Citāts Nr.1 “It just works – tas vienkārši darbojas

Būtībā jebkurš gatavs nopirkts personālais dators tāpat vienkārši darbojas. [..] Ir pierādīts, ka nopērkot normālu datoru ar Windows, tam nav nekādu problēmu, tās rodas brīdī, kad slikti lietotāji uzinstalē sliktas programmas. Un tas pats var notikt arī ar Apple, ja nonāk nejēgas rokās.”

Cik esmu slēdzis jaunos datorus iekšā pirmo reizi, kuriem bij OEM Windows (XP, Vista, 7), tad bija jāgatavojas vismaz 40 minūtes iztērēt priekš Next, Next, pārstartējumiem un citām darbībām, līdz sistēma beidzot nokonfigurējas un ir lietojama. Pat uzinstalēt Ubuntu Linux no 0 ir ātrāk. Un šeit nav nekādas runas par nejēgām un sliktām programmām. Mac datori jau ir nokonfigurēti rūpnīcā, jo Apple ražo OS priekš saviem dzelžiem.

Citāts Nr.2 “You can make amazing stuff – Tu vari darīt apbrīnojamas lietas

Šis bija sauklis iLife programmai. Ir neskaitāmi ražotāji, kas dara tādas pašas un vēl labākas lietas. Windows Vista visparastākajā versijā ir pieejamas visas tās pašas funkcijas, kas iLife, tā kā tam nebūtu jābūt nekādam Apple trumpim.”

Un kā ar GarageBand un iWeb, kuri ir iLife komplektā? Tā, parādiet, lūdzu, kā iekš Windows Vista Basic bez papildus programmatūras var taisīt mūziku un veidot Tīmekļa lapas?

Citāts Nr.3 “11400 viruses? Not on a mac – 11400 virusi? Tikai ne uz Mac

Šis arguments ir ļoti strīdīgs. Iemesls, kādēļ Apple datoriem ir tik maz vīrusu, ir pavisam vienkāršs – mazāk kā 2% cilvēku lieto Mac, bet Windows lieto 90%. Vīrusu veidotājiem nav īsti interesanti veidot tādus vīrusus, kas skartu tik mazu cilvēku daļu, interesantāk ir, ja potenciālo cietēju skaits ir lielāks.”

Uz 2010. gada februāri Mac datorus lietoja vairāk nekā 5% no visiem datorlietotājiem. No kurienes tie pieminētie < 2%? Patiesībā uz Windows sistēmām vairs nedarbojas vecie vīrusi drošības ielāpu dēļ. Un tas pats attiecas arī uz Mac OS X. Ziniet, kādi ir vienīgie veidi iedabūt vīrusu Mac OS X sistēmā? Uzinstalēt kādu spraudni vai programmu ar drošības caurumu vai palaist vīrusu pašam. Tātad Mac lietotājs var saķert kaiti, ja kādā pornolapā uzinstalēs pārlūkam spraudni (ar slēptu vīrusu), lai varētu skatīties video. Vēl saķers kaut ko, ja palaidīs kādas maksas programmas crack’u ar vīrusu (> 90% ir ar vīrusu). Tas pats attiecas arī uz Windows lietotājiem. Atšķirībā no OS X, M$ Windows sistēmā gandrīz visi lietotāji strādā ar administratora tiesībām. Tādā ziņā saķert nopietnu vīrusu pieaug vairākas reizes. + visādi drošības caurumi, kurus M$ labo nedēļām… Es nekad neeju internetbankā no Windows datora. Mana sieva arī.

Citāts Nr.4 “Next year’s OS today – Nākamā gada operētājsistēma jau šodien

Šis būtībā ir ļoti muļķīgs apgalvojums. Sākot jau ar to, ka Apple sīkrīki (widgets) ir nozagti no aplikācijas, kas saucas Konfabulator un tā ir pieejama gan Mac, gan Windows lietotājiem. RSS lasītājs? Tāds ir gan Internet Explorer 7, gan Mozilla Firefox, gan arī citiem pārlūkiem. Tāpat arī Apple nav RSS idejas autors. Pārlūki ar cilnēm? Internet Explorer 7.”

Konfabulator izgāja 2003. gadā. Un, iedomājaties, kādai OS bija domāta 1. versija? Mac OS X! Windows atbalsts parādījās tikai gadu vēlāk… Ja man kāds uzdāvina gleznu, un es vēlāk uzgleznoju līdzīgu – tad skaitās, kas es to nozagu? Un vispār, ar sīkrīkiem nav ko mērītiebažas, tie ir uz visām izplatītām OS, pat uz mobilajiem tālruņiem. RSS pirmsākumi gan nāca no Apple un RSS lasītāji priekš dažādām OS parādījās jau krietni agrāk pirms IE7. Pārlūki ar cilnēm? Tādi bija jau pagājušajā gadsimtā. Un iekš Apple safari pārlūka tās parādījās 3 gadus agrāk, nekā uz M$ IE.

Citāts Nr.5 “No hunting for drivers – nē draiveru medīšanai

Gan Windows, gan Mac ir milzīga draiveru datubāze, bet Windows draiveru ir nesalīdzināmi vairāk. Abas platformas izmanto PnP tehnoloģiju, atļaujot automātisku draiveru instalāciju un konfigurešanu. Tikai Apple aizmirst piebilst, ka ir neskaitāmi daudz ierīču, ko Mac vienkārši neatbalsta. Mac neatpazīst lielu skaitu printeru, skeneru un modēmu. Jā, Mac īpašniekiem nav jānodarbojas ar draiveru medīšanu, jo nav jau daudz ko medīt. Tad ļaujiet padomāt, kas īsti ir labāk?”

Mac OS X ir ražota priekš Apple dzelžiem. M$ Windows – gandrīz priekš visiem datoriem pasaulē. Loģiski, ka OS X draiveru bāze ir mazāka. Bet cik tas dīvaini neskan, no Mac lietotājiem sakarā ar draiveriem biju dzirdējis tikai sekojošo: “Piespraudu un aizgāja! Nekādu disku ar draiveriem un next, next…”. Uh, un cik es bieži lamājos, kad man vajadzēja skaidrot sekretārēm darbā, lai pārstartē Windu, lai printeris atkal drukā…

Secinājumi.

Pasakas stāsta nevis Apple (vai stāsta tik labi, ka izklausās pēc patiesības), bet gan raksta autors (daunte). Jocīga un neveikli slēpta M$ Latvija reklāma, jaucot galvas cilvēkiem ar neprecīziem faktiem. Microsoft savu pirmo OS (MS-DOS) arī nerakstīja paši, bet gan nopirka gatavu…

P.S. Piliens darvas iMedus mucā.

Man patīk Apple MacBook. Varbūt nākotnē tādu nopirkšu (un uzlikšu virsū GNU/Linux :p ). Bet… Kādreiz es dzirdēju Stīvu Džobsu sakot “We don’t know how to make a $500 machine that’s not a piece of junk…” jeb “Mēs nezinam ka ražot datoru par 500$, kas nav grabaža…” Un šogad iznāca Apple iPad planšetdators. Varbūt skolniekam tas nav grabaža un apmierina viņa vajadzības, bet manā skatpunktā priekš manām vajadzībām iPad ir grabaža, jo vienlaicīgi var darbināt 1 programmu, nav Adobe Flash (pēc dažiem gadiem izmirs, bet tagad Internets ir vienkārši piebāzts ar to) atbalsta, XGA izšķirtspēja, CPU ar 1 kodolu. Tagad saprotu, ka tas aparāts var strādāt 10 stundas ar ieslēgtu wi-fi. Un vēl apbrīnojamā Apple politika ar AppStore programmatūru… Eh. Pasaule nav ideāla. Katram sava taisnība, katrs ir ar kaut ko labāks. Bet man vairāk patīk uz visu skatīties no malas, lietojot GNU/Linux, turklāt vienalga, vai uz Mac, vai uz PC.

Šoreiz raksts top tieši par Crunchbang Linux. Kāpēc? Jo es to jau labu laiku atpakaļ biju izdomājis patestēt un, kamēr neatradis distributīvu, ar kuru es būtu apmierināts un lietotu kā galveno uz Asus Eee PC, tikmēr uzliku kā pagaidus variantu Crunchbang, ik pa laikam to pielaboju, personalizēju, un šodien pieķēru sevi pie domas – “Velns, jau vairāk nekā pus gads un es esmu vairāk nekā apmierināts ar to!” Dalīšos ar jums savos iespaidos par šo, manuprāt, diezgan neparasto distributīvu!

Tātad – Crunchbang Linux, bieži saukts arī par #! dēļ sava logotipa, ir uz Ubuntu Linux bāzēts distributīvs, un tam piemīt ļoti daudz Ubuntu īpašību – vieglums tā lietošanā, Ubuntu plašais hardware atbalsts, uz Ubuntu lietoto programmu pieejamība uzreiz pēc instalēšanas u.c. Ubuntu lietotājiem tik pazīstamo iespēju, tomēr Crunchbang Linux glabā arī savus trumpjus, pateicoties kuriem viņš ir daudz labāks par Ubuntu vai Ubuntu Netbook Remix. Pirmkārt, ātrums, kas ir ļoti svarīgs uz netbook tipa datoriem – to Crunchbang iegūst no Ubuntu tik pazīstamā GNOME aizstāšanas ar Openbox(!!!) darbvirsmu, otrkārt, vieglākas, bet ne sarežģītākas alternatīvas Ubuntu lietotajām programmām, kas samazina procesora un operatīvās atmiņas noslogošanu, treškārt – daudz vieglu īsceļu. Crunchbang Linux ir pieejams pilnā versijā un atvieglotajā versijā netbukiem.

Šī Crunchbang Linux izstrādātāju izvēle var šķist pat ļoti dīvaina, zinot, kā ir strādat ar Openbox, taču viss nemaz nav tik traki – Crunchbang Linux izstrādātāji padomājuši arī par Openbox lietošanas ērtumu un nav skopojušies arī ar Openbox konfigurēšanas iespējām arī grafiskajā vidē, daudz kas tika pārveidots tā, lai to padarītu pievilcīgāku lietotājam-parastajam, un viņiem tas patiešām izdevās.  Manuprāt, šādā veidā pasniegts Openbox ir pat daudz labāka izvēle par GNOME dēļ ātruma un, galvenais, Desktopa tīruma – nav vairs smagās strīpas, kuru parasti var manīt GNOME augšdaļā, zemāk viss ir caurspīdīgs un acij tīkams – viegls, neuzspiests. Vienīgā problēma ir jaunu programmu pievienošana manuāli pie izvēlnes (kura ir pieejama ar labo peles klikšķi), nākas pašam dot nosaukumu programmai Openbox izvēlnē, iedalīt to grupā un īsceļu rakstīt pašam, bet Linux lietotājam ar diezgan normālu un loģisku domāšanu tas problēmas nevar sagādāt.

Dažas aizvietotās programmas Ubuntu – Crunchbang alternatīvas:

Ļoti iepriecināja arī iestrādāts Conky sistēmas uzraugs, kurš vientuļi atrodas uz darbvirsmas un informē lietotāju par sistēmas stāvokli.  Zem tā atrodas informācija par saīsnes taustiņiem, kuri ievērojami atvieglo darbu ar tavu netbuku – par neērtā trackpad vai pelītes neiespējamības izmantošanu nav jāiespringst, ļoti daudz ko var ieslēgt ar 2 taustiņu palīdzību, un ir iespēja tos pašiem konfigurēt un uzstādīt, kas ļoti iepriecina!

Izstrādātāji apgalvo, ka Crunchbang Linux ir daudz vairāk iepēju, Crunchbang Linux var tikt labots un urķierēts bezgalīgi dēļ daudzām bezmaksas un vieglām programmām un to pieejamām konfigurācijām, Cruchbang Linux var atskaņot VISU jūsu media kolekciju, Crunchbang Linux ir ātrāks Ubuntu  – bez datora performances upurēšanas un atšķirībā no Ubuntu – Crunchbang nav brūns..

Pats no sevis varu pateikt – es devu šai distributīvai vienu iespēju un tagad es no tās nešķiršos tik ātri, jo tā mani apbūra ar savu ātrumu, ērtumu, tīrumu, minimālismu, atvērtumu un vieglumu. Ja kāds var izveidot tiešām labu operētājsistēmu, tad tie nav vienīgi MINIX izstrādātāji, bet arī Crunchbang Linux izstrādātāji!

Priecīgus Svētkus novēl arī Tux's!

Vēlos, visu Xlab.lv redaktoru vārdā, mūsu lasītājiem novēlēt Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!! Es, eriksz, Xlab vēlos novēlēt attīstību un lai turpmāk būtu vairāk lasītāju!

Ja kāds no lasītājiem vēlas atstāt novēlējumu Xlab, tad lūdzu, dariet to! Ierakstiet savus novēlējumus komentāros!

Ja vēlaties ko sīkāk lasīt, tad klikšķiniet šeit! Tur video var arī lejupielādēt!

• Izmanto Linux kodolu 2.6.31.
• Grafiskās vides izmanto šādas: Gnome 2.28, KDE 4.3, Xfce 4.6.1.
• Uzlabots uzstādīšanas process izmantojot iSCSI.
• Pēc noklusējuma failu sistēma tiek izmantota ext4.
• Izmanto jauno ielādes sistēmu GRUB 2.
• Pēc noklusējuma ir iekļauts, lai izmantotu failus režīma PIE(Position Independent Executable).
• Pārgāja uz jauno kompilatoru komplektu GCC 4.4 priekš pakešu atjaunošanas.
• Pēc noklusējuma ir pievienota iespēja darbam ar ubuntuone.com servisu.

Ir arī izmainījusies utilīta ar kuras palīdzību mēs uzstādījām programmatūru jeb tā saucamais “Add/Remove”, dizains ir izmainījies līdz nepazīšanai.

Ubuntu Software Center

Ļoti patīkams pārsteigums ir jaunā skaņas kontroles sistēma. Tās interfeiss ir ļoti saprotams un  ierīču sadaļa ir iespēja izvēlēties profilu, kādu skaņas sistēmu mums vajag, t. i. Stereo vai Sorround 5.1.

Sound Preferences

Ja jūs vēl lietoja Ubuntu 9.04, tad to ir iespējams atjaunināt līdz 9.10. Šis proces ir aprakstīts šeit, tikai tur ir minēts kā no 8.10 uz 9.04, bet par to neraizējaties, darbību kārtība ir identiska. Ja nav nekā, tad atliek lejupielādēt no šejienes un instalēt!

Jums noteikti vajadzēs administratora tiesības, ja lietojat Debian, tad būs jāizmanto komanda su, ja lietojat Ubuntu, tad komanda sudo. Tas, iespējams, jau daudziem xlab.lv lasītajiem būs jau zināms. Lai piemontētu .iso ir jāpilda sekojošas darbības.

1. mkdir /mnt/iso – izveidojam direktoriju iso, kurā tiks piemontēts .iso attēls. Var veidot direktoriju arī citā direktorijā, piemēram, /media/iso.
2. mount -t iso9660 -o loop <iso faila ceļš> /mnt/iso – ar komandas mount palīdzību piemontējam .iso attēlu direktorijai /mnt/iso. Par komandu mount sīkāk apskaidrošu kādā no nākošajiem xlab rakstiem.

Lai varētu strādāt ar nrg, mdf, b5i, cdi, ccd vai pdi attēliem vajag izpildīt šādu komandu termināli:

sudo apt-get install nrg2iso mdf2iso b5i2iso cdi2iso ccd2iso pdi2iso

Līdz ar to instalēsies šīs attiecīgās programmas un būs iespēja konvertēt šos disku attēlus uz .iso formātu, kura piemontēšana mums ir jau zināma.

Konvertēt, piemēram, nrg failu uz iso ir jāpilda šāda komanda termināli:

nrg2iso <nrg faila ceļš> <iso faila ceļš>

Piemērs: nrg2iso /media/cdrom0/nfs.nrg /home/xlab/nfs.iso

Notiek faila konvertēšana iso formātā un tad to var viegli piemontēt. Ar pārējiem formātiem, t. i. mdf, b5i, cdi, ccd un pdi ir ļoti līdzīgi:

• mdf2iso <mdf faila ceļš> <iso faila ceļš>
• b5i2iso <b5i faila ceļš> <iso faila ceļš>
• cdi2iso <cdi faila ceļš> <iso faila ceļš>
• ccd2iso <ccd faila ceļš> <iso faila ceļš>
• pdi2iso <pdi faila ceļš> <iso faila ceļš>

Kopumā sistēma ir vienkāršā, kur notiek faila konvertēšana uz iso formātu un tad mēs to varam bez liekām problēmām piemontēt vai nomontēt (umount <piemontētā faila vai mapes ceļš>). Ja vēlaties uzzināt ko sīkāk, tad varat papildus lasīt šeit. Protams ir iespējams pievienot disku attēlus bez konvertēšanas uz iso formāta, piemēram,  ir programma AcetoneISO. Šī programma ir ar grafisko režīmu un lejupielādēt .deb pakotni ar to var šeit.

AcetoneISO

Ja vēlaties zināt ko sīkāk par šo programma, papildus var lasīt šeit. Lai Jums labi montējās!

Taču, retu reizi rodas problēmas ar Latviešu valodas apostrofa grafisko ievietošanu, un rodas nepieciešamība palabot xorg.conf datni, lai pēc noklusējuma latviešu valodas tastatūras izkārtojums būtu apostrofs, beigās pievienot kādu rindu:

[...]
Driver "kbd"
Option "XkbLayout" "lv"
Option "Xkbvariant" "apostrophe"
[...]

vai iestatīt NVIDIA vai Wacom draiverus, tad rodas nepieciešamība restaurēt xorg.conf datni. Kā to panākt?
Meklējot internetā atbildi, izrakāju daudzas adreses un variantus, taču oficiālajā līmenī nekas netika atrasts un lielākajā daļā forumu gandrīz nekādas ziņas nebija, līdz atradu vienu arhivētu foruma saraksti, kurā šī problēma tika atrisināta.

Tātad – restaurēt xorg.conf datni var sekojošā veidā zinot termināļa pamatus (iekavās ir paskaidrojumi!!):

nospiest CTRL+ALT+F1 pēc kuras nokļūsiet negrafiskajā vidē, ielogojaties kā root lietotājs (admins)
ievadīt komandu: /etc/init.d/gdm stop (apstādina GNOME Darbvirsmas Pārvaldnieku (GDM))
X -configure
mv ~/xorg.conf.new /etc/X11/xorg.conf (pārvieto xorg.conf.new datni no root mapes uz tam paredzēto mapi un nomaina nosaukumu no xorg.conf.new uz xorg.conf)
/etc/init.d/gdm start saknē GNOME Darbvirsmas Pārvaldnieku (GDM))
taču tagad Jūs esat sistēmā kā root user, ka snav pieļaujams, tāpēc daram sekojoši: CTRL+ALT+F1 (atgriežamies negrafiskajā vidē); CTRL+D (biedz darbu kā root lietotājs); CTRL+ALT+F7 (atgriežas grafiskajā vidē).

Pēc šīm darbībām oriģinālais xorg.conf būs pieejams labošanai un modificēšanai ierastajā direktorijā (/etc/X11/xorg.conf)!

Ceru, ka šī pamāciba būs kādam noderīga.

1. Avidemux
Tie, kuri zem Windows ir lietojuši VirtualDub, zem GNU/Linux var izmantot šo klonu (kurš varbūt izdevies pat nedaudz labāks). Avidemux ir vienkārš video redaktors, kurš ir domāts graizīšanai, filtrēšanai un pārkodēšanai. Tas atbalsta daudzus failu tipus, piemēram, AVI, DVD savietojamus MPEG failus, MP4, OGG, ASF, izmantojot lielu kodeku klāstu. Uzdevumus var automatizēt, izmantojot projektus, uzdevumu rindas un spēcīgas skriptēšanas iespējas. Avidemux ir pieejams arī priekš BSD, Mac OS X un M$ Windows zem GNU GPL licenses.

Pats personīgi izmantoju Avidemux video graizīšanai un pārkodēšanai, piemēram, priekš telefona.

Lai uzinstalētu Avidemux Ubuntu distributīvā, pakotņu pārvaldniekā jāatzīmē avidemux pakotni. Ja lietojat KDE 4.x, tad iesaku atzīmēt pakotni avidemux-qt.

2. Cinelerra

Cinelerra ir pats izvērstākais nelineārais video redaktors priekš GNU/Linux. Cinelerra iekļauj komponēšanas dzinēju. Ar Cinelerra bez problēmām var apstrādāt augstas kvalitātes audio/video: darbs notiek ar 64 bitu precizitāti un var izmantot gan RGBA, gan YUVA krāsu profilus, izmantojot plūstošā komata un 16-bitu veselo skaitļu reprezentāciju. Video redaktoru neierobežo izšķirtspējas un kadru skaits sekundē, tas nozīmē, ka tiek atbalstīts jebkura izmēra un ātruma video.

Šo programmu var uzinstalēt iekš Ubuntu, iepriekš pievienojot Guillermo Gutiérrez Herrera repozitoriju. Repozitorija adresi un atslēgu var dabūt šeit: https://launchpad.net/~capitanterrex/+archive/ppa

3.  Kdenlive

Kdenlive ir spēcīgs un intuitīvs daudzu celiņu video redaktors, kurs iekļauj jaunākās video tehnoloģijas. Kdenlive atbalsta visus FFmpeg atbalstītos formātus (tādus kā QuickTime, AVI, WMV, MPEG, Flash Video u.t.t.), kā arī 4:3 un 16:9 attiecības gan PAL, gan NTSC un citus augstas izšķirtspējas standartus, ieskaitot HDV. Video var arī eksportēt uz DV ierīcēm, vai ierakstīt DVD diskā ar nodaļām un vienkāršu izvēlni. Kdenlive pakotnes ir pieejamas priekš GNU/Linux, FreeBSD un Mac OS X.Instrukcijas, kā pievienot Ubuntu repozitoriju ar jaunāko Kdenlive var izlasīt šeit: http://www.kdenlive.org/user-manual/downloading-and-installing-kdenlive/pre-compiled-packages/ubuntu-packages Ja izmantojat kādu citu grafisko vidi (ne KDE), tad instalējot kā atkarības tiks novilktas arī daudzas KDE bibliotēkas.

4. Kino

Kino ir nelineārs DV video redaktors. Tas ir brīnišķīgi integrēts ar IEEE-1394 (Fire Wire) video uzņemšanai no DV ierīcēm. Kino ir savietojams ar VTR kontroli un var ierakstīt video atpakaļ kamerā. Kino uzņēm video uz diska Raw DV un AVI formātā. Turklāt tiek atbalstīta gan type-1 DV, gan type-2 DV (atsevišķa audio straume) kodēšanā.

Lai uzinstalētu Kino Ubuntu distributīvā, pakotņu pārvaldniekā jāatzīmē kino pakotni.

5.  LiVES

LiVES (LiVES is a Video Editing System) ir brīva video rediģēšanas programma un VJ rīks. Iekš LiVES tiek vienlaicīgi kvalitatīvi realizētas reālā laika un nelineāras rediģēšanas iespējas. Šī programma ļaus sākt rediģēt video no vietas, neuztraucoties par formātiem, kadru lielumiem un ātrumiem. tas ir profesionāls rīks, ko var izmantot VJ’ji un video redaktori: var jaukt un mainīt vietām video fragmentus, izmantot daudzus reālā laika efektus, graizīt video fragmentus un līmēt tos kopā daudzceliņu skalā. Darbu var ierakstīt reālajā laikā vai vēlāk pārkodēt video no projekta.LiVES pakotni priekš Ubuntu var novilt šeit: http://www.getdeb.net/app.php?name=lives

Rakstam tika izmantoti materiāli no www.cyberciti.biz

Moblin izstrādā The Linux Foundation un Intel. Kopīgiem spēkiem ir radīta OS, kurai ielādēšanās laiks ir krietni saīsināts, līdz pat 5 sekundēm. Moblin ir veidots uz Fedora bāzes, tādēļ pakotnes ir rpm. Moblin uzstādīju uz sava Asus netbook’a. Uzstādīšanas process bija ļoti vienkāršs un ātrs. Tika uzdoti daži jautājumi un lieta darīta. Protams, neiztikt arī bez partīciju dalīšanas. Ja esat instalējuši Ubuntu, tad Moblin uzstādīšana ir vēl vienkāršāka.

Mans Asus Eee PC 1008 HA ar Moblin 2.0

Pēc ielādes rīku josla nav redzama. Ar kursora palīdzību uzbraucot līdz pašai augšai, josla automātiski izbīdās. Joslā ir redzamas vairākas ikonas priekš attiecīgajām programmām, ir redzams pulkstenis, skaņas kontrolieris, baterijas darbības ilgums un kāds ir tīkla pieslēgums. Uzklikšķinot uz ikonas My Zone parādās jau konkrēta izvēlne, kura ir sadalīta trīs daļās. Kreisajā pusē ir kalendārs un biežāk lietoto programmu izvēlne, vidū atrodas pēdējo apskatīto dokumentu sadaļa, bet pa labi atrodas mikro blogotāju Twitter un Last.Fm zona.

My Zone izvēlne

Jaunākajā Moblin versijā ir ērts aplikāciju menedžeris The Moblin Garage. Ar šīs utilītas palīdzību ir pavisam vienkārši uzstādīt savas iemīļotākas programmas, piemēram, Mozilla Firefox. Šī utilīta noteikti atvieglos dzīvi daudziem lietotājiem.

The Moblin Garage

Šī OS vēl nav līdz galam izstrādāta, nav veikta lokalizācija un rakstīt ar garumzīmēm būs problemātiski. Vēl dažkārt dažas funkcijas nenostrādā kā nākas vai nenostrādā vispār. Lietojot Moblin ar šādām kļūdām ir jārēķinās. Kopumā man iespaids par šo OS ir ļoti patīkams, sistēma strādā ļoti “žiperīgi” un pie vizuālajiem efektiem ir ļoti piestrādāts. Lietoju Moblin jau mēnesi un tiem, kuriem ir netbook’i ar Inet Atom procesoriem iesaku arī lietot. Beigās neliels video par Moblin 2.0 OS.