Jaunās Derības dokumentu ticamība

Priekšvārds piektajam izdevumam

2009-02-02T08:00:00.001+02:00

"Ticami, bet kādā nozīmē?", jautāja kāds vērīgs šī nelielā darba pirmizdevuma kritiķis, komentējot virsrakstu. Man šķiet, ar to viņš gribēja teikt, ka mums vairāk vajadzētu pārdomāt, vai var ticēt, ka Jaunā Derība ir Dieva atklāsmes Kristū liecība, nevis, vai tā ir neapstrīdams vēsturisko faktu pieraksts. Tam var piekrist; taču abi jautājumi ir cieši saistīti, jo, ja reiz kristietība ir

Priekšvārds sestajam izdevumam

2009-02-01T08:00:00.001+02:00

Pagājuši gandrīz četrdesmit gadu, kopš uzrakstīta šī nelielā grāmata, un vairāk nekā divdesmit gadu, kopš tā pēdējo reizi pamatīgi pārstrādāta. Dažādo izdevumu starplaikā izdarīti vienīgi sīki, nenozīmīgi labojumi, ko prasa mūsdienu valodas attīstība; tas arī ir viss, kas mainīts šajā reizē. Ir patīkami apzināties, ka grāmata vēl joprojām kalpo mērķim, kam tā sākotnēji bija domāta. Esmu

Vai Jaunās Derības dokumentu ticamībai ir kāda nozīme?

2009-01-16T08:00:00.010+02:00

Vai ir kāda nozīme tam, vai Jaunās Derības dokumenti ir ticami vai ne? Vai ir tik svarīgi, lai mēs tos uztvertu kā patiesi vēsturiskus pierakstus? Daži uz abiem jautājumiem ļoti pārliecināti atbildēs "nē". Viņi teiks, ka kristietības pamatprincipi izteikti Kalna sprediķī un daudzās citās vietās Jaunās Derības tekstā; to negrozāmību nespēj ietekmēt tas, vai stāstījumu fons ir patiess vai ne. Ir

1. Kas ir Jaunās Derības dokumenti?

2009-01-15T08:00:00.002+02:00

Jaunā Derība, kā mēs to zinām, sastāv no divdesmit septiņiem īsiem sacerējumiem grieķu valodā, parasti tos sauc par "grāmatām", no kurām pirmajām piecām ir vēsturisks raksturs un tādējādi, ņemot vērā mūsu izpētes mērķi, tās šobrīd varētu mūs interesēt visvairāk. Četras no tām mēs saucam par evaņģēlijiem, jo katra no tām pasludina labo vēsti, ka Dievs sevi atklājis Jēzū Kristū, lai atpestītu

2. Uz kuru laika posmu attiecas šie dokumenti?

2009-01-14T08:00:00.003+02:00

Kristus krustā sišana notika, kā visi atzīst, ap 30. g. Pēc Lūkas 3:1, Jāņa Kristītāja darbība tieši pirms mūsu Kunga sludināšanas sākuma attiecas uz ķeizara Tibērija piecpadsmito valdīšanas gadu. Ir zināms, ka Tibērijs kļuva imperators 14. g. augustā un, saskaņā ar tā laika gadu skaitīšanas metodi Sīrijā, kuru, acīmredzot, lietojis arī Lūka, viņa piecpadsmitais valdīšanas gads varētu sākties 27.

Pāvila liecības nozīme

2009-01-13T08:00:00.002+02:00

Desmit no vēstulēm, kuras nes Pāvila vārdu, sarakstītas pirms viņa ieslodzījuma Romā. Šīs desmit to sarakstīšanas kārtībā var datēt šādi: Galatiešiem, 48. g.[17]; 1. un 2. tesaloniķiešiem, 50. g.; 1. un 2. korintiešiem, 54.–56. g.; Romiešiem, 57. g.; Filipiešiem, Kolosiešiem, Filemonam un Efeziešiem, ap 60. g. Pastorālo vēstuļu izteiksmes veids un vēsturiskā vide norāda uz vēlāku datējumu,

3. Kādi ir pierādījumi, ka tie pastāvējuši tik sen?

2009-01-12T08:00:00.001+02:00

Pagājušā gadsimta vidū kāda ļoti ietekmīga skola ar lielu pārliecību apgalvoja, ka dažas no vissvarīgākajām Jaunās Derības grāmatām, ieskaitot evaņģēlijus un Apustuļu darbus, nav bijušas uzrakstītas vēl pirms otrā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem.[19] Šāda slēdziena pamatā bija nevis vēsturiskas liecības, bet gan filozofiska rakstura pieņēmumi. Pat tajā laikā jau bija pietiekami daudz vēsturisku

Jaunās Derības kanons

2009-01-11T08:00:00.002+02:00

Kad esam nonākuši pie atzinuma par konkrēto Jaunās Derības grāmatu uzrakstīšanas laiku un tapšanu, vēl atliek cits jautājums, kas gaida atbildi. Kā radusies pati Jaunā Derība kopumā kā rakstu krājums? Kas un pēc kādiem principiem rakstus apkopojis? Kas noteicis autoritatīvo grāmatu sarakstu jeb kanonu? Kristietības tradīcija pieņem, ka Svētais Gars, kas vadījis atsevišķo grāmatu uzrakstīšanu,

1. Sinoptiskie evaņģēliji

2009-01-10T08:00:00.002+02:00

Tagad pievērsīsimies dziļākai evaņģēliju analīzei. Esam jau minējuši liecības par to uzrakstīšanas laiku un šī datējuma agrīnajiem apstiprinājumiem; tagad apskatīsim to izcelšanos un patiesumu. Evaņģēliju rašanās ar neapslāpstošu interesi pētīta gandrīz kopš kristietības pašiem sākumiem. Jau otrā gadsimta sākumā redzam, ka Hierapoles bīskaps Mazāzijā Papijs apkopojis informāciju par minētajiem un

2. Ceturtais Evaņģēlijs

2009-01-09T08:00:00.001+02:00

Savā grāmatā "Argument to the Gospel of John" lielais reformators J. Kalvins sacījis: "Man ir tāds paradums šo evaņģēliju saukt par atslēgu, kas atver durvis, lai mēs saprastu pārējos." Viņa ieskatam piekrituši daudz domātāju dažādos laikos, kas atraduši šajā evaņģēlijā tādu garīgās patiesības dziļumu, kas nav atrodams nevienā citā no Jaunā Derības rakstiem. Uz jautājumu, vai citāti šajā

Evaņģēliju brīnumstāsti

2009-01-08T08:00:00.002+02:00

Pirms beidzam runāt par evaņģēlijiem, būtu jāpievēršas tiem brīnumainajiem notikumiem, kas tajos aprakstīti. Katram, kas mēģina risināt šīs grāmatas virsrakstā ietverto problēmu, jāatzīst, ka lielai daļai lasītāju tieši šie brīnumstāsti sagādā vislielākās grūtības atzīt Jaunās Derības dokumentus par ticamiem. Zināmā mērā būtu pareizi teikt, ka šo stāstu ticamība ir atkarīga no vēsturiskajām

Pāvila liecības nozīme

2009-01-07T08:00:00.001+02:00

Visagrīnākie Jaunās Derības raksti, kas nonākuši līdz mūsdienām, ir apustuļa Pāvila vēstules, kuras viņš sarakstījis līdz tam laikam, kad tika aizturēts Romā (ap 60.–62. g.). Neviens no evaņģēlijiem nevar būt agrīnāks par 60. g., taču mums ir desmit Pāvila vēstules, kas sarakstītas no 48. līdz 60. gadam. Pāvils bija jūdu izcelsmes Romas impērijas pilsonis (viņa ebrejiskais vārds bija Sauls),

Lūkas raksti

2009-01-06T08:00:00.001+02:00

7. nodaļa Lūkas raksti Neskaitot Pāvila paša vēstules, lielākā daļa informācijas par viņu, kas nonākusi mūsu rokās, ir viņa drauga un tuva domubiedra, 3. evaņģēlija un Apustuļu darbu autora, Lūkas raksti. Lūka pēc profesijas bija ārsts,[118] un no avotiem, kas sniedzas atpakaļ līdz otrajam gadsimtam, zināms, ka viņš dzimis Antiohijā, Sīrijā.[119] To apstiprina arī dažas būtiskas

Citi arheoloģiskie pierādījumi

2009-01-05T08:00:00.005+02:00

Arheoloģiskie pierādījumi attiecībā uz Jauno Derību nav tik iespaidīgi kā attiecībā uz Veco Derību; taču, ja arī ne tik aizraujoši, tie nav mazāk svarīgi. Esam jau aplūkojuši vairākas papirusa un citas rakstveida liecības; aplūkosim vēl dažas, pirms pārejam pie cita veida pierādījumiem. Apustuļu darbu lasītājs būs ievērojis, ka Pāvila pēdējā Jeruzalemes apmeklējuma laikā svētnīcā izcēlās

1. Rabīniskie raksti

2009-01-04T08:00:00.001+02:00

Kad 70. gadā krita Jeruzalemes pilsēta un tika sagrauts arī templis, savu varu zaudēja arī augsto priesteru dzimtas un augstākā tiesa – sinedrijs. Vienīgie jūdi, kam bija iespēja sākt nepieciešamo atjaunošanas darbu, bija farizeji, un viņi to arī darīja, ne politiskā, bet garīgā jomā. Caķeja (Zakkai) dēla Johanāna vadībā viņi apmetās Jabneh jeb Jamnia Palestīnas dienvidrietumos. Te viņi

2. Jozefs Flāvijs

2009-01-03T08:00:00.002+02:00

Bet ir arī agrīnāka un mūsu mērķim daudz nozīmīgāka jūdu literatūra nekā Talmuds. Jūdu vēsturnieks Jozefs Flāvijs dzimis priestera ģimenē 37. g. Deviņpadsmit gadu vecumā viņš kļuva par farizeju. Kad viņš 63. g apmeklēja Romu, viņam bija iespēja pārliecināties par impērijas varenību. Kad 68. g. sākās Jūdu karš, viņu nozīmēja par jūdu karaspēka komandieri Galilejā, viņš cīnījās pret romiešiem

Agrīno pagānu autoru liecības

2009-01-02T08:00:00.001+02:00

Mēs aplūkojām informāciju, ko mums sniedz agrīno jūdu rakstnieku darbi; tagad pievērsīsimies pagāniem. Pirmais pagānu rakstnieks, kas mūs varētu interesēt, ir Thallus, kas 52. g. pabeidza darbu par Grieķijas vēsturi un tās attiecībām ar Āziju, aptverot laika posmu no Trojas kara līdz savam dzīves laikam.[186] Viņu uzskata par samarieti, cilvēku ar viņa vārdu Jozefs piemin ("Senatne", XVIII, 6.4)

Fakti vai viltojumi

2009-01-01T08:00:00.001+02:00

Kristietība pamatojas uz vēsturiskiem faktiem. Ja fakti par Jēzus dzīvi ir viltojums, kristietība iet bojā. Tā kā Jaunā Derība ir tiešs vēstures avots, tās ticamībai ir izšķiroša nozīme ikvienā kristietības izvērtējumā. Šajā e-grāmatā viegli lasāmā veidā apkopoti mūsdienu pētījumi un pārliecinoši vēstures fakti.