Katram failam un direktorijai ir trīs drošības grupas:

• īpašnieks(owner) – katram failam un direktorijai ir savs īpašnieks un autors
• grupa(group access) – katrs fails un direktorija pieder pie konkrētas grupas
• visi citi(all others) – ja nav lietotāja un nav piešķirta grupa, tad ir jāņem vērā citas kategorijas

Katrai drošības grupai ir trīs drošības līmeņi, kas kontrolē piekļuves statusu.

1. lasīt(read)
2. rakstīt(write)
3. izpildīt(execute)

Katrs fails pieder konkrētam lietotājam un grupai. Pieejam failam tik kontrolēta ar lietotāju, grupu un tā saukto “citu”(other). Šis termins tiek izmantots, lai atsauktos uz kādu, kas nav lietotājs(īpašnieks). Faila nosaukumā var būt līdz 256 rakstzīmēm garš. Faila nosaukums var saturēt burtus, ciparus un šādus simbolus: “-”, “_”, “.”.

Uzrakstot komandrindā šādu komandu ls -l, mēs ieraugām tekošās direktorijas saturu. Vizuāli tas izskatītos apmēram šādi:

kobe@lakers-209:~$ ls -l
total 60
-rw-r–r–  1 kobe lakers 14848 2010-06-17 15:57 win_game_one
-rw-r–r–  1 kobe lakers 18432 2010-06-17 15:57 lose_game_two
drwxr-xr-x  2 kobe lakers  4096 2010-06-27 19:24 Desktop
-rw-r–r–  1 kobe lakers   387 2010-06-11 12:12 rs1276247533605.txt
drwxr-xr-x  8 kobe lakers  4096 2010-06-24 20:02 Videos

Pētot šī piemēra saturu, rodas jautājums, kas tie par simboliem katras rindas sakumā? Tā ir specializēta sintakse, kas identificēt konkrētā faila tipu un tiesības. Pirmais simbols nosaka faila tipu, bet nākošas deviņas ir tiesības, kas ir sadalītas trīs grupas: īpašnieks, grupa, citi. Savukārt, katra grupa sastāv no trijiem simboliem: “rwx“(tieši šāda secībā), ja konkrētā vietā atļauja ir liegta, tad lieto domuzīmi “-”. Piemēram, “dr–r–r–“, direktorijai ir tikai lasīšanas tiesības.

Apskatīsim kādu konkrētu piemēru vēl reiz un sīkāk izpētīsim, ko katrs simbols nozīmē.

-rwxr–r–
0123456789

• Simbols 0(“-”) pozīcijā nosaka faila tipu. Tie var būt šādi: d – direktorija, l – simboliskā saite, S – sokets, s – XENIX semaphore, p – vārda “stabule”, - – regulārs fails, c – speciāls fails ierīcēm (ne buferizēts), d – speciāls bloka fails ierīcēm (buferizērs), m – XENIX koplietojams datu (atmiņas) fails, D - Solaris “durvis”, n – HP-UX tīkla speciālais fails.

• Simboli, kas ir pozīcijās no viens līdz  trīs (“rwx“) ir faila īpašnieka tiesības.
• Simboli, kas ir pozīcijās no četri līdz  seši (“r–“) ir faila grupas tiesības.
• Simboli, kas ir pozīcijās no seši līdz  deviņi (“r–“) ir faila tiesības priekš citiem.

Komanda ls – l mums sniedz arī vēl citu informāciju par failiem. Sīkās skaidrojums nākošajā piemērā(attēla).

Tagad mēs zinām, ko katras atribūts nozīme. Bet ja mums rodas velēšanas pamainīt tiesības kādam failam vai direktorijai, ko tad iesākt? Linux’ā tam ir veltītās speciālas komandas.

Komanda chmod - maina tiesības faila vai direktorijai.

Sintakse komandrindā: chmod <opcija> fails

Piemērs: chmod ugo+rwx win_game_one, pievieno visām trim grupām lasīšanas, rakstīšanas un izpildīšanas tiesības.

Opcijas:

• -c drukā informāciju par tiem failiem, kuriem ir mainītas tiesības.
• -f nav zināms faila lietotājs.
• -R maina tiesības visiem failiem tekošajā direktorijā un tā apakš direktorijā (komanda izpildās rekursīvi).
• -v drukāt informāciju par katru failu, mainīt tiesības vai ne.

Komanda chown – maina faila vai direktorijas īpašnieku.

Sintakse komandrindā: chown lietotājā vārds <fails vai direktorija>

Piemērs: chown rondo lose_game_two

Komanda chgrp – maina failam vai direktorijai grupu.

Sintakse komandrindā: chgrp grupas nosaukums <fails vai direktorija>

Piemērs: chgrp celtics lose_game_two

Papildu informācija:

1. http://www.oreillynet.com/linux/cmd/cmd.csp?path=c/chmod
2. http://www.mediacollege.com/linux/command/chmod.html
3. http://www.zzee.com/solutions/linux-permissions.shtml

Šodien no rīta eriksz man paziņoja, ka kāds ir defeisojis xlab.lv. Kad atvēru lapu, redzēju kaut-kādu pc modding blogu. Iegāju hostinga kontroles panelī un pamanīju, ka no iepriekšējās datu bāzes arī nekas nebija palicis pāri. Pa laimi, pati WordPress CMS netika lauzta, tāpēc atgriezu xlab.lv ierindā ar 2 mēnesus vecu datu bāzes dublējumu. Atvainojos visiem tiem, kuru raksti un komentāri tika izdzēsti – man nebija laika tik bieži dublēt xlab.lv saturu, jo esmu līdz ausīm iegrimis sava bakalaura darba izstrādē. Zem krakeru ļaunajām rokām kritis arī mana paša blogs – domāju brīvdienās atjaunot.

Sveiki! Esmu uztaisījis nelielu rakstu lietpratējiem. Cerams, ka kādam, kas strādā ar MySQL DBVS, tas noderēs.

Ja tīmekļa vietnē nepieciešams organizēt teksta balstītu meklēšanu, tad MySQL piedāvā gatavu risinājumu meklēšanas vienkāršošanai un efektivitātes celšanai. Standarta SQL valodas risinājums simbolu virknes meklēšanai datu bāzes tabulas laukā ir LIKE nosacījums. Diemžēl, šī metode ir ļoti neefektīva, jo meklējamā simbolu virkne tiek salīdzināta ar visām tabulas lauka rindām.

MySQL MyISAM datu glabāšanas dzinējs tabulu laukiem ar teksta datu tipiem ļauj veidot pilna teksta indeksu (FULLTEXT), kuru var pievienot, veidojot tabulu, vai arī vēlāk. MySQL pilna teksta meklēšana var tikt veikta tikai tabulas laukos, kuriem ir pilna teksta indekss. Meklēšanai tiek izmantota MATCH() … AGAINST sintakse, kur MATCH() iekļauj ar komatiem atdalītus tabulas laukus, kuros tiks meklēts teksts, bet AGAINST iekļauj meklējamo simbolu virkni un izvēles modifikatoru, kurš nosaka meklēšanas tipu (pastāv 3 tipi). Meklējamā simbolu virkne nedrīkst būt mainīgais vai tabulas lauka nosaukums.

Piemēram, ja pastāv tabula ar teksta laukiem “virsraksts” un “teksts”, tad MySQL pilnā teksta meklēšana šiem laukiem izskatītos sekojoši:

SELECT virsraksts, teksts FROM tabula WHERE MATCH (virsraksts, teksts) AGAINST (‘meklējamie vārdi’);

Ja netiek izmantots meklēšanas tipa modifikators, pēc noklusējuma tiek izmantots dabīgās valodas meklēšanas tips (natural language search), un uzdotā simbolu virkne tiks meklēta kā vesels atslēgas vārds. Ja meklējamā simbolu virkne būs sastopama vairāk nekā 50% meklējamo lauku rindās, tad atslēgas vārds tiks uztverts kā parasts un tiks ignorēts.

Otrs meklēšanas režīms ir vaicājuma paplašināšanas meklēšana (query expansion search), kur tiek meklētas ne tikai atslēgas vārdiem atbilstošas lauku rindas, bet arī ar meklēšanas rezultātiem saistītas lauku rindas. Piemēram, ja tiek meklēta frāze “DBVS”, tad MySQL meklēšanas rezultātos parādīsies lauku rindas, kuru teksti satur “DB2 DBVS”, “IBM DB2 Manual”, “Bercley DBVS”, “Bercley University”, “DBVS sistēmas”, “Biznesa vadības sistēmas” u.tml. Šis meklēšanas režīms tiek ieslēgts ar WITH QUERY EXPANSION modifikatora palīdzību, un meklēšana šajā režīmā izskatās sekojoši:

SELECT virsraksts, teksts FROM tabula WHERE MATCH (virsraksts, teksts) AGAINST (‘meklējamie vārdi’ WITH QUERY EXPANSION);

Trešais meklēšanas režīms ir Būla meklēšana (Boolean search). Šis meklēšanas režīms interpretē meklējamo simbolu virkni ar speciālo operatoru palīdzību. Būla meklēšanas režīms tiek ieslēgts ar IN BOOLEAN MODE modifikatora palīdzību. Šajā meklēšanas režīmā daži simboli pārvēršas par operatoriem (skat. Tabula 1). Netiešā Būla loģika tiek realizēta, izmantojot simbolu “+” kā JĀ, simbolu “-” kā NĒ, bet atstarpi jeb tukšuma zīmi kā VAI. Būla meklēšanas režīmam ir sekojošas svarīgākās īpašības:

• Var noteikt minimālo un maksimālo meklējamo vārdu garumu
• Meklēšanas rezultāts pēc noklusējuma netiek kārtots pēc sakritības
• Var darboties bez pilna teksta indeksa (tādā gadījumā manāmi zemāka veiktspēja)
• Meklējamie vārdi, kas parādās biežāk par 50%, netiek ignorēti

Tabula 1: Būla meklēšanas režīma operatori

Daži piemēri:

SELECT virsraksts, teksts FROM tabula WHERE MATCH (virsraksts, teksts) AGAINST (‘meklējamie vārdi’ IN BOOLEAN MODE);

Pēc šī vaicājuma izpildes tiks izdots rezultāts, kurš satur vismaz vienu no meklētajiem vārdiem. Ja meklējamā simbolu virkne būs +(>zaļie <sarkanie) +āboli, tad meklēšanas rezultātā būs visas rindas, kuras saturēs frāzes “zaļie āboli” un “sarkanie āboli”. “Zaļie āboli” tiks novērtēti augstāk un parādīsies pirmie, bet “sarkanie āboli” būs rezultāta beigās. Ja tiks meklēta simbolu virkne -zaļie +āboli, rezultātā būs visas rindas, kurās ir vārds āboli, bet frāzes “zaļie āboli” tiks pilnībā izslēgtas.
Ja radās interese, iesaku palasīt sīkāk MySQL dokumentācijā un uzgooglēt dažus piemērus.

Šādi izskatījās visas mājaslapas pēc uzbrukuma

Lieta tāda – XLAB.lv griežas uz nano.lv hostinga. Jo ilgāk, jo švakāk. Un, lūk piektdien vēlu vakarā bija visai švaki. Citēju:

“Vakar, 19 martā 23:30 serverī “if24″ izmantojot caurumu Linux operētājsistēmas kodolā ļaundari veica hakeru uzbrukumu. Rezultātā dažām tīmekļa lapām bija nomainīti indeksa faili (index.html, index.php). Pa nakti caurums bija novērsts un bija izdarīts viss, lai turpmāk nekas līdzīgs neatkārtotos. Pašlaik notiek datu atjaunošana no rezerves kopijām. Kopēšana būs pabeigta svētdienas vakarā. Atvainojamies par sagādātām neērtībām.”

Turklāt nano.lv admini tā arī neatjaunoja no backup’a xlab.lv. Nācas pašam parakties pa arhīviem un atjaunot manuāli. Drīz hostings tiks nomainīts uz citu, kur admini ne tikai dzer alu, bet arī seko Linux kodola drošības jauninājumiem.

Citāts Nr.1 “It just works – tas vienkārši darbojas

Būtībā jebkurš gatavs nopirkts personālais dators tāpat vienkārši darbojas. [..] Ir pierādīts, ka nopērkot normālu datoru ar Windows, tam nav nekādu problēmu, tās rodas brīdī, kad slikti lietotāji uzinstalē sliktas programmas. Un tas pats var notikt arī ar Apple, ja nonāk nejēgas rokās.”

Cik esmu slēdzis jaunos datorus iekšā pirmo reizi, kuriem bij OEM Windows (XP, Vista, 7), tad bija jāgatavojas vismaz 40 minūtes iztērēt priekš Next, Next, pārstartējumiem un citām darbībām, līdz sistēma beidzot nokonfigurējas un ir lietojama. Pat uzinstalēt Ubuntu Linux no 0 ir ātrāk. Un šeit nav nekādas runas par nejēgām un sliktām programmām. Mac datori jau ir nokonfigurēti rūpnīcā, jo Apple ražo OS priekš saviem dzelžiem.

Citāts Nr.2 “You can make amazing stuff – Tu vari darīt apbrīnojamas lietas

Šis bija sauklis iLife programmai. Ir neskaitāmi ražotāji, kas dara tādas pašas un vēl labākas lietas. Windows Vista visparastākajā versijā ir pieejamas visas tās pašas funkcijas, kas iLife, tā kā tam nebūtu jābūt nekādam Apple trumpim.”

Un kā ar GarageBand un iWeb, kuri ir iLife komplektā? Tā, parādiet, lūdzu, kā iekš Windows Vista Basic bez papildus programmatūras var taisīt mūziku un veidot Tīmekļa lapas?

Citāts Nr.3 “11400 viruses? Not on a mac – 11400 virusi? Tikai ne uz Mac

Šis arguments ir ļoti strīdīgs. Iemesls, kādēļ Apple datoriem ir tik maz vīrusu, ir pavisam vienkāršs – mazāk kā 2% cilvēku lieto Mac, bet Windows lieto 90%. Vīrusu veidotājiem nav īsti interesanti veidot tādus vīrusus, kas skartu tik mazu cilvēku daļu, interesantāk ir, ja potenciālo cietēju skaits ir lielāks.”

Uz 2010. gada februāri Mac datorus lietoja vairāk nekā 5% no visiem datorlietotājiem. No kurienes tie pieminētie < 2%? Patiesībā uz Windows sistēmām vairs nedarbojas vecie vīrusi drošības ielāpu dēļ. Un tas pats attiecas arī uz Mac OS X. Ziniet, kādi ir vienīgie veidi iedabūt vīrusu Mac OS X sistēmā? Uzinstalēt kādu spraudni vai programmu ar drošības caurumu vai palaist vīrusu pašam. Tātad Mac lietotājs var saķert kaiti, ja kādā pornolapā uzinstalēs pārlūkam spraudni (ar slēptu vīrusu), lai varētu skatīties video. Vēl saķers kaut ko, ja palaidīs kādas maksas programmas crack’u ar vīrusu (> 90% ir ar vīrusu). Tas pats attiecas arī uz Windows lietotājiem. Atšķirībā no OS X, M$ Windows sistēmā gandrīz visi lietotāji strādā ar administratora tiesībām. Tādā ziņā saķert nopietnu vīrusu pieaug vairākas reizes. + visādi drošības caurumi, kurus M$ labo nedēļām… Es nekad neeju internetbankā no Windows datora. Mana sieva arī.

Citāts Nr.4 “Next year’s OS today – Nākamā gada operētājsistēma jau šodien

Šis būtībā ir ļoti muļķīgs apgalvojums. Sākot jau ar to, ka Apple sīkrīki (widgets) ir nozagti no aplikācijas, kas saucas Konfabulator un tā ir pieejama gan Mac, gan Windows lietotājiem. RSS lasītājs? Tāds ir gan Internet Explorer 7, gan Mozilla Firefox, gan arī citiem pārlūkiem. Tāpat arī Apple nav RSS idejas autors. Pārlūki ar cilnēm? Internet Explorer 7.”

Konfabulator izgāja 2003. gadā. Un, iedomājaties, kādai OS bija domāta 1. versija? Mac OS X! Windows atbalsts parādījās tikai gadu vēlāk… Ja man kāds uzdāvina gleznu, un es vēlāk uzgleznoju līdzīgu – tad skaitās, kas es to nozagu? Un vispār, ar sīkrīkiem nav ko mērītiebažas, tie ir uz visām izplatītām OS, pat uz mobilajiem tālruņiem. RSS pirmsākumi gan nāca no Apple un RSS lasītāji priekš dažādām OS parādījās jau krietni agrāk pirms IE7. Pārlūki ar cilnēm? Tādi bija jau pagājušajā gadsimtā. Un iekš Apple safari pārlūka tās parādījās 3 gadus agrāk, nekā uz M$ IE.

Citāts Nr.5 “No hunting for drivers – nē draiveru medīšanai

Gan Windows, gan Mac ir milzīga draiveru datubāze, bet Windows draiveru ir nesalīdzināmi vairāk. Abas platformas izmanto PnP tehnoloģiju, atļaujot automātisku draiveru instalāciju un konfigurešanu. Tikai Apple aizmirst piebilst, ka ir neskaitāmi daudz ierīču, ko Mac vienkārši neatbalsta. Mac neatpazīst lielu skaitu printeru, skeneru un modēmu. Jā, Mac īpašniekiem nav jānodarbojas ar draiveru medīšanu, jo nav jau daudz ko medīt. Tad ļaujiet padomāt, kas īsti ir labāk?”

Mac OS X ir ražota priekš Apple dzelžiem. M$ Windows – gandrīz priekš visiem datoriem pasaulē. Loģiski, ka OS X draiveru bāze ir mazāka. Bet cik tas dīvaini neskan, no Mac lietotājiem sakarā ar draiveriem biju dzirdējis tikai sekojošo: “Piespraudu un aizgāja! Nekādu disku ar draiveriem un next, next…”. Uh, un cik es bieži lamājos, kad man vajadzēja skaidrot sekretārēm darbā, lai pārstartē Windu, lai printeris atkal drukā…

Secinājumi.

Pasakas stāsta nevis Apple (vai stāsta tik labi, ka izklausās pēc patiesības), bet gan raksta autors (daunte). Jocīga un neveikli slēpta M$ Latvija reklāma, jaucot galvas cilvēkiem ar neprecīziem faktiem. Microsoft savu pirmo OS (MS-DOS) arī nerakstīja paši, bet gan nopirka gatavu…

P.S. Piliens darvas iMedus mucā.

Man patīk Apple MacBook. Varbūt nākotnē tādu nopirkšu (un uzlikšu virsū GNU/Linux :p ). Bet… Kādreiz es dzirdēju Stīvu Džobsu sakot “We don’t know how to make a $500 machine that’s not a piece of junk…” jeb “Mēs nezinam ka ražot datoru par 500$, kas nav grabaža…” Un šogad iznāca Apple iPad planšetdators. Varbūt skolniekam tas nav grabaža un apmierina viņa vajadzības, bet manā skatpunktā priekš manām vajadzībām iPad ir grabaža, jo vienlaicīgi var darbināt 1 programmu, nav Adobe Flash (pēc dažiem gadiem izmirs, bet tagad Internets ir vienkārši piebāzts ar to) atbalsta, XGA izšķirtspēja, CPU ar 1 kodolu. Tagad saprotu, ka tas aparāts var strādāt 10 stundas ar ieslēgtu wi-fi. Un vēl apbrīnojamā Apple politika ar AppStore programmatūru… Eh. Pasaule nav ideāla. Katram sava taisnība, katrs ir ar kaut ko labāks. Bet man vairāk patīk uz visu skatīties no malas, lietojot GNU/Linux, turklāt vienalga, vai uz Mac, vai uz PC.

Šoreiz raksts top tieši par Crunchbang Linux. Kāpēc? Jo es to jau labu laiku atpakaļ biju izdomājis patestēt un, kamēr neatradis distributīvu, ar kuru es būtu apmierināts un lietotu kā galveno uz Asus Eee PC, tikmēr uzliku kā pagaidus variantu Crunchbang, ik pa laikam to pielaboju, personalizēju, un šodien pieķēru sevi pie domas – “Velns, jau vairāk nekā pus gads un es esmu vairāk nekā apmierināts ar to!” Dalīšos ar jums savos iespaidos par šo, manuprāt, diezgan neparasto distributīvu!

Tātad – Crunchbang Linux, bieži saukts arī par #! dēļ sava logotipa, ir uz Ubuntu Linux bāzēts distributīvs, un tam piemīt ļoti daudz Ubuntu īpašību – vieglums tā lietošanā, Ubuntu plašais hardware atbalsts, uz Ubuntu lietoto programmu pieejamība uzreiz pēc instalēšanas u.c. Ubuntu lietotājiem tik pazīstamo iespēju, tomēr Crunchbang Linux glabā arī savus trumpjus, pateicoties kuriem viņš ir daudz labāks par Ubuntu vai Ubuntu Netbook Remix. Pirmkārt, ātrums, kas ir ļoti svarīgs uz netbook tipa datoriem – to Crunchbang iegūst no Ubuntu tik pazīstamā GNOME aizstāšanas ar Openbox(!!!) darbvirsmu, otrkārt, vieglākas, bet ne sarežģītākas alternatīvas Ubuntu lietotajām programmām, kas samazina procesora un operatīvās atmiņas noslogošanu, treškārt – daudz vieglu īsceļu. Crunchbang Linux ir pieejams pilnā versijā un atvieglotajā versijā netbukiem.

Šī Crunchbang Linux izstrādātāju izvēle var šķist pat ļoti dīvaina, zinot, kā ir strādat ar Openbox, taču viss nemaz nav tik traki – Crunchbang Linux izstrādātāji padomājuši arī par Openbox lietošanas ērtumu un nav skopojušies arī ar Openbox konfigurēšanas iespējām arī grafiskajā vidē, daudz kas tika pārveidots tā, lai to padarītu pievilcīgāku lietotājam-parastajam, un viņiem tas patiešām izdevās.  Manuprāt, šādā veidā pasniegts Openbox ir pat daudz labāka izvēle par GNOME dēļ ātruma un, galvenais, Desktopa tīruma – nav vairs smagās strīpas, kuru parasti var manīt GNOME augšdaļā, zemāk viss ir caurspīdīgs un acij tīkams – viegls, neuzspiests. Vienīgā problēma ir jaunu programmu pievienošana manuāli pie izvēlnes (kura ir pieejama ar labo peles klikšķi), nākas pašam dot nosaukumu programmai Openbox izvēlnē, iedalīt to grupā un īsceļu rakstīt pašam, bet Linux lietotājam ar diezgan normālu un loģisku domāšanu tas problēmas nevar sagādāt.

Dažas aizvietotās programmas Ubuntu – Crunchbang alternatīvas:

Ļoti iepriecināja arī iestrādāts Conky sistēmas uzraugs, kurš vientuļi atrodas uz darbvirsmas un informē lietotāju par sistēmas stāvokli.  Zem tā atrodas informācija par saīsnes taustiņiem, kuri ievērojami atvieglo darbu ar tavu netbuku – par neērtā trackpad vai pelītes neiespējamības izmantošanu nav jāiespringst, ļoti daudz ko var ieslēgt ar 2 taustiņu palīdzību, un ir iespēja tos pašiem konfigurēt un uzstādīt, kas ļoti iepriecina!

Izstrādātāji apgalvo, ka Crunchbang Linux ir daudz vairāk iepēju, Crunchbang Linux var tikt labots un urķierēts bezgalīgi dēļ daudzām bezmaksas un vieglām programmām un to pieejamām konfigurācijām, Cruchbang Linux var atskaņot VISU jūsu media kolekciju, Crunchbang Linux ir ātrāks Ubuntu  – bez datora performances upurēšanas un atšķirībā no Ubuntu – Crunchbang nav brūns..

Pats no sevis varu pateikt – es devu šai distributīvai vienu iespēju un tagad es no tās nešķiršos tik ātri, jo tā mani apbūra ar savu ātrumu, ērtumu, tīrumu, minimālismu, atvērtumu un vieglumu. Ja kāds var izveidot tiešām labu operētājsistēmu, tad tie nav vienīgi MINIX izstrādātāji, bet arī Crunchbang Linux izstrādātāji!

Priecīgus Svētkus novēl arī Tux's!

Vēlos, visu Xlab.lv redaktoru vārdā, mūsu lasītājiem novēlēt Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!! Es, eriksz, Xlab vēlos novēlēt attīstību un lai turpmāk būtu vairāk lasītāju!

Ja kāds no lasītājiem vēlas atstāt novēlējumu Xlab, tad lūdzu, dariet to! Ierakstiet savus novēlējumus komentāros!

Ja vēlaties ko sīkāk lasīt, tad klikšķiniet šeit! Tur video var arī lejupielādēt!

• Izmanto Linux kodolu 2.6.31.
• Grafiskās vides izmanto šādas: Gnome 2.28, KDE 4.3, Xfce 4.6.1.
• Uzlabots uzstādīšanas process izmantojot iSCSI.
• Pēc noklusējuma failu sistēma tiek izmantota ext4.
• Izmanto jauno ielādes sistēmu GRUB 2.
• Pēc noklusējuma ir iekļauts, lai izmantotu failus režīma PIE(Position Independent Executable).
• Pārgāja uz jauno kompilatoru komplektu GCC 4.4 priekš pakešu atjaunošanas.
• Pēc noklusējuma ir pievienota iespēja darbam ar ubuntuone.com servisu.

Ir arī izmainījusies utilīta ar kuras palīdzību mēs uzstādījām programmatūru jeb tā saucamais “Add/Remove”, dizains ir izmainījies līdz nepazīšanai.

Ubuntu Software Center

Ļoti patīkams pārsteigums ir jaunā skaņas kontroles sistēma. Tās interfeiss ir ļoti saprotams un  ierīču sadaļa ir iespēja izvēlēties profilu, kādu skaņas sistēmu mums vajag, t. i. Stereo vai Sorround 5.1.

Sound Preferences

Ja jūs vēl lietoja Ubuntu 9.04, tad to ir iespējams atjaunināt līdz 9.10. Šis proces ir aprakstīts šeit, tikai tur ir minēts kā no 8.10 uz 9.04, bet par to neraizējaties, darbību kārtība ir identiska. Ja nav nekā, tad atliek lejupielādēt no šejienes un instalēt!