Jau labu laiku neviens H&M pa ceļam nav trāpījies, bet atmiņā tas palicis, kā lēto t-kreklu veikals. Tagad dzīvojot Kambodžā esmu ziņās pamanījis vairākus notikumus, kas liek pārdomāt, vai kādreiz vispār vēlos spert kāju kādā H&M veikalā.

Šeit divi piemēri:

• Cambodia: ‘Forced Overtime’ Claim in H&M Mass Fainting
• Mass faintings at H&M factory in Cambodia 

Vai ievērojāt, ka raksti tapuši ar pāris mēnešu starpību, tātad pēc pirmā incidenta nav veiktas nekādas darbības, lai ģībšanas neatkārtotos?

Kad staigāsi apkārt savā jaunajā H&M džemperī atceries, ka visticamāk to izgatavojusi kāda nepilngadīga meitene no Kambodžas laukiem par 15 santīmiem stundā.

Tādas “masu ģībšanas” izklausās ļoti dīvaini, bet jāņem vērā, cik briesmīgos apstākļos cilvēkiem ir jāstrādā. Jau redzot kā rūpnīcu darbinieces ar smagajām mašīnām ved uz fabriku kļūst skaidrs, ka par darbinieku ērtības tur ir pēdējā vietā.

Šeit nopublicēts apkopojums par pēdējo mēnešu notikumiem – Cambodia: Mass Fainting in Garment Factories . 8. februārī tiek rīkots pasākums People’s Tribunal, pēc kura iespējams rūpnīcas paceltu minimālās algas rūpnīcās strādājošajiem.

Nevaru nepieminēt, ka nesen šajā pašā jautājumā tika apvainots arī Apple, kas jau paspēja publiskot savu piegādātāju atbildības programmu, kurā viņi ir publiskojuši lielāko daļu no saviem piegādes partneriem un iestājušies Fair Labor Association (FLA), kas turpmāk varēs veikt pārbaudes rūpnīcās (arī bez iepriekšējas saskaņošanas). Šo pārbaužu rezultāti būs publiski pieejami un izskatās, ka šajā jomā kompānija Apple grasās kļūt daudz atklātāka nekā līdz šim pierasts, pat salīdzinājumā ar citiem IT nozares uzņēmumiem.

Notikumi kā jau parasti virzās uz priekšu tikai pēc tam, kad izskanējis kāds nesmukums, un no H&M vēl būtu jāgaida aktīva rīcība, lai apstākļi viņu fabrikās uzlabotos.

Vispirms dažos vārdos par pēdējā laika notikumiem ap SOPA.

Pirms neilga laika interneta lietotāji tika baidīti ar SOPA. Īsumā, ja šie likumprojekti stātos spēkā, varas iestādēm palielinātos kontrole pār to, ko interneta lietotāji var un nevar lietot. Citiem vārdiem internetu būtu iespējams cenzēt un droši vien ir dzirdēts, ka ASV nav lielāka grēka par cenzūru. Kā jau gaidīts, internets iestājās pret SOPA un pat tik liela un apolitiska lapa kā wikipēdija piedalījās akcijā un uz vienu dienu sevi “nocenzēja” – lapa iekrāsojās melna un kļuva nelietojama. Līdz šim wikipēdija vienmēr bija stingri iestājusies pret jebkādu politiskā viedokļa paušanu. Senāts “ieklausījās” kopējā interneta lietotāju noskaņā un SOPA pagaidām paliek tikai aizrautīgu autortiesību aizstāvju galvās.

Īsi pēc SOPA nomētāšanas ar akmeņiem. Internetā pamanīju video par ACTA ar kuru salīdzinājumā SOPA esot pavisam nevainīgs, nevienu netraucējošs likums. Piedāvāju arī jums noskatīties šo video:

Click here to view the embedded video.

Ja vēlaties saprast vai video ir kāda saikne ar ACTA ir iespējams izlasīt ACTA pdf.

Lai situāciju padarītu krāšņāku izrādījās, ka nevienam nemanot arī Latvija šo likumu ir parakstījusi. Precīzāk, to parakstīja Latvijas vēstnieks Japānā. Igaunija vēl nav parakstījusi ACTA un līdz ar to izpelnījās manu un citu interneta lietotāju atzinību, kā progresīva valsts, bet izskatās, ka paraksts aizkavējās tikai likumisku iemeslu dēļ un citos apstākļos viņi būtu ACTA parakstījuši vienā laikā ar pārējām valstīm.

Polijas parlamenta deputātu protests pret ACTA

Ar šādu notikumu komplektu tika radīts ideāls tracis – daži interneta lietotāji momentā sāka izplatīt publiskus un personiskus apvainojumus pret Latvijas vēstnieku Japānā, daži metās apvainot Ārlietu ministriju, aktivizējās Facebook Pirātu partijas grupa utt.

Bija arī daži interesanti raksti blogos. No tiem, kurus es pamanīju man patika emuars.lv – Publiska vēstule EM:

Sveiki

Izlasot Jūsu oficiālo relīzi par ACTA parakstīšanu no Latvijas Republikas puses man ir radušies vairāki jautājumi, kuri mani satrauc, jo tie nekur nav izskaidroti.

Ņemot vērā, ka ACTA netiek precīzi izskaidrots autortiesību objekts kā arī nav atrunāts pārkāpuma samērības princips, gribu uzdot šādus jautājumus:

1. Vai gadījuma pieņemot ACTA normas, nepastāv iespēja, ka ja es nofilmēju mājas ballīti, kur fonā skan Justin Bieber jaunākais hīts un gribēdams padalīties ar saviem draugiem, nopublicēju šo video sociālajos tīklos, vai es būšu pārkāpis autortiesību likumu un esmu pakļauts sodam (pat ar brīvības atņemšanu un naudas sodu)?

2. Vai fotografējoties ar savu sievu Rīgas centrālstacijā, kur fonā ir redzamas fotoizstādes bildes un nopublicējot šo bildi savā draugiem.lv profilā, es gadījumā nebūšu pārkāpis ACTA normatīvas un potenciāli par to varu nonākt cietumā?

3. Vai samiksējot mājas ballītes vajadzībām mp3 miksu no divām legāli nopirktām dziesmām, saglabājot to datorā un paņemot līdzi to Tallink kruizā uz Stokholmu, nevar gadīties situācija, ka muitnieki pie robežkontroles man atņem datoru, jo tajā atrodama ar ACTA aizsargāts saturs?

un pēdējais jautājums:

Vai kāds no Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem (ja pieņem, ka viņs vai viņa nestrādā Universal Pictures vai RIAA) gūst kaut mazāku labumu no ACTA parakstīšanas? Ja jā – tad kādu?

Ar cieņu

Tam sekoja nosacīta atbilde, bet īstenībā neliels autortiesību bloga autornica.lv skaidrojums par ACTA no juridiskās puses – autornica.lv – Lasot ACTA: pirmās piezīmes Ar šo viedokli noteiki iesaku iepazīties, jo rakstījusi juriste Magda Papēde, kas specializējusies intelektuālā īpašuma tiesībās.

Secinājumi? Kā jau vienmēr nekas nav balts vai melns un patiesība ir kaut kur vidū. Šķiet, ka diskusija vēl turpinās un būtu interesanti lasīt plašākus pētījumus par šo tēmu. Kādi ir jaunākie raksti šajā jautājumā? Vienīgais, kas satrauc ir tā slepenība, kādā ACTA tika parakstīta, bez iepriekšējiem paziņojumiem un bez publiskas diskusijas par to, cik šāds likumu projekts Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem ir izdevīgs.

Galvenā vaina, manuprāt, ir jāuzņemas Latvijas ministriju runas cilvēkiem, kuriem vajadzēja pacensties un laicīgi sagatavot skaidrojumus, par to, kas ir ACTA, kāpēc mēs to parakstam un kāpēc ir/nav iemesls satraukumam. Bez pienācīgas informācijas cilvēkiem ir brīva telpa, kurā sākt kņadu.

Šoreiz piedāvāju izlasi ar kadriem no Kambodžas, kuros dominē koki.

Koks un ēna pie Bang Melea tempļa, netālu no Sieam Reap.

Koks un gaisma pie Bang Melea tempļa, netālu no Sieam Reap.

Banānu birzī pie Lo Lei žūst mūku drēbes.

Angor Thom teritorijā tiek dedzinātas lapas. Siem Reap.

Pie Baphuon tempļa, Siem Reap.

Viens no tempļiem Ličiju kalnā (Phnom Kulen). Kalns joprojām ir mīnēts tāpēc pārvietošanās pa kalnu notiek tikai pa labi iestaigātām takām un celiņiem.

Izcirtumā pie Ličiju kalna tiek dedzināti koku zari.

Tikko atradu jaunu rīku ar kura palīdzību var izveidot metro kartes internetam draudzīgā formā.

Šis varētu būt labs risinājums ne tikai transporta kartes izveidošanai, bet jebkuras informācijas struktūras attēlošanai. Turklāt šai kartei teorētiski vajadzētu draudzēties arī ar visām mobilajām ierīcēm.

Click here to view the embedded video.

..if you liked this, check the award-winning 70min film, “All.I.Can.” by Sherpas Cinema
iTunes Download HD: itunes.apple.com/us/movie/all.i.can.-by-sherpas-cinema/id470509338
Blu-ray and DVD: order from sherpascinema.com

See All.I.Can Official Teaser –> vimeo.com/16442800
See All.I.Can Teaser 2 –> vimeo.com/29320702
See All.I.Can Teaser 3 –> vimeo.com/31835595

Press reviews:
- “The best movie in skiing.” – Jamey Voss, ESPN es.pn/pPxkbQ
- “Like listening to a Zeppelin song.” – John Stifter, Powder Magazine: bit.ly/nl0JiT
- “The Sherpas are firmly in the lead of a new wave of filmmakers that are changing the face of ski films for good.” – Leslie Anthony, Skier Magazine: bit.ly/mVaYsy
- “Captivating. Fascinating. Life Changing.” – Todd Heath, BombSnow Magazine.

All.I.Can Awards:
“BEST FEATURE-LENGTH MOUNTAIN FILM” – Banff Mountain Film Festival 2011
“BEST DOCUMENTARY” – IF3 Film Festival Montreal 2011
“MOST INNOVATIVE VISUAL FX” – IF3 Film Festival Montreal 2011
“BEST SKI FILM” – Adventure Film Festival, Boulder 2011
“BEST CINEMATOGRAPHY” – ESPN Fan Favorites

…An unparalleled cinematic experience: All.I.Can is a stunning exploratory essay that compares the challenges of big mountain skiing to the challenges of global climate change. Shot on 6 continents over 2 years, the world’s best skiers deliver inspirational performances while ground-breaking cinematography expands our vision of the natural world.

Journey through Morocco’s majestic desert peaks, Greenland’s icy fjords, Chile’s volcanic craters, Alaskan spine walls, and more. Join the revolution and experience one of the most spectacular, captivating, and thought-provoking films ever created in the action sports genre.

This segment directed by Dave Mossop & JP Auclair
Huge thanks to Arno, Joey, Cal’s family, Peck, Bone, Bordo, and the Walker and Depster kid posse – thanks for all the help!!
Location: Trail, Rossland, and Nelson, BC.
Notice anything at 0:44?

Music: Dance Yrself Clean, by LCD Soundsystem.

Thanks for joining us!!
facebook.com/pages/Sherpas-Cinema/215832121796328

sherpascinema.com

Noteikti iesaku izlasīt “Why Iceland Should Be in the News, But Is Not” by Deena Stryker:

An Italian radio program’s story about Iceland’s on-going revolution is a stunning example of how little our media tells us about the rest of the world. Americans may remember that at the start of the 2008 financial crisis, Iceland literally went bankrupt.  The reasons were mentioned only in passing, and since then, this little-known member of the European Union fell back into oblivion.

As one European country after another fails or risks failing, imperiling the Euro, with repercussions for the entire world, the last thing the powers that be want is for Iceland to become an example. Here’s why:

Five years of a pure neo-liberal regime had made Iceland, (population 320 thousand, no army), one of the richest countries in the world. In 2003 all the country’s banks were privatized, and in an effort to attract foreign investors, they offered on-line banking whose minimal costs allowed them to offer relatively high rates of return. The accounts, called IceSave, attracted many English and Dutch small investors.  But as investments grew, so did the banks’ foreign debt.  In 2003 Iceland’s debt was equal to 200 times its GNP, but in 2007, it was 900 percent.  The 2008 world financial crisis was the coup de grace. The three main Icelandic banks, Landbanki, Kapthing and Glitnir, went belly up and were nationalized, while the Kroner lost 85% of its value with respect to the Euro.  At the end of the year Iceland declared bankruptcy.

Contrary to what could be expected, the crisis resulted in Icelanders recovering their sovereign rights, through a process of direct participatory democracy that eventually led to a new Constitution.  But only after much pain.

Geir Haarde, the Prime Minister of a Social Democratic coalition government, negotiated a two million one hundred thousand dollar loan, to which the Nordic countries added another two and a half million. But the foreign financial community pressured Iceland to impose drastic measures.  The FMI and the European Union wanted to take over its debt, claiming this was the only way for the country to pay back Holland and Great Britain, who had promised to reimburse their citizens.

Protests and riots continued, eventually forcing the government to resign. Elections were brought forward to April 2009, resulting in a left-wing coalition which condemned the neoliberal economic system, but immediately gave in to its demands that Iceland pay off a total of three and a half million Euros.  This required each Icelandic citizen to pay 100 Euros a month (or about $130) for fifteen years, at 5.5% interest, to pay off a debt incurred by private parties vis a vis other private parties. It was the straw that broke the reindeer’s back.

What happened next was extraordinary. The belief that citizens had to pay for the mistakes of a financial monopoly, that an entire nation must be taxed to pay off private debts was shattered, transforming the relationship between citizens and their political institutions and eventually driving Iceland’s leaders to the side of their constituents. The Head of State, Olafur Ragnar Grimsson, refused to ratify the law that would have made Iceland’s citizens responsible for its bankers’ debts, and accepted calls for a referendum.

Of course the international community only increased the pressure on Iceland. Great Britain and Holland threatened dire reprisals that would isolate the country.  As Icelanders went to vote, foreign bankers threatened to block any aid from the IMF.  The British government threatened to freeze Icelander savings and checking accounts. As Grimsson said: “We were told that if we refused the international community’s conditions, we would become the Cuba of the North.  But if we had accepted, we would have become the Haiti of the North.” (How many times have I written that when Cubans see the dire state of their neighbor, Haiti, they count themselves lucky.)

In the March 2010 referendum, 93% voted against repayment of the debt.  The IMF immediately froze its loan.  But the revolution (though not televised in the United States), would not be intimidated. With the support of a furious citizenry, the government launched civil and penal investigations into those responsible for the financial crisis.  Interpol put out an international arrest warrant for the ex-president of Kaupthing, Sigurdur Einarsson, as the other bankers implicated in the crash fled the country.

But Icelanders didn’t stop there: they decided to draft a new constitution that would free the country from the exaggerated power of international finance and virtual money.  (The one in use had been written when Iceland gained its independence from Denmark, in 1918, the only difference with the Danish constitution being that the word ‘president’ replaced the word ‘king’.)

To write the new constitution, the people of Iceland elected twenty-five citizens from among 522 adults not belonging to any political party but recommended by at least thirty citizens. This document was not the work of a handful of politicians, but was written on the internet. The constituent’s meetings are streamed on-line, and citizens can send their comments and suggestions, witnessing the document as it takes shape. The constitution that eventually emerges from this participatory democratic process will be submitted to parliament for approval after the next elections.

Some readers will remember that Iceland’s ninth century agrarian collapse was featured in Jared Diamond’s book by the same name. Today, that country is recovering from its financial collapse in ways just the opposite of those generally considered unavoidable, as confirmed yesterday by the new head of the IMF, Christine Lagarde to Fareed Zakaria. The people of Greece have been told that the privatization of their public sector is the only solution.  And those of Italy, Spain and Portugal are facing the same threat.

They should look to Iceland. Refusing to bow to foreign interests, that small country stated loud and clear that the people are sovereign.

That’s why it is not in the news anymore.

Iesaku skatīties tikai HD režīmā un pa visu ekrānu:

Earth | Time Lapse View from Space, Fly Over | NASA, ISS

Click here to view the embedded video.

Time lapse sequences of photographs taken by Ron Garan, Satoshi Furukawa
and the crew of expedition 28 & 29 onboard the International Space Station from
August to October, 2011, who to my knowledge shot these pictures at an altitude
of around 350 km. All credit goes to them. I intend to upload a FullHD-version
presently.

HD, refurbished, smoothed, retimed, denoised, deflickered, cut, etc.
All in all I tried to keep the looks of the material as original as possible,
avoided adjusting the colors and the like, since in my opinion the original
footage itself already has an almost surreal and aestethical visual nature.

Music: Jan Jelinek | Do Dekor, faitiche back2001
w+p by Jan Jelinek, published by Betke Edition
janjelinek.com | faitiche.de

Image Courtesy of the Image Science & Analysis Laboratory,
NASA Johnson Space Center, The Gateway to Astronaut Photography of Earth
eol.jsc.nasa.gov

Editing: Michael König | koenigm.com

Shooting locations in order of appearance:

1. Aurora Borealis Pass over the United States at Night
2. Aurora Borealis and eastern United States at Night
3. Aurora Australis from Madagascar to southwest of Australia
4. Aurora Australis south of Australia
5. Northwest coast of United States to Central South America at Night
6. Aurora Australis from the Southern to the Northern Pacific Ocean
7. Halfway around the World
8. Night Pass over Central Africa and the Middle East
9. Evening Pass over the Sahara Desert and the Middle East
10. Pass over Canada and Central United States at Night
11. Pass over Southern California to Hudson Bay
12. Islands in the Philippine Sea at Night
13. Pass over Eastern Asia to Philippine Sea and Guam
14. Views of the Mideast at Night
15. Night Pass over Mediterranean Sea
16. Aurora Borealis and the United States at Night
17. Aurora Australis over Indian Ocean
18. Eastern Europe to Southeastern Asia at Night

Šeit var redzēt arī kalnus, es minu, ka tie ir Ziloņu kalni, bet neesmu līdz galam par to drošs.

Šeit īss video par to, kas jauns nācis klāt:

Click here to view the embedded video.

Apkopojums par visām funkcijām ir pieejams šeit – About Gmail’s new look

Salipināts no sešiem vertikāliem kadriem.

Gribu piedāvāt iespēju iegādāties Basecamp ar 10$ atlaidi pirmajam mēnesim. Pirms iegādāšanās ir iespēja 30 dienas servisu lietot pilnīgi bez maksas, kā arī tie, kuriem ir bail uzņemties saistības var pieteikties neievadot kredītkartes datus.

Vislabāk par Basecamp prot pastāstīt viņi paši

Ir pagājis laiks un man ir bijusi iespēja diskusijam.lv izmēģināt iPods.lv/live ietvaros, kā arī esmu diezgan ilgu laiku lietojis disqus.com Kambodžas blogā un dažas dienas esmu darbinājis livefyre.com šajā blogā (zināmākā lapa, kas lieto livefyre.com ir thenextweb.com).

Piedāvāju aplūkot salīdzinājumu pēc svarīgākajiem komentēšanas sistēmu kritērijiem:

Ja ir vēl kādi svarīgi faktori, vai kāda komentēšanas sistēma kuru nepieciešams iekļaut tabulā, dodiet ziņu komentāros.

Sinhronizācija ar wordpress nozīmē vairākas lietas, pirmkārt, ir gatavs wordpress spraudnis, otrkārt visi komentāri tiek saglabāti, gan wordpress datubāzē, gan uz servisa servera. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī var pārtraukt lietot servisu un turpināt lietot parastos wordpress komentārus, jo tie visi būs pieejami līdzīgi kā pirms sistēmas uzstādīšanas.

Bilžu pievienošana nozīmē, ka komentārā var ievadīt ne tikai tekstu, bet arī attēla failu.

Dzīvā komentēšana nozīmē to, ka lietotājs, kas atrodas lapā un lasa rakstu vai diskusiju var redzēt, ka ir pievienots jauns komentārs bez lapas pārlādēšanas.

Latviešu valodas atbalsts disqus.com ir pieejams, taču dažkārt tas ir greizs.

Vairāk par diskusijām.lv ir rakstījis Kristaps – diskusijam.lv – draugiem.lv veidota komentāru platforma Interneta medijiem

Tiek apgalvots, ka pat iesācēji spēs ievietot fotogrāfijā jaunus objektus, lai kopējā aina izskatītos dabiski. Turklāt dažos gadījumos cilvēkiem būšot grūti noteikt, ka fotogrāfija ir uzlabota.

Click here to view the embedded video.

Saite uz video: Rendering Synthetic Objects into Legacy Photographs

Researcher Kevin Karsch and his team at the University of Illinois at Urbana-Champaign are developing a software system that lets users easily insert objects into photographs, complete with convincing lighting and perspective. The system is astonishingly effective–to see it in action, watch their demo video.

Avots: laughingsquid.com

Click here to view the embedded video.

Saite uz video: Autumn in Sigulda (HD).

Video autors ir Kārlis Keiris, kurš jau vairākus gadus aizraujas ar lidmodelismu un filmēšanu no gaisa. Siguldas video filmēšanā izmantots paštaisīts lidmodelis ar spārnu platumu 1,5m. Tas aprīkots ar Full HD kameru, kura iemūžināja skaisto rudens ainavu Siguldā.

Lidmašīnas kontrolei izmantotas speciālas brilles ar LCD ekrāniem, lai reālajā laikā redzētu to pašu, ko lidmašīna filmē no gaisa. Šāda pieeja ļauj nodrošināt daudz precīzāku kontroli un kvalitatīvāku video. „Ar šīs tehnoloģijas palīdzību, skatītājam rodas tādas sajūtas, ka gaisā lidotu katrs pats kā putns” – tā Kārlis Keiris.

Lidmodelī ir uzstādīts autopilots, kurš nepieciešamības gadījumā atgriež lidmodeli atpakaļ uz sākumpunktu un pēc vajadzības stabilizē lidmodeli vēja brāzmās. Motoru darbību un lidmašīnas vadību nodrošina litija polimēru baterija, ko var atkārtoti uzlādēt stundas laikā. Lidojuma ilgums ir no 10 līdz 30 minūtēm, atkarībā no lidošanas ātruma.

Avots: sigulda.lv

Ja neskaita to, ka analogie fotoaparāti ir gandrīz pilnībā izskausti no mūsu ikdienas, tad pavirša vērotāja vienīgā digitālās kameras pazīme ir ekrāns, kas nodod, ka fotoaparāts ir mūsdienās radīts. Tas parāda, ka nekas revolucionārs vēl nav sasniegts un fotografējot mēs darbojamies pēc tiem pašiem uzvedības modeļiem, pēc kuriem fotografēja pirms 50 gadiem.

Digitalizācija fotogrāfijas attīstībai līdz šim ir nesusi dažādas izmaiņas, nevar gluži teikt, ka viss ir palicis labāk. Profesionāļiem digitālais foto pavēra jaunu lauku eksperimentiem, visi pārējie ir tikuši pie lētām fotokamerām, bet vienkāršais lietotājs tikai tagad attopas, ka fotoalbumu tradīcija viņam ir nolaupīta. Fiziskajā foto albumā, kas uzticīgi kalpojis aizgājušajos gados, fotogrāfiju straume ir pēkšņi aprāvusies, tā vietā ir bilžu tūkstoši datorā, sociālajā tīklā vai mākonī. Digitālais foto mūs ir atstājis par vienu vērtīgu tradīciju nabadzīgākus.

Arī, lai mācītos fotografēt ar digitālo kameru var viegli iztikt ar grāmatu no analogās ēras, jo fotografēšanas rituāls kā jau minēju nav mainījies. Vēro, domā, iekadrē, nofokusē un nospied slēdža pogu. Kādas reizes trīs, piecas, septiņas. Līdz sanāk, vai apnīk, vai atmiņas karte pilna.

Bet pietiek gausties, lūk jaunās fotografēšanas ēras pirmais vēstnesis:

Kur šeit ir revolūcija? Dīvainā forma? Fotoaparāts taču tik un tā ir digitāls. Tam ir lēca un digitāla matrica, ar ko tas atšķiras?

Atšķirība ir kadros, kas tiek sagūstīti ar šo rīku. Jaunā kamera kolekcionē nevis fotogrāfijas, bet gan “gaismas laukus” (light field). Lai arī tas ir Zvaigžņu karu cienīgs nosaukums, tehnoloģija ir pilnīgi reāla un tuvākā gada laikā būs arī nopērkama. Tehnoloģijas sākumi meklējami zinātnieku aprindās un beidzot tā ir atnākusi līdz taustāmam produktam.

Gaismas lauks iezīmē principiāli atšķirīgu pieeju, tajā, kas fotografēšanas rezultātā tiek uzskatīts par gala produktu. Līdz šim tās bija fotogrāfijas, kas piedzima uz plaknes un turpināja dzīvot savā divdimensiju pasaulē. Tagad runa ir nevis par visu gaismu summu, kas summējas uz vienas plaknes, bet gan par to, ka gaisma tiek noķerta komplektā ar informāciju, par tās krāsu, intensitāti un staru virzienu.

Tas nozīmē, ka pēc viena kadra mēs esam ieguvuši nevis vienu attēlu, bet vienu informācijas vienību, kurā ir saglabāta “karte” ar to, kas redzams kadrā. Citiem vārdiem sakot, tiek noķerti visi iespējamie kadri, katrs ar savu atšķirīgu fokusa punktu. Pēc fotografēšanas ir iespējams norādīt uz jebkuru vietu kadrā un kadrs tiks nofokusēts, kur nepieciešams. Arī galarezultātu iespējams nodot tālāk “dzīvā” veidā, ar iespēju skatītājam pašam izvēlēties, “kur skatīties”.

Attēlu paraugus var skatīties šeit.

Ko tas maina? Tas maina to, kā mēs iespējams nākotnē uztversim fotogrāfijas un fotoaparātus. Pagaidām tie turpina būt rīki, kas cenšas notvert pasauli, brīžiem labāk par cilvēka aci, brīžiem sliktāk, bet gala rezultāts tiek ieslodzīts un novienkāršots līdz plaknei. Jaunā tehnoloģija ļauj sagūstīt vairāk informācijas un gan jau radošākajiem prātiem jau ir idejas kā šo ierīci likt lietā.

Tehniskie parametri ir šeit: kamerai ir fiksēts f/2 objektīvs (35-280mm ekvivalents) un 11 megastaru izšķirtspēja. Megastari ir minēti tāpēc, ka, cik var noprast attēli salīdzinot ar ierastām fotogrāfijām būs ar gaužām mazu izšķirtspēju. Tehnoloģiski šī kamera ir pirmais mēģinājums jaunā laukā, tāpēc šo droši vien nevajag uztvert tik sāpīgi, tās parametri nav paši iespaidīgākie, bet ja ir interese kameru var pasūtīt jau tagad. Cena no 399$.

Ja vēlaties uzzināt sīkāk, var doties uz produkta mājas lapu – lytro.com vai sekot līdzi izstrādātāju blogam – blog.lytro.com Kā vienmēr arī pie dpreview.com ir kvalitatīva informācija par fotokameru.

Share Count dod iespēju parādīt vienotu skaitli, kurā ir apkopotas dalīšanās reizes no vairākiem sociālajiem tīkliem. Manuprāt ļoti vienkāršs un skaists piegājiens.

Lejupielādēt Share Count JS Lokālā kopija

Jaunāko versiju meklēt dandypixels.com/sharecount