Agrāk, lai piekļūtu e-pastam izmantoju dažādas specializētas desktop aplikācijas (piemēram, Thunderbird). Likās, ka nekas nevar būt ērtāks par kārtīgu specializētu programmu, kā arī iespēja piekļūt e-pastam tad, kad nebija interneta bija ļoti svarīga. Gāja laiks un lietas mainījās. Jau labu laiku vairs neesmu lietojis Thunderbird, bet e-pastam piekļūstu izmantoju Gmail webisko saskarni. Un bija nepieciešama tikai nedēļa, lai es saprastu, ka Google ir sanācis varen ērts produkts. Man tas liekas pat ērtāks par Thunderbird. Savu domu, ka Thunderbird jāmet ārā, neesmu nožēlojis ne reizes (un tāds pats slēdziens būtu, ja būtu izmantojis Outlook vai jebkuru citu alternatīvu). Vēlos padalīties ar dažiem padomiem tajā, kā izmantot Gmail, lai tas kļūtu par kārtīgu darba aparātu. Tiem, kas Gmail piedāvātās funkcijas apzinās neko jaunu uzzināt neizdosies. Bet citiem kaut kas varētu arī noderēt.

Izvēlieties sev piemērotu dizainu. Lai gan tas var šķist tāds maznozīmīgs aspekts, atļaušos apgalvot, ka skaista darba vide ir nozīmīga, lai produkta lietošana būtu patīkama. Es esmu uzlicis tumšu, zili-oranžu dizainu (Settings->Themes). Prieks lietot.

Turiet tīru ‘Inbox’. Es uztveru Iesūtni/Inbox kā nepadarīto darbu sarakstu. T.i. – tik ilgi kamēr tur ir kāda vēstule, es zinu, ka kādam neesmu atbildējis, kādu rēķinu neesmu apmaksājis, neesmu kaut ko uzkodējis utt. utt. Ja izlasu vēstuli un saprotu, ka tas nekādas tālākas darbības no manis vairs neprasa – vēstuli dzēšu vai arhivēju (99% gadījumos šī opcija). Pretējā gadījumā atstāju, līdz varu teikt, ka ar saņēmto vēstuli radušos uzdevumus esmu padarījis. Pirms sāku izmantot šādu pieeju man Inbox bija pārpildīts. Tūkstoši vēstuļu. Grūti orientēties. Bet tagad nulle līdz 10 vēstules. Un uzreiz ir veigli iegūt priekšstatu par to kas un kad jādara. papildināts: Vēlos uzsvērt, ka ja vēstule ir arhivēta tā joprojām ir pieejama sadaļā ‘All Mail’ vai arī klikšķinot uz atbilstošām iezīmēm. Arhivējot tās netiek dzēstas.

Izmantojiet Iezīmes/Labels (Settings->Labels). Viena no lietām, kuru noteikti iesaku izmantot ir iezīmes. Tās ir kā birkas, kuras varat sadefinēt un piesaistīt vēstulēm. Katrai vēstulei var piesaistīt vairākas iezīmes. Piemēram, ‘Darbs’, ‘Samaksāt rēķinu’ utt. Katrai iezīmei var nodefinēt krāsu. Iezīmes parādās blakus vēstules tematam. Tas palīdz ļoti ātri pārskatīt ar ko saistītas vēstules ir Inbox’ā (darbu, rēķiniem, personu A utt.), kā arī ļauj ļoti viegli atlasīt vēstules par konkrēto tēmu. Piemēram, uzklikšķinot uz iezīmes Darbs tiks atlasītas tikai tās vēstules, kurām šī iezīme piešķirta. Gluži kā salikt vēstules pa mapītēm. Iezīmes ieteicams izmantot kopā ar filtriem.

Filtri (Settings->Filters). Tiklīdz apzināsieties filtru spēku, tā sāksiet definēt tos biezā slānī. Ar filtru palīdzību iespējams nodefinēt automātiskas darbības, kuras Gmail izpildīs jūsu vietā. Piemēram: ja vēstule saņēmēja laukā ir rakstīts ‘@ggggg’ pielikt iezīmi BBBB un arhivēt ziņu. Filtrus var sadefinēt daudz un dažādus. Noteikti izpētiet filtru sadaļu.

Vairāku kontu menedžēšana. Gmail ļauj no viena konta darboties ar vairākiem e-pastu kontiem. Šī sasaiste ir iespējama divos veidos (vai viņu abu apvienojums). Pirmais – sūtīt vēstules ar citu No/From lauku. Ja komunikācijai izmantojat e-pastu AAA, BBB, CCC un ir neērti katru reizi pārslēgties starp vairākiem kontiem, varat tos visus nodefinēt Gmail (Google nosūtīs apstiprinājuma vēstuli uz katru pievienoto e-pasta adresi, lai pārbaudītu, ka esat īpašnieks). Kad tas izdarīts, logā, kurā raksta vestules From laukā būs izkrītošais saraksts (dropdown), kurā varēsiet izvēlēties vēlamo From versiju. Pēc nesenām izmaiņām Gmail tagad katram From var piesaistīt arī dažādus parakstus. Tas padara šo funkciju vēl ērtāk izmantojamu. Otra lieta – varat savā iecienītākajā Gmail kontā importēt vēstules no citiem kontiem (piemēram, darba e-pasta konta saturu importēt privātajā Gmail kontā). Šeit ir divas iespējas. Ja e-pasta konts no kura vēlaties importēt vēstules piedāvā POP3 pieeju, varat Gmail to nodefinēt. Kad tas darīts, Gmail pats reizi X minūtēs pieslēgsies atbilstošajam e-pastam izmantojot nodefinētos piekļuves datus un lejupielādēs jaunākās vēstules. Otrs veids ir, ja e-pasta no kura vēlaties dabūt vēstules piedāvā vēstuļu pārsūtīšanu – varat tās vienkārši pārsūtīt uz savu primāro Gmail kontu. Iesaku gan POP3, gan pārsūtīšanai piesaistīt arī atbilstošu filtru, lai vēstules marķētu ar speciālu iezīmi, kas liktu saprast uz kuru tad adresi īsti vēstule bija sūtīta – uz primāro vai sekundāro. Iespējams, ka izklausās sarežģītāk kā ir patiesībā. Es šādi esmu saslēdzis 4 dažādus vēstuļu kontus – viss strādā bez problēmām. Vienīgi jāuzmanās, lai rakstot vēstuli izvēlētos īsto No/From lauku. Lai nesanāk tā, ka darba e-pasta vietā izmantojat privāto adresi utml.

Laboratorija. Noteikti iespējojiet kādas funkcijas ko piedāvā Gmail Laboratorija/Labs (Settings->Labs). Šeit atrodamās lietas ir dažādi nelieli uzlabojumi, kuri atrodas testēšanas stadijā. Un visai bieži populārākās lietas tiek iekļautas Gmail pēc noklusējuma. Es esmu iespējojis 14 dažādas papildus funkcijas, kuras noteikti padara Gmail lietošanu daudz ērtāku (piemēram, Canned Responses, Message Sneak Peek, Move Icon Column, Undo Send un vairākus citus). Ļoti ieteicams. Bet nevajag arī pārspīlēt, jo pārāk pārāk liels daudzums papildinājumu vienā brīdī Gmail var padarīt pārāk lēnu.

Pieeja bezsaistē. Ja regulāri jāpiekļūst e-pastam tad, kad nav pieejams internets, tad iesaku iespējot Bezsaistes/Offline pieeju (Settings->Offline). Kopš man ir mobilais internets šāda funkcija vairs nav nepieciešama. Agrāk dažas reizes noderēja. Bet šī funkcija nav bez saviem trūkumiem. Piemēram, sinhronizēšana prasa papildus datu apmaiņu un mēdz būt dažas dīvainības (piemēram, uzrasties kāda veca vēstule, kura jau sen it kā izdzēsta). Turklāt ir limitēts apjoms tam, cik daudz vēstules var lejupielādēt. Cerams, ka tad, kad Google Gears (kas tiek izmantots kā datu uzglabāšanas veids) versija tiks nomainīta ar kārtīgu HTML5 versiju, šādas problēmas pazudīs.

Īsinājumtaustiņu/Shortcuts izmantošana. Pēdējais pakāpiens Gmail meistarības paaugstināšanā ir dažādu īsinājumtaustiņu apgūšana. Peles darbības ir lēnas. Ja vēlaties ar Gmail darboties ļoti ātri, tad klaviatūra ir tas, kas vajadzīgs. Piemēram, lai atvērtu logu e-pasta rakstīšanai nav obligāti jāklikšķina uz ‘Compose message’, pietiek nospiest burtu ‘C’ uz klaviatūras.

Valodas. Izmantojiet Gmail sev ērtākajā valodā. Ir gan angļu, gan latviešu, gan daudzas citas. Es parasti lēkāju starp latviešu un angļu, bet šobrīd esmu palicis pie angļu versijas.

Šīs nav visas funkcijas kuras piedāvā Gmail. Ir vēl vairāks citas, bet tā jau esmu sarakstījis vairāk, kā sākumā plānoju. Tāpēc pārējo lietu meklēšanu atstāju jūsu pašu ziņā. Piedodiet, ka neliku ekrānšāviņus. Ekrānšāviņi noteikti atklātu daļu manu vēstuļu. Un tā tomēr ir privāta lieta.

Citi raksti par šo tēmu

• 21.06.2008 -- Visi mani e-pasti tagad ir pie Googles (1)
• 24.10.2007 -- Gmail ievieš IMAP atbalstu (1)

Šodien no 11.00 pusotru stundu pavadīju piedaloties Nordea vebinārā “Personīgo finanšu plānošana”. Kā jau parasti – mēle niez par pasākumu pastāstīt. Nezinu kā citiem dalībniekiem, bet man ir gan pozitīvi, gan negatīvi komentāri. Jāsāk jau laikam ar to, ka mans jautājums par dalībnieku skaitu tika noignorēts, tāpēc grūti pateikt to, cik tad īsti cilvēki ņēma dalību.

Tiem, kas nezina kas ir vebināri – var iemest aci šajā rakstā, kur pirms diviem gadiem stāstīju par Zend rīkotajiem vebināriem. Prieks, ka šādas lietas notiek arī Latvijā. Šīs dienas vebināram izmantotā platforma bija ļoti līdzīga.

Tātad – tagad pie pašas prezentācijas.

Pozitīvie punkti:
1) Labi, ka kaut kas tāds vispār tiek stāstīts.
2) Uzskatu, ka tie, kam nav īsti pieredzes savu finanšu plānošanā, saņēma pietiekoši daudz informācijas, lai sāktu par jautājumu domāt. Un kas zina – iespējams arī sāks plānot savas finanses.
3) Tā kā vairāk paredzēts iesācējiem, tad Zigmāra Valtmaņa piekoptais informācijas pasniegšanas ātrums bija atbilstošs. Lēni, tā, lai citi neapjūk.

Manuprāt ne tik labas lietas (iespējams, ka pat negatīvie punkti):
1) Dažas minūtes pēc pasākuma sākšanās tika veikta aptauja. 50% dalībnieku atbildēja, ka jau regulāri plāno savas finanses. Atļaušos teikt, ka teju pusei no dalībniekiem īpaši neko jaunu iegūt neizdevās. Ja izdevās, tad jāsaka, ka viņi tomēr plāno savas finanses tikai neilgu laiku vai arī darīja to nepilnīgi. Es ar personīgo finanšu plānošanu nodarbojos ~ 3 gadus. Lai arī gribēju sadzirdēt kaut ko jaunu, neizdevās.
2) Nepatika demonstrētais naudas plūsmas uzskaites rīks. Solīja atsūtīt. Vēlāk ielikšu lejupielādei arī citiem. Rīks realizēts Excelī. Man nav nekas pret Excel. Taču tas, kā tas ir realizēts ir tālu, tālu no tā, kā tam vajadzētu būt. Saprotu – galvenais uzstādījums ir vienkāršība. Ļoti pareizi. Lai sāktu ar šādām lietām nodarboties vajag sākt pamazām – lai viss ir viegli saprotams. Šī rīka galvenais trūkums ir nespēja skatīt sevi ilgtermiņā. Proti – nav griezuma pa mēnešiem, gadiem. Ir tikai ienākumi/izdevumi vienam mēnesim. Protams, ja ir vēlme saglabāt ilgtermiņa vēsturi – var taisīt katram mēnesim atkal jaunu Excel failu. Taču kā starp šiem failiem izvilkt kaut kādu vienotu analīzi? Un ja skatāmies lietas tikai mēneša griezumā, tad rodas nepareizs priekšstats par to, kur tad nauda pazūd. Piemēram, apavu iegāde bieži vien ir sezonāla. Ja es par šo mēnesi aizpildu tabulu, ierakstu, ka apaviem iztērēju 40Ls. Ko no tā es varu spriest par saviem vidējiem mēneša tēriņiem? Pareizi – neko objektīvu. Un ja kāds sāk savu finanšu plānošanu ar šādu rīku, ir ļoti liela iespējamība, ka viņa analīze būs nepilnīga, ja ne maldīga. Ja aiz pasākuma un rīka stāv viena no Latvijas lielākajām bankām, tad varēja taču izstrādāt pilnīgāku rīku. Produkti/rīki kam aizmigurē stāv banka veido bankas tēlu. Un kādu tēlu veido nepilnīgs produkts?

Līdz ar to kopsavilkums ir tāds: malači, ka pievēršat uzmanību jautājumam, bet tas kas tika demonstrēts ir tikai pirmais solis. Ja nespersiet nākamo, prezentējot labākus rīkus, kā arī nedemonstrēsiet to, kā plānot ilgtermiņā (gads, pieci, desmit utt.), tad no šī vebināra būs tik pat daudz jēgas, kā no salūta Jaungada naktī – jauki, interesanti, bet visi sen jau aizmirsa.

Papildināts
Solītās lietas lejupielādei:
Personīgā bilance XLS, 28KB
Manis kritizētais Budžeta plānošanas rīks XLS, 254KB

Citi raksti par šo tēmu

• 26.05.2010 -- Cik daudz un kā krāt naudu? (0)
• 04.07.2008 -- Webināri – ērts izglītošanās veids (0)
• 07.05.2008 -- Ilgtermiņa finanšu plānošana (20)
• 29.01.2008 -- Secinājumi pēc 3 mēnešu izdevumu/ienākumu uzskaites un budžeta plānošanas (3)
• 09.11.2007 -- Budžeta plānošana (2)

Parasti es nemēdzu rakstīt par dažādām bērnu lietām, pat neskatoties uz to, ka pie pirmā bērna tiku pirms 2 gadiem, kad blogoju pilnā sparā. Taču šoreiz nolēmu uzrakstīt, jo iespējams, ka vēl kāds ir bijis/ir/būs tādā situācijā kādā esam mēs. Un šis nav adresēts tikai jaunajiem vecākiem, bet arī visiem citiem, kuri mēdz vērtēt jauno vecāku izvēli.

Tad nu tā. Pirms 4 dienām piedzima meita. Un tie, kas rakstu lasīja jau zinās, kādu vārdu tai devām. Vārds gan pasaulē ne tas izplatītākais, gan Latvijā ļoti rets (uz divu roku pirkstiem ir iespējams saskaitīt tā nēsātājas). Un šis vārds ir: Keila. Kas ir interesanti, gan man, gan Aijai šis vārds iepatikās uzreiz, kā tas nokļuva potenciālo vārdu sarakstā. Nebija šis vienīgais variants. Taču abiem patika. Ne vien labi skanīgs (mūsuprāt), bet arī labi izskatās uzrakstīts, neparasts un visādi citādi mūs pilnībā apmierināja (ja gribi zināt ko vairāk par to kāpēc tieši šis vārds – atgādini pie kafijas).

Tad kur ir problēma? Ir tā, ka izvēlētā vārda sakarā neesam dzirdējuši pozitīvu vērtējumu. Bija pāris labi vārdi no mūsu vienaudžiem, bet nezinu cik daudz laipnības pēc, bet cik daudz patiess vērtējums. Taču no citiem nedzirdējām neko pozitīvu. Vairākos gadījumos pat saņēmām negatīvu vērtējumu. Nav nekas neparasts, ka kādam nepatīk. Bet ka nav neviena kam patiktu, liek aizdomāties, ka varbūt mūsu domāšana ir kaut kāda nepareiza. Ja tā arī ir – lai tā būtu. Esam pietiekami stipri un pārliecināti par savu izvēli un apkārt valdošais negatīvisms mūs neietekmēs.

Tiem, kam nepatīk, ka bērniem tiek likti nestandarta vārdi teikšu sekojoši. Jā, ja bērnam ieliek vārdu, kas skan kā slimības nosaukums, vai neskan labi kopā ar uzvārdu (Muhameds Bērziņš), tad tas nav īsti normāli un uz to var norādīt. Arī man tika dots tāds vārds, kurš pirms teju 26 gadiem bija ļoti reti izplatīts. Un varu saderēt ka daudziem tas likās jocīgs, nepieņemams utt. Bet, paldies vecākiem, ka bija drosmīgi un ielika man tādu vārdu. Daudzi manu vārdu sajauca un regulāri zaudēja burtu n. Bet tā ir viņu problēma. Nav un nebija mana vārda kalendārā. Nu un? Nevienā brīdī tas man nav traucējis. Tie kas gribēja apsveikt un grib apsveikt, dienu atrod. Kas negribēja un negrib – neuztraucieties, neapvainojos. Man mans vārds vienmēr ir paticis. Jutos citādāks. Ne labāks, ne sliktāks. Citādāks. Un jutos (jūtos), labi.

Un tālāk uzruna abām pusēm.

Ja arī tu esi/būsi tādā situācijā kādā esam mēs – esi stiprs/stipra. Galu galā tas nav citu, bet tavs bērns. Un tu būsi tas, kas katru dienu viņu uzrunās izvēlētajā vārdā. Un diez vai gribēsi pēc gadiem atskatīties atpakaļ un domāt, ka būtu, ja es nebūtu salūzis zem citu spiediena un ielicis to vārdu kuru es vēlējos. Nav jau zināms kurš vārds bērnam patiks. Tas ko tu izvēlējies vai kāds cits. Iespējams, ka viņam nepatiktu neviens variants. Bet ja bērnam nepatiks vecāku izvēlētais variants, iespējams par to kādā brīdī pārmetīsi tikai sev. Taču, ja nepatiks citu dotais, tad pārmetīsi ne tikai sev (jo salūzi), bet arī citiem (jo uzspieda). Ja abi vecāki ir atraduši variantu, kas apmierina viņus abus – malači. Pie tā arī turaties.

Ja tu esi starp tiem, kam patīk norādīt, ka vārds nav labs un jādod būtu cits, tad ņem vērā, ka jaunie vecāki gan jau iepriekš būs pavadījuši ne jau vienu stundu vien domājot par vārdu. Ļoti iespējams, ka jau vairākus mēnešus pirms dzimšanas, izdomātais vārds ir ticis lietots, lai uzrunātu puncī mītošo. Un jo vairāk tiks norādīts, ka vārds nav labs, jo lielāku pretestību radīsi. Ja nepatīk – nesaki neko. Ja tomēr jāsaka, saki to caur puķēm un vienreiz. Jaunie vecāki nav dumji, un gan jau būs piefiksējši noskaņojumu. Bieži vien vārdu vērtējam pēc tā valkātāja. Iepazīstot citu personu ar tādu vārdu, vērtējums par vārdu mainās. Tas tikai liecina par to, ka ne jau vārds veido cilvēku, bet cilvēks vārdu. Un redzēsi, ka ja tev tiešām patiks tas bērns, kuram dots tavuprāt ne tas labākais vārds, tev iepatiksies arī pats vārds. Un ja nepatiks, tā jau ir tava problēma.

Citi raksti par šo tēmu

• 03.06.2010 -- Nostiprinos tēvu klubā (10)

Pirms nepilniem diviem gadiem ziņoju, ka esmu piebiedrojies tēvu klubam. Tad nu varu pavēstīt, ka šorīt šajā klubā nostiprinājos. 07:07 piedzima otrs bērns – meita, kurai devām vārdu Keila. Tā nu Ričardam tagad ir mazā māsa. Bet viņai lielais brālis. :)

Paša procesa norisē nedalīšos. Taču varu pateikt, ka tāpat kā dēla gadījumā, arī šoreiz dzemdību procesā biju klāt. Un vēlos uzsvērt, ka lai gan klāt būt ir grūti, jo ir smagi noskatīties kā tev dārgais un mīļais cilvēks mokās, bet tā īsti jau tu neko palīdzēt nevari. Bet tā kā kaut kādu atbalstu varēju sniegt (gan pārvietoties, gan morāli, gan pamasēt), tad varu teikt, ka tas ir tā vērts. Lai gan ir grūti, ir jāpiedalās. Jo tiem pārējiem diviem ir daudz, daudz grūtāk.

Gan Aija (mana sieva), gan Keila jūtas labi. Ceru, ka slimnīcā ilgi neturēs. Un tad jau varēs pētīt kā abi mazie sadzīvo. Rīt Ričards dosies apciemot māsu. Būs interesanti, kā viņš viņu uztvers. Ar diviem tagad būs 2 reizes grūtāk. Bet arī divas reizes vairāk prieka un jautrības.

Šai reizei tas arī viss.

Citi raksti par šo tēmu

• 07.06.2010 -- Par vārda došanu bērnam (14)
• 11.08.2008 -- Piebiedrojos tēvu klubam (11)

Jautājums – cik bieži tev ir gadījies, ka nepieciešama kāda no šīm lietām: pārkonvertēt kādu no dokumentu formātiem uz pdf, pārkonvertēt pdf uz kādu no dokumentu formātiem, atzīmēt pdf dokumentā kādu laukumu, rediģēt pdf dokumentu, parakstīt pdf dokumentu, izeksportēt no pdf bildes, pielikt pdf dokumentam komentārus? Gan jau ka vismaz kaut ko no šī būs bijusi nepieciešamība darīt kaut reizi. Bet problēma tāda, ka ne jau vienmēr pa rokai ir īstie rīki. Ja vēl pārkonvertēt no DOC uz PDF nav problēma, tad pārējās uzskaitītās funkcijas var izrādīties diezgan problemātiskas.

Protams, var izmantot dažādas maksas programmas. Bet kādēļ maksāt, ja var paņemt vienu bezmaksas programmu, kura visu augstāk uzskaitīto (un ne tikai to) dara ļoti ātri un korekti. Tāda iespēja tagad ir. Un šo brīnumaino produktu sauc par NitroPDF Reader. Par sevi viņi saka šādi:

Create PDF files, comment and review, save PDF forms, extract text and images, type text directly onto the page, and more.

Start working with PDF files the way you always wanted.

Vairāk par viņu, kā arī lejupielādēt, varat http://www.nitroreader.com/.

Turklāt sakarā ar to, ka produkts vēl jauns (beta stadijā) un savu cienītāju skaitu tikai veido, viņi pat vienam laimīgajam uzdāvinās iPad. Jāmin, ka šis ir paredzēts tikai un vienīgi Windows platformai.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

It kā elementārs jautājums. Un atbildei vajadzētu būt tik pat elementārai. Bet vai tā ir? Laikam jau nē. Citādi jau par to nerakstītu. Daudzi apzinās, ka naudas uzkrājums nav slikta lieta. Pat ļoti vajadzīga. Taču cik daudzi no jums to dara? Un tie kas dara – vai nav tā, ka uzkrājumiem novirzat pārāk maz/daudz no saviem līdzekļiem? Kā zināt, ka šai lietai atvēlētā nauda ir pienācīgā apjomā?

Tādas vienas pareizās formulas nav. Ir dažādi ieteikumi no personisko finanšu ekspertu puses. Citi saka, ka pietiks ar 10%, citi saka, ka nepieciešami 20%. Es sliecos domāt, ka nav jau pārāk svarīgs tas procents, kā tas, ka vispār naudas uzkrāšanai tiek pievērsta uzmanība. Novirziet uzkrājumam tik cik jums šķiet atbilstoši un/vai cik varat atļauties. Pastāstīšu kā pats pieeju šai lietai. T.i. – cik un kā krāju. Kas to lai zina. Varbūt, ka tas motivēs arī kādu no jums.

Pirmkārt jāsaprot, ka krāt vajag pat gadījumā ja jums ir kredītsaistības. Taču ir jāizvērtē cik lielu daļu no uzkrājuma noēd kādas no kredītsaistībām. Un atkarībā no rezultāta jāpārstrukturē to, kam nauda tiek krāta. Piemēram, ja ir kāds kredīts ar lielu procentu likmi (standartā patēriņa kredīti, kredītlīnijas, kredītkartes utt.), tad primāram uzkrāšanas mērķim vajadzētu būt attīcīgā parāda likvidēšanai. Kad šie procentu ziņā dārgie kredīti ir likvidēti var neraizējoties krāt naudu arī citiem mērķiem (hipotekārie kredīti/auto līzingi nav nekāds šķērslis).

Manā situācijā primārais naudas krāšanas mērķis bija atdot mazos/dārgos kredītus. Tālāk izvēlējos sekojošu struktūru: ~ 10% tiek veltīti ļoti liela termiņa uzkrājumiem (pensijas, pilngadības krājkonti), ~ 5% drošības uzkrājums, ~ 5% tiek novirzīts papildus kredītsaistību segšanai. Ja ienāk kāda neparedzēta nauda cenšos to nenotērēt, bet novirzīt uzkrājumiem un/vai kredītu nomaksām.

Daži padomi par to kā uzsākt krāt naudu tiem, kam krāšana ir kaut kas jauns.

Ilgtermiņa uzkrājums. Noslēdziet kādu no ilgtermiņa uzkrāšanas veidiem. 3 līmeņa pensija, pilngadības uzkrājums bērnam (vienalga parasts krājkonts vai uzkrājošā apdrošināšana), mērķa krājkonts. Izdomājiet kādu summu katru mēnesi tam novirzīsiet un uztveriet attiecīgo maksājumu tāpat kā jebkuru rēķinu (kredītu maksājums, komunālie maksājumi utt.). Ja kādā brīdī izrādīsies, ka nauda tomēr pietrūkst – lielā daļā gadījumu ir iespējams uz laiku apturēt iemaksas (ir uzkrāšanas veidi, kuriem nevar pārtraukt iemaksas). Taču kaut kādu summu jau būsiet uzkrājis. Un tas ir pozitīvi.

Bonusu novirzīšana uzkrāšanai. Ar bonusiem un jebkuriem citiem ienākumiem ar kuriem ikdienā nerēķinaties ir viegli papildināt uzkrājumus. T.i. saņēmāt prēmiju par labu darbu, nenotērējiet to. Ielieciet kaut vai depozītā. Protams, ja saņemat Ziemassvētku prēmiju, kuru jau bijāt vasarā iekļāvis savā ziemas perioda budžetā, tad to novirzīt uzkrājumam būs grūti, ja ne neiespējami. Tātad – neparedzētie ienākumi uzkrājumiem. Paredzētie – tēriņiem.

Sīknaudas uzkrāšana. Šis ir veids kā varētu sākt krāt tie, kam uzkrāšana ir pavisam sveša. Izdomājiet naudas vienību no kuras nebūtu žēl šķirties. Bet tai jābūt pietiekami lielai, lai varētu radīt pamanāmu uzkrājumu. Es biju izvēlējies 20 santīmus. Tātad – katru dienu kad atnākat mājās pārbaudiet maku. Ja tur ir kāda 20 santīmu monēta (manā gadījumā), izņemiet to no maka un nolieciet krājkasītē/burkā vai vienalga kur. Un uzkrāto naudu ņemiet tikai tad, kad ir sasniegts mērķis. Piemēram, piepildīta burka, pagājis gads vai tml. Šis gan nederēs, ja ikdienā norēķinaties ar maksājumu kartēm.

Lielie pirkumi izmaksā dubultā. Tas ir veids kā gan krāt, gan ierobežot savus izdevumus. Pielietojams tiem pirkumiem, kuri nav ikdienas pirkumi. Piemēram, telefoni un jebkura cita tehnika. Tātad – ja gribi pirkt jaunu telefonu/datoru – dariet to tikai tad, kad varat identisku naudas summu atlikt uzkrājumam. Piemēram, ja jauns telefons maksā 100Ls, pērciet to tikai tad, kad varat papildus pirkumam iztērētajiem 100Ls nolikt vēl 100Ls uzkrājumam. Protams, princips nav izmantojams gadījumam, kad kaut ko vajag steidzami un nav 2x vairāk naudas. Taču lielākajā daļā gadījumu jauna tehnika tiek pirkta tad, kad vecā vēl ir darba kārtībā.

Mērķis. Pirms sākt krāt vajag izdomāt mērķi. Tas palīdz procesu nepārtraukt pusceļā. Daži no mērķiem kurus varētu izmantot: nodrošinātas vecumdienas, bērnien finansiāla neatkarība pēc skolas beigšanas, ātrāka kredītu nomaksa, jauna mitekļa/auto/datora/mēbeļu iegāde, ceļošana, finansiālā drošība neparedzētu gadījumu brīdī (slimība, darba zaudēšana utt.). Mērķis katram būs savs. Taču noteikti uzstādiet.

Citi raksti par šo tēmu

• 26.07.2010 -- Par Nordea vebināru “Personīgo finanšu plānošana” (6)
• 19.01.2009 -- Rīcības plāns 2009.gadam (5)
• 07.05.2008 -- Ilgtermiņa finanšu plānošana (20)
• 29.01.2008 -- Secinājumi pēc 3 mēnešu izdevumu/ienākumu uzskaites un budžeta plānošanas (3)
• 09.11.2007 -- Budžeta plānošana (2)

Pēdējā laikā Google aktivizējusies “caurspīdīguma” jomā. Paziņoja par to cik īsti % pelna AdSense partneri, piedāvā aizvien vairāk atvērtā koda produktus utt. Tagad vēl jaunāks papildinājums. Google izveidojusi iespēju Web pārlūkā (Chrome, Firefox, Internet Explorer) uzinstalēt paplašinājumu, kurš liegs jūsu apmeklētajām Web lapām ievākt statistikas informāciju par jums. Protams, tas attiecas tikai un vienīgi uz statistiku, kuru ievāc Google Analytics.

Tātad – ja tu gribi, lai Web lapu īpašnieki kuri izmanto Google Analytics nevarētu ievākt informāciju par to, kā izmanto viņu lapu, dodies uz šo lapu un uzinstalē atbilstošo spraudni.

Testa nolūkā arī es uzliku. Google Chrome tas ir redzams Paplašinājumu sadaļā. Nepiedāvā nekādas konfigurēšanas iespējas.

Pareizs solis no Google puses. Lietotājiem ir jādod iespēju izvēlēties to, cik daudz citi par viņiem var ievākt informāciju. Protams, tās nav universālas zāles. Web lapu īpašnieki joprojām var izmantot daudzus citus statistikas rīkus. Un parasti tiek izmantots vairāk kā viens. Tā ka nekur jau nenoslēpsies. Un vai vispār vajag? Statistika palīdz Web lapu īpašniekiem uzlabot lapas darbību.

Šis nav vienīgais jaunums par ko paziņoja Google Analytics komanda. Otrs ir tāds, ka tagad Web lapu īpašniekiem ir iespējams norādīt cik precīzas IP adreses par saviem apmeklētājiem Google Analytics uzglabāt. Pilnu IP adresi vai tikai daļēju.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Daudzās Web lapās ir redzamas Google AdSense reklāmas. Iespējams, ka arī tavā blogā. Jautājums – vai tu zini cik procentus no naudas, kuru samaksā reklāmdevējs par klikšķi, saņem Google un cik liela daļa tiek ieskaitīta partnerim (tam, kas pie sevis izvietojis Google AdSense reklāmas)? Man likās, ka ir 50-55%. Taču es kļūdījos.

Šodienas AdSense bloga ierakstā ir minēti precīzi peļņas sadalījumi. Tie ir atšķirīgi dažādiem AdSense produktiem (AdSense for content, AdSense for search, AdSense for feeds utt.), kā arī var atšķirties dažāda līmeņa partneriem (mazie saņem vienu %, ļoti lielie citu %). Taču standarta procenti ir sekojoši.

AdSense for content – 68%. Tas nozīmē, ka ja reklāmdevējam klikšķi jūsu lapā izmaksājuši 100$, tad 68$ tiek jums kā partnerim, bet Google paliek 32$. Google pārstāvis arī piebilst, ka šī proporcija nav mainījusies kopš AdSense ieviešanas.

AdSense for search – 51%. Tātad no 100$ ko iztērē reklāmdevējs 51$ paliek partnerim, 49$ Google.

Par pārējiem AdSense produktiem Google pagaidām informāciju neatklāj. Aizbildinās ar to, ka produkti ir vēl attīstības stadijā un % ir/būs atkarīgs no tā, cik Google izmaksā attiecīgā produkta izveide un uzturēšana.

Google tuvākajā laikā neplāno mainīt augstāk minētos peļņas sadalījuma procentus. Bet netiek arī apgalvots, ka tas nekad netiks darīts (jo, ja pieaugs Google izmaksas, % mainīsies). Pēc dažiem mēnešiem informāciju par to cik tieši % saņemat jūs kā Google AdSense partneris, varēsiet redzēt savā AdSense kontā.

Citi raksti par šo tēmu

• 06.08.2009 -- Izrādās, ka Google AdSense latviešu valodas Web lapās ir pilnīgi legāls (16)
• 30.01.2008 -- AdSense PIN verifikācija jau no 10$ ienākumu līmeņa (4)
• 12.12.2007 -- Google AdSense reklāmas tagad ar Ajax (0)
• 26.02.2007 -- Noderīgi – AdSense Colapse funkcija (0)

Pamazām esmu sācis pāreju no Firefox uz Google Chrome. Varētu teikt, ka pastiprināti Google Chrome sāku izmantot tikai pēdējā pusgada laikā. Līdz tam neizmantoju, jo Firefox ar visiem daudzajiem paplašinājumiem likās daudz ērtāks. Situācija pamazām mainās. Ir tā, ka regulāri izmantoju divus pārlūkus. Vienu ikdienas Web lapu pārlūkošanai. Otru darbam. Pirmais ir Chrome. Otrs Firefox. Divi pārlūki tikai tāpēc, ka Firefox paplašinājums Firebug (ar visiem tā papildinājumiem) ir neatsverams darba rīks. Un Chrome, lai gan progesē arī šajā virzienā, tomēr man nešķiet tik ērts.

Atpakaļ pie tēmas. Uzskaitīšu astoņus no paplašinājumiem kurus izmantoju. Jāpiemin, ka vēl aptuveni tik pat daudz paplašinājumus meklēju. Līdz ar to saraksts paplāns. Viss uzskaitīts alfabēta kārtībā.

Chrome Reader. Man kā Google Reader lietotājam šis šķiet elegantākais veids tam, kā pierakstīties RSS barotnēm. Lieta tāda, ka pēc noklusējuma Chrome nemāk parādīt ikoniņu adrešu joslā, kas signalizētu par to, ka Web lapa piedāvā RSS (šī funkcija ir neatņemama sastāvdaļa teju katrā mūsdienīgā pārlūkā). Tādēļ ir uztapināti vairāki paplašinājumi, kas šo trūkumu novērš. Lielākais vairums vienkārši parāda ikonu un viss. Savukārt Chrome Reader ne tikai parāda ikonu, bet veic sasaisti ar Google Reader. Piemēram, ja apmeklēsiet lapu, kura jau būs pievienota Google Reader, redzēsiet vienu ikonas paveidu. Ja nebūs pievienota Google Reader, tad citu ikonu. Savukārt uzklikšķinot uz pēdējās tiks nosūtīts pieprasījums uz Google Reader, lai nolasītu kā esat sakategorizējis RSS barotnes un ieliekot ķeksi atbilstošai kategorijai uzreiz būsiet abonējis attiecīgo RSS plūsmu. Ļoti ērti.

CSSViewer. Ļoti vienkārš paplašinājums. Aktivizējot to un uzbraucot ar peli uz kāda elementa Web lapā, parādīsies lodziņš ar informāciju par to, kādi CSS parametri izmantoti, lai attiecīgajam elementam piešķirtu stilu.

FlashBlock. Tas izsaka visu. Tiek nobloķēts Flash. Es izmantoju šo paplašinājumu. Taču izskatās, ka šis ir populārāks. Iespējams, ka jāpamēģina pēdējo.

Google Mail Checker. Dara to ko no atbilstoša nosaukuma paplašinājuma varētu gaidīt. Parāda Gmail ikoniņu ar cipariņu, kurš apzīmē to, cik neizlasītu vēstuļu ir Gmail (arī Google Apps mail) kontā.

My Shortcuts. Tā kā izmantoju daudzus Google servisus, tad salikt visiem ikonas zem adrešu joslas aizņemtu daudz vietas. My Shortcuts šo problēmu atrisina. Daudzo ikoniņu vietā ir tikai viena, uz kuras uzklikšķinot parādās garāks saraksts ar daudzām saitēm. Paplašinājumam ir iepriekš sadefinēti daudzi Google servisi. Nevajadzīgos var atspējot, kā arī varat pievienot paši savas saites. Viena no noderīgākajām iepriekš definētajām saitēm ir “New Mail”, kas atver nelielu Gmail lodziņu, kurā var dzejot vēstuli.

Pendule. Vēl viens paplašinājums no Web development līnijas. Uzklikšķinot uz atbilstošās ikonas parādās saraksts ar daudzām darbībām (piemēram, atspējot CSS, atslēgt bildes, parādīt bilžu dimensijas, ieslēgt krāsu paleti utt.).

SEO Site Tools. Paplašinājums, kurš parāda ar SEO saistītu informāciju par lapu (pozīciju Alexa, Google PageRank, saites utt.). Pilnu sarakstu un video pamācību vislabāk apskatīt paplašinājuma lapā.

Snippy. Viens no pēdējā laika labākajiem atklājumiem Google Chrome paplašinājumu jūrā. Ar šī paplašinājuma palīdzību iespējams ļoti ērti atzīmēt dažādās Web lapās interesējošu informāciju (tekstu, bildes), tad to visu apvienot vienā palagā (ja nepieciešams pievienojot komentārus) un augšupielādēt Google Docs vai Snippy paša servisā. Atļaušos pat ielikt video šeit. Elegants paplašinājums.

Kas tad vēl trūkst? Meklēju kādu ērtu lejupielāžu menedžeri, NoScript alternatīvu un vairākas citas lietas. Bet par tām citreiz.

Citi raksti par šo tēmu

• Nav citu rakstu par šo tēmu.

Šie abi pasākumi notiks pirmspēdējā maija nedēļas nogalē. Ja precīzāk – BarCamp būs gan 22. maijā, gan 23. maijā. Savukārt Web Standards Day tikai 22. maijā. Žēl, ka abi pasākumi pārklājas, jo man būtu liela interese apmeklēt abus no tiem.

Šoreiz negribu izplūst garos rakstos par to, kas ir viens un kas ir otrs. Vienkārši gribēju dot savu devumu publicitātes palielināšanai, kas BarCamp šogad ir jo īpaši nepieciešams. Izskatās, ka Web Standards Day savu mērķauditoriju uzrunās visai ātri. Taču BarCamp šogad izskatās ļoti, ļoti vājš. Ir pārsteigums, ka tas vispār notiks. Un ceru, ka atlikušajās dažās nedēļās organizatori saņemsies un nedaudz plašāk nopublicēs kas, kur un kā. Pat oficiālā Weblapa izskatās knapi dzīva. Kā arī sāks vairāk pieteikties tie, kas tur būs un kas prezentēs. Jo BarCamp būs tik labs un interesants cik labu un interesanto to izveidosim mēs. Es gan uzreiz teikšu, ka prezentētāju rindās nebūšu.

Abiem pasākumie ir izveidotas ne tikai Weblapas, bet arī pasākumu lapas Facebook. Ja precīzāk – BarCamp: Web http://www.barcamp.lv facebook http://www.facebook.com/event.php?eid=350064748025 ; Web Standards Day: Web http://webstandardsdays.ru/ facebook http://www.facebook.com/event.php?eid=100673836644184

Vēl tikai jāpiemin, ka abi šie pasākumi ir bez dalības maksas. Tāpēc atliek vien izvēlēties sev piemērotāko un doties uzzināt jaunas un interesantas lietas.

BarCamp 2010 atcelts!!!

Citi raksti par šo tēmu

• 26.04.2008 -- Par BridgeCamp 1.dienu (1)
• 11.02.2008 -- BarCamp pēdējā diena izraisa nogurumu (2)
• 09.02.2008 -- BarCamp izraisa domāšanu (7)
• 05.02.2008 -- Pēc kafijas ar Maksimu Berjozu (0)