka jo mazāk somu jo labāk. Tāpēc braucām ar 3 rokas bagāžām un 1 lielo somu (15kg). Secinājums bija tāds, ka pilnībā pietiek un pat viss kas tika paņemts līdzi netika izmantots. Ja būtu lidojuši neērtākos laikos vai caur Briseli/Londonu, vai lidojuši darba dienās nevis nedēļas nogalē, tad būtu vēl lētāk.

Ja nedaudz par avio kompānijām, tad mana pieredze ir sekojoša. Ryanair ir pat tīri labs variants. Visu laiku bijis punktuāls, nekad nav kavējies, cenas ļoti labas, ja trāpa uz īstajām dienām. Atmosfēra lidojuma laikā prasās pēc uzlabojumiem. Nebeidzama tirgošanās, lielāks balagāns pasažieru vidū. Spanair nācies lidot tikai 1 reizi šogad (Ryanair 3, airBaltic 6, Binter 1), vairāk atgādināja airBaltic kā Ryanair’u. Zolīds kantoris. Ar airBaltic ir dažādi. Lai gan man patīk stjuarti, kā arī kopējā sajūta lidojumā, ar punktualitāti viņi gan neizceļās. No 6 lidojumiem 1 tika atcelts un 2 kavējās.

Citi raksti par šo tēmu

• 05.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – ievads (10)
• 26.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – turpinājums – transports (7)

Sāksim ar to, ka apskaidrošu kas ir ETOP. Tas atšifrējas šādi: Eksperiments Tenerife Otrais Piegājiens. Iespējams, ka ‘Eksperiments’ ir pārāk skaļi teikts. Arī ‘ceļojums’ vai ‘izbrauciens’ varētu būt pietiekami. Bet tā kā pirmais piegājiens tiešām bija eksperiments, tad arī otrais tika nodēvēts par eksperimentu. Eksperiments kam? Tam vai es ar ģimeni varētu pārcelties uz Kanāriju salām/Tenerifi. Ne jau uz visu dzīvi, bet  uz pusi gada/gadu…  varbūt pāris. Savukārt ‘Otrais Piegājiens’, tāpēc, ka pirmais bija gada sākumā. Diemžēl īpaši vairāk par ievadu neuzrakstīju.

Pēc pirmā brauciena bija palikušas tikai labas atmiņas (lai gan gāja visai raibi). Bet tā jau laikam cilvēka smadzenes izveidojušās – atcerēties to pozitīvo. Kopš atgriešanās visiem teicu, ka rudenī brauksim atpakaļ. Bet tas vairāk bija kā  joks. Jo neesam jau nekādi biezie, lai braukātu apkārt kad vien ienāk prātā. Taču gadījās tā ka sakrita vairāki apstākļi, kuri lika nosvērties par labu otrajam braucienam. Viens no tiem bija Ričarda biežā slimošana, iestājoties rudenim. Slimošanas dēļ bērnudārzā no 3 mēnešiem sanāca apmeklēt 3 nedēļas. Vairāku cilvēku nāve (gan pazīstamu, gan ne), kas lika aizdomāties par to, cik limitēts ir mūsu laiks. Nospriedu, ka nav ko skaitīt santīmus, ka nav ko zīlēt kā būtu ja būtu un ir jādara to ko gribās. Tad bija vēlme braukt tur kur saule spīd krietni biežāk kā te, kur cilvēki ir smaidīgi, kur var iegūt jaunu pieredzi, kur tevi ik uz soļa nepavada negācijas. Izklausās pēc mukšanas prom. Varbūt ka tā. Nezinu. Bet tā kā doma pa galvu kūlās un neizskatījās, ka gribētu atkāpties, tad uzņēmāmies šādu tādu finansiālu risku un nopirku biļetes braucienam uz Tenerifi. Kad biļetes jau kabatā, tad atkāpties jau vairs negribas. Protams, pēc tam vairākas reizes pārņēma domas par to vai solis pareizs. Kā būs, ka neviens nevar palīdzēt ar bērniem (pirmajā braucienā mums teju visu laiku bija kāds palīgs). Vai bērniem tur būs interesanti. Vai varēs pastrādāt, ja tam nav piemērota vide (Jelgavā strādāju birojā, kur neviens netraucē, bet tur biroja nebūtu). Vai bērni slimos vai nē. Vai pietiks naudas īrei, ikdienas izdevumiem, kā arī izklaidei. Jautājumu bija daudz. Bet tāpēc jau tas ir eksperiments, lai iegūtu atbildes uz visiem šiem jautājumiem. Rezultātā tika iegūtas gan atbildes, gan neatsverama pieredze, taču par to nedaudz vēlāk.

Citi raksti par šo tēmu

• 18.04.2012 -- ETOP: Veikali (1)
• 07.01.2012 -- ETOP: Internets (2)
• 31.12.2011 -- ETOP: Ģeogrāfija un miteklis (0)
• 26.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – turpinājums – transports (7)
• 05.04.2011 -- Kanāriju salu eksperiments – ievads (10)

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Lai nu kā – nolēmu notestēt kurš tad no trijnieka šobrīd piedāvā labāko internetu. LMT lietots jau sen, tāpēc testēšana tāda nosacīta (viedoklis jau sen izveidojies, bet tīri salīdzināšanai ik pa laikam pieslēdzu arī to. Bet vairāk mēģināju dzīvot tieši ar Tele2 un Bite. Pirmais bija pieejams 7 dienu izmēģinājumam, pēdējais 5 dienu. Ja arī tu gribi izmēģināt, droši dodies uz attiecīgo kantoru saloniem un paņem sev modēmu testam (tas neko nemaksā).

Lieta, ko noteikti ņemiet vērā. Testi tika veikti galvenokārt Jelgavā un precīzāk – tās pašā centrā (Biznesa centrs Zemgale), kā arī vairāk uz Jelgavas nomali, kas ir uz Dobeles pusi – Zemgales Darījuma Centra rajonā. Šīs divas vietas mani interesēja visvairāk, tāpēc tur arī testi. Testēts gan darba dienās, gan brīvdienās, gan rīta stundās, gan pa dienu, gan vakarā, gan naktī. Uzreiz jāsaka, ka testu rezultāti ir stipri atkarīgi no vietas, nedēļas dienas un laika. Tāpēc šos testus un manus secinājumus nevajag uztvert kā absolūtus. Ja testēsiet citā pilsētā vai pat citā Jelgavas daļā, iespējams iegūsiet pavisam citādākus rezultātus. Ja vēlaties labāko internetu – noteikti veiciet testus paši! Tālāk par katru no 3 nedaudz sīkāk.

LMT

• Cenas ziņā man piemērotākais variants.
• Vidējais lejupielādes un augšupielādes ātrums zemākais no 3.
• Ļoti smagi ietekmē pārslodzes brīži. Novērojumi liecina ka tie ir no pirmdienas līdz ceturtdienai un sākas pēcpusdienā līdz vēlam vakaram. Studenti?
• Nepārslodzes brīžos internets ir stabilākais no visiem. T.i. – kad nav pārslodze kaut kādas atvienošanās vai pēkšņš īslaicīgs ātruma zudums īpaši netiek novērots.
• Zona centrā ļoti laba, malā švakāk.

TELE2

• Lejupielāde un augšupielādei otrs labākais rezultāts. Ar LMT nekad nebiju redzējis virs 5mbit lejupielādi, Tele2 redzēju arī 7mbit, kas būtībā ir arī maksimālais ko modēms var izlaist cauri. Tas gan Jelgavas centrā. Jelgavas otrā daļā ātrumi krietni pieticīgāki (grozījās ap 1mbit) un pat lēnāki par LMT.
• Ik pa laikam ir neizskaidrojami ātruma zudumi. Piemēram, visu laiku var dzīvoties ar stabilu un labu ātrumu un tad pēkšņi uz minūtēm 15 paliek GPRS ātrums, lai gan ir stabila 3G zona.
• Ne tik bieži kā LMT, taču arī Tele2 novēroju pārslodzes iedarbību pirmdienas pēcpusdienā.
• Zona centrā ļoti laba, malā švakāk.

Bite

• Absolūtais ātrumu rekordists. Augšupielāde vispār 2x ātrāka kā LMT un Tele2, lejupielāde bieži turās ap 3-5mbit, bet novēroju pat 10mbit. Tas ir virs tā, ko Tele2 un LMT modēmi pat teorētiski var izdot cauri
• Kaitinošs modēms un softs. Proti, kad piesprauž modēmu var nākties vairākas minūtes gaidīt līdz modēms tiek atrasts un pēc tam paiet brīdis līdz tīkls tiek atrasts. Iepriekšējiem 2 tas notiek krietni, krietni ātrāk. Turklāt vienā brīdī kad bija uzinstalētas visu 3 modēmēmu programmas, Bites modēms atteicās strādāt pavisam. T.i. – modēms vairs pēc atvienošanas nespēja pieinstalēties. Visu 3 programmu esamība nekādi negatīvi neietekmēja LMT vai Tele2 modēmus.
• Reizi pāris stundās internets pazūd uz minūtēm 3-5.
• Pārslodzes laikā īpašu efektu uz Bites tīklu nejutu.
• Salīdzinoši dārgs pieslēgums.
• Zona vājākā no 3.
• Pings 2-3 reizes labāks kā LMT, Tele2.

Secinājums tāds – neviens no 3 nav perfekts. Visiem kaut kad internets pazūd. Vai nu tie ir mistiski pārrāvumi vai arī pārslodzes stundas. Kādu risinājumu esmu izvēlējies? Palikšu ar LMT modēmu. Kā arī jau noslēdzu savu pirmo līgumu ar… Biti. Tātad risinājums ir – divu mobilo operatoru izmantošana. Pretējā gadījumā var nākties dzīvot arī bez interneta kādu laiku. Tā kā man online ir jābūt teju visu laiku, tad tāds variants manā situācijā ir piemērotākais.

Citi raksti par šo tēmu

• 11.09.2011 -- Nestrādā LMT mobilais internets? Viss OK. LMT ir par īsu. (6)
• 26.09.2010 -- Nedaudz par LMT (8)
• 03.07.2008 -- LMT iBirojs Open – pirmie iespaidi (17)