Ieskatoties dziļāk viņa mājiņā – mazais saldi čučēja, esot jau pavisam citā valstībā.

Mans pirmais dzīvnieciņš nodzīvojis gandrīz jau trīs gadus – patiesībā ilgi priekš tāda maza Džungārijas kāmīša.

Galvenais atcerēties visus tos jautros brīžus… kā pirmajās dienās šis līda no būrīša laukā, kā viņu ķēra pa visu māju (mīļākā vieta bija paslēpties zem ledusskapi)…. kā kaķis viņu cauru diennakti vaktēja, sēžot uz būri… kā kaitināja jauno iemītnieku mopša puiku ar savu skaļo, uzmanību pievērsto skraidīšanu bumbā pa visu māju… un kā katru vakaru mani gaidīja uzrāpies uz būrīša sienas un atstutējies pret riteni, lai saņemtu kārotās saulespuķu sēkliņas… un tā varētu turpināt vēl daudz un dikti…

Paldies viņam par visiem jaukajiem brīžiem…

Nodošu tālāk arī jums sveicienu no kāda sava laba drauga.

I wish you:
- 12 monyhs of Love,
- 52 weeks non stop Fun,
- 356 days of Happiness!
So, when You mixed them all, You will find a Very Happy Year and I think it’s 2010, my Dear! ;)

Lai Jums visiem ir kāds draugs, kurš spēj sniegt to, ko Jūs tiešām vēlaties! Atrodiet un noturiet savu Tīģerēnu!
Un esiet smaidīgi, kā Vinija Pūka prieka pilnā pasakā!

Jestrus visiem maniem lasītājiem Ziemassvētkus! :)

Filmas beigās aizdomājoties tomēr, secināju, ka nekas TĀDS tur nav, bet sižets ļoti raiti risinājās uz priekšu un ne mirkli nebija jānožāvājas :) Līdz ar to arī acis visu laiku bija piesietas ekrānam. Emocionāli arī spēcīga filma (vismaz man).

Iesaku citiem!

Moment – pasākums māksliniekiem, pārējiem, ja godīgi tur nebija ko darīt. Vismaz Zaķusalas TV tornī :)

Es gribu tavu meiču – ja draugiem patika, tad man nez kāpēc likās garlaicīga un pārāk vienveidīga.

Daudz laimes – esmu vīlusies režisorā. Nesalīdzināt ar iepriekšējām Alus cilvēka un sievietes izrādēm. Bet ir piedūriens pie izteiciena “mums ir garīgā saskaņa” un “man pie pakaļas Tava garīgā saskaņa” /ar visu rokas žestu gan pie krūts, gan pie dupša :)/

Pēc šīs izrādes gāju emocijas uzlādēt klausoties Martin Confused mūziku, tik žēl, ka bārā I love you ir tik maz vietas :) (pirms gāju nezināju, kas tas īsti ir, bet mūzika patika :))

Ir jau pāris biļetes kabatā arī uz teātri, vēl jāiegādājas biļetes uz operu, kur nav būts ilgu laiku.

Ziema nāk – sezona nāk – izmantojam, kamēr makā nauda ir!

Nākamajā dienā pēc darbiņa ar devāmies pie vetārstes. Tā kā rindas nebija, tad uzreiz ar tikām iekšā. Ja nekļūdos, tad tur pavadīju kādu stundu, jo jautājumu bira čupām no manis :)

Detaļās neiegrimšu, par ko tika runāts, jo tiešām gan no ikdienas ēšanas, gan līdz anālo dziedzeru tīrīšanai viss sīkumos tika apspriests. Vienīgais nepatika tas, ka ārste daudz runāja gudros terminos, kas man pilnīgi neko neizteica, līdz ar to arī sekoja tie daudzie jautājumi, kas tas ir, latviski lūdzu :)

Bet galvenais, kā dēļ tika iets pie ārsta, bija pote. Un tā vēl nebija trakumsērgas pote, bet kā es visiem skaidroju, līdzīgi kā maziem bebjiem ir daudz visādas potes, tāpat arī maziem kucēniem ir sākumā visādas potes. Tad šī ir tā bērnu pote :D

Trakākais šajā vizītē bija tas, ka manam sunim Čoperam arī ir nežēlīgi bail no ārstiem (vai ar vienkārši neizskaidrojams uztraukums, man arī pāris stundas jāparunā ar ārstu, līdz esmu nomierinājusies, kad var sākt procedūras kādas nu ir vajadzīgas :)). Bet par laimi pie vetārsta es biju mierīga, līdz ar to varēju mierināt suni, lai to varētu kārtīgi pārbaudīt. Beigās jau bija tīri priecīgs šunelis.

Otrā vetārsta vizīte bija pagājušo nedēļ, kad nu jau gājām uz trakumsērgas poti. Pote pārvarēta, vēl pāris dienas jāpaciešas un varēsim doties paši uz savām kājām arī ārā (līdz šim tikai sēdēja rokās vai arī somā).

Vienīgā problēma mums tagad ir ar austiņām, nodevām analīzēm spalvas (tas gan man nepatika, kā ārsts izrauj spalviņas šunelim, bet ko vajag, to vajag). Tagad vēl jāsagaida rezultāti, cerēsim viss būs labi :)

Pēc piecām dienām svinēsim 4 mēnešu jubileju, augam griezdamies (kā jau bērni :D) :)

Gaidu dāvanās jaunas kurpes, jo redziet, man tik zole palikusi.

Pēc pāris nedēļām uz mājām atnāca lapele, bet uz šīs lapeles nebija pareizi uzrakstīts ne mans vārds, ne uzvārds un pat adrese nebija korekta. Zināju, ka nekas cits nav sūtīts, tāpēc nolēmu, ka tas varētu būt man, sakarā ar šīm smaržām. Devos uz savu pasta nodaļu, lai noskaidrotu situāciju. Naivi cerēju, ka aiziešu, iedos man šo paciņu un astala vista, bet nekā – sākās apjukums starp visām 3 pastniecēm, ko nu tagad darīt, jo tiešām tāda paciņa ir atnākusi no UK, bet personas dati ir pilnīgi aplami (vienīgi pareizi bija vārda un uzvārda pirmie burti). Tad nu pēc 20 minūšu diskusijas es viņas pārtraucu un pateicu, ka pati sazināšos ar šo kompāniju un noskaidrošu situāciju, citādi pastnieču neizlēmīgums, man sāka krist uz nerviem.

Tā ar izdarīju!

Vislielākais prieks, ka Fragrace Direct strādā tiešām atsaucīgi un ātri reaģējoši cilvēki. Kļūdu ieviesuši bija viņi paši (jo mani dati viņu lapā ir pareizi, acīmredzot kāds bija labā stāvoklī, kad drukāja adresātu uz paciņas :)) Sarunāju, ka Fragnacet nosūtīs faksu uz šo manu pasta nodaļu, lai apstiprinātu kļūdainos datus un es beidzot varēšu sagādāt mazu prieciņu šim smaržas lietotājam.

Veiksmīgi atrisināta situācija un smaržas nu jau ir pie sava īpašnieka.

Neskatoties uz šīm tehniskajā problēmām, esmu apmierināta ar visu, jo galu galā, ja es pasūtītu kādā no mūsu pašu vietējiem internetveikaliem, es iztērētu kudī vairāk naudas.

Piemēram, salīdzināsim cenas smaržām Versace Man Eau Fraiche 100ml:

• Xnet.lv – 38.00Ls
• brivi.lv – 35.00Ls
• Fragrance Direct – £29.99 (~22.90Ls)

Arī piedāges cena ir maza, tikai 1.53Ls.

Secinājums – visnotaļ labs pirkums! Izdevies pārsteigums draugam (jo viņš neticēja līdz pēdējam brīdim) un cerams arī viņš vēl tās smaržas lieto (vismaz pirmajās dienās lietoja, sajutu:)).

Tātad programma:

• Klods Vivjē – (Claude Viviere) Shiraz klavierēm solo
• Līga Celma – JAUNDARBS soprānam, trim basiem un stīgu kvartetam (UA)
• Santa Ratniece – Muqarnas klavierēm solo (UA)
• Ney (arābu flauta) – Arābu klasiskās mūzikas improvizācijas

Nez kāpēc biju iedomājusies, ka būs arābu noskaņas vakars, bet kā izrādās arābiksais bija nākamais priekšnesums.

[Dažbrīd liekas, ka es lidoju pa mākoņiem pēdējās dienās, jo piefiksēju būtiskas lietas tikai pēc laba laika, nevis attiecīgajā brīdī, kad ko izlasu vai kad man, ko pasaka]

Pirmais pārsteigums bija telpas noformējums. Ieejot iekšā bija jānovelk apavi un jādodas sēdēt zemē uz paklājiem. Interesanti arī bija tas, ka zāle bija sadalīta divās daļās: daiļais dzimums un stiprais dzimums, kurus atdalīja viegli plīvojošs, balts aizkars. Katrā pusē uz grīdas pa vidu dega septiņas sveces (vīrišķiem bija zilas sveces, sievišķiem – zaļas). Priekšnesumam sākoties, tika izslēgtas gaismas, kas vēl vairāk noskaņoja mani šim vakaram – romancika :)

Un tad seko otrais pārsteigums – mūzika. Pirmais un trešais priekšnesums bija klaviermūzika, kas ticiet vai nē, man rada šo neizpratni, kas tas ir?! Pirmā sajūta, ka mazs bērns sit pa taustiņiem turp un atpakaļ, stiprāk un vājāk. Nu nesaprotu es šo jauno mūziķu skaņdarbus. Labi, bija posmi, kad tiešām kaut kas skanēja arī patīkami, bet brīžam likās, ka pat tiek nepareizā nots atskaņota, kaut kas neiet kopā tajā visā. Vai ar manas ausis nesaprot īsti šo visu, bet es par to nebēdāju :) Toties Līgas Celmas skaņdarbs gan man patika – kaut kas jauns, nedzirdēts un ausij, acij tīkams. Šis bija vienīgais priekšnesums, kuru varēja arī redzēt (klavieres bija pašā stūrītī maliņā noliktas). Vienīgi es cerēju, ka šis zāles sadalījuma dēļ, mūsu pusē uzstāsies vīrieši un otrādi, bet nekā. Daiļā dzimuma pusē smuki spēlēja vijoles un dziedāja solo, stiprā dzimuma pusē īsti neko redzēt nevarēja, kā tikai sadzirdēt vīriešu basus :) Bet priekšnesums interesants – skaļš, kluss, ātrs, lēns – liels mix, kas labi sapludināts kopā. Pārsteidza vijolnieču mazs gabaliņš, kur šīs mētāja pa gaisu savus lociņus (izdodot skaņu) un čukstus skandināja tekstus :)

Bet arābu mūzika nedaudz bija dzirdama gan, jo koncerts iesākās un beidzās ar arābu skaņām, bet ticiet vai nē, atskaņots no CD, kuru nesa viens vīrišķis pa telpu.

Kopsavilkums.

Bija interesanti. Emocijas dalītas: gan uz ko jaunu un patīkamu, gan uz ko nezināmu un vēl man nesaprotamu.

Kas grib ko līdzīgu piedzīvot, vēl var paspēt uz kādu no Arēna 2009 koncertiem. Katru dienu, kas jauns un tā līdz 25. oktobrim :)

Procesā pieķerts:

Sekas:

Man aizdomas, ka tas vēl ir tikai sākums.