No savas puses es vēlos vēlreiz atkārtot to, ka parastie, klasiskie e-lasītāji Latvijā iznīks, nemaz tā pa īstam neieskrienoties. Ir jāpierod pie domas, ka tā šobrīd ir neveikla un negatava tehnoloģija, kura vēl ir tikai ceļā uz lietotājiem patīkamu produktu. E-grāmatām ir jāprot būt krāsainām, jaudīgām un multifunkcionālām, lai tās vispār būtu interesantas plašākām cilvēku masām. Tie e-tintes risinājumi, kuri ir pieejami šobrīd, interesē tikai atsevišķus cilvēkus, kuriem ir īpaši lasīšanas ieradumi.

Par to, kādi būs iPad tirgošanas apjomi pasaulē un Latvijā ir grūti spriest, bet ir skaidrs, lai e-grāmatas vispār sāktu parādīties mūsu ikdienā ir jābūt ļoti labai satura izplatīšanas platformai. Bet ar platformām ir tā, ka lietojamības ziņā joprojām neviens īsti nespēj tikt līdzi iTunes veikalam. Viņi ir lielākie mūzikas tirgotāji, viņi kļuva par lielākajiem mobilo aplikāciju tirgotājiem pasaulē un nu iTunes kļūs par lielāko grāmatu tirgotāju pasaulē. Vismaz tāds, noteikti, ir viņu plāns.

Kā Latvijā veiksmīgi izplatīt elektroniskās grāmatas?

Latvijā cilvēkiem patīk zemas cenas. Visi jau ir pieraduši, ka mobilos telefonus dod bez maksas, tāpēc elektroniskās grāmatas par savu naudu pirks tikai entuziasti. Uzskatu, lai notiktu pavērsiens e-grāmatu izplatībā ir jālieto viens no zemāk minētajiem modeļiem.

Elektroniskās grāmatas Latvijā kļūs populāras, ja:

• tām būs ļoti zema cena
• tās būs subsidētas (zema cena + ikmēneša maksa)
• lasītāja cenā iekļaus grāmatu pirkšanas apjomu.

Es būtu gatavs pirkt elektronisko grāmatu, piemēram, par 200 Ls, ja man teiktu, ka līdz ar šo pirkumu es varu iegādāties arī pašas elektroniskās grāmatas 200 Ls vērtībā (pēc tam esmu piesaistīts konkrētam grāmatu tirgotājam un maksāju par grāmatām, kā parasti). Protams, būsim reāli, Latvijā visi grib nopelnīt, tāpēc labākajā gadījumā man iedos iespēju iepirkties 100 Ls vērtībā. Es domāju, ka jūs saprotat, kāpēc šis modelis izskatās izdevīgs abām pusēm.

Kindle pret iPad

E-grāmatas nāk un iet. Šobrīd visveiksmīgākais e-tintes risinājums ar vislielāko grāmatu klāstu ir Amazon Kindle. Salīdzināsim cenas. Esmu iedvesmojies no Kevin Rose, kurš ir Kindle lietotājs: How to love the iPad. Aprēķins ir gaužām vienkāršs:

Kindle DX 9.7” – $489.00
—
1024×768 color display upgrade – $1.00
Internet browsing upgrade – $1.00
iPod w/16GB upgrade – $1.00
Run iPhone apps upgrade – $1.00
1Gz A4 processor upgrade – $1.00
H.264 720P HD video upgrade – $1.00
Bluetooth upgrade – $1.00
10hr battery upgrade – $1.00
Multi-touch display upgrade – $1.00
Digital compass/accelerometer – $1.00
—
iPad $499.00

Rezultāts ir skaidrs. Parasts lietotājs, kas vēlas kūkas, vīnu un izklaides, par saprātīgu naudu var nopirkt iPad un iegrimt savā dīvānā skatoties video, spēlējot spēles un lasot ziņas vai grāmatas.

Secinājums

E-tinte un e-grāmatas lai paliek tiem, kas lasa grāmatas katru brīdi, kad apsēžas. Tauta vēlas izklaides un tās var iegūt par tādu pašu cenu iegādājoties iPad vai tā atdarinājumu, kurus nu steidz izgatavot visi lielākie datoru ražotāji.

Padalies ar draugiem

Vairāk info Very Cool People mājas lapā.

Reklāmas klips:

Click here to view the embedded video.

Īstais video klips tiks palaists tautās 26. martā.

Noklausies Hugo:

Vairāk info Very Cool People mājas lapā.

Padalies ar draugiem

Pārējās 6. marta bildes.

Padalies ar draugiem

foto: Elina Dobulane (galerija)

Šis man uzreiz atsauca atmiņā Flygbussarna reklāmu, kura pirms kāda laika bija redzama portālos, kuros apskata oriģinālāko reklāmu case study. Lūk video:

Flygbussarna (Swedish Airport Coaches), “50 cars or 1 bus”

Click here to view the embedded video.

Saite uz video.

Every day thousands of cars are driven to and from Swedish airports. Every car holds only 1,2 persons on average which is to be compared with the Airport Coach that takes over 50. Needless to say, this makes no sense whatsoever from an environmental standpoint. To highlight this, an enormous bus was built out of 50 cars on the side of the highway to the airport. On the website, a live camera not only shows the installation 24/7 but also analyses the image and tracks each and every car going by. This data is then being used to highlight just how much emission we could save just by going by bus instead.

Viedoklis

Būšu latvietis un sākšu kritizēt. Es ticu, ka sniega autobuss ir forša štelle, izskatīsies labi, priecēs garāmgājēju sirdis, pie tā daudzi cilvēki vēlēsies nofotografēties utt. Bet, kad Latvijā parādīsies reklāmas, kas spēs vienlaikus apmierināt reklāmdevēja intereses un vienlaikus kalpos sabiedrībai?

Zviedru autobusu reklāma ir nošāvusi uzreiz divus zaķus – reklamē autobusu kompāniju un atgādina sabiedrībai, ka autobuss ir videi draudzīgāks transporta līdzeklis. Kad Latvijā veidotās reklāmas spēs šaut pa diviem zaķiem?

Padalies ar draugiem

StudyStart.lv – bezmaksas studiju ceļvedis Dānijā

Nu jau daudziem vairs nav noslēpums, ka studēt ārpus Latvijas var arī bez maksas. Studēt angļu valodā var ne tikai angliski runājošajās valstīs – Lielbritānijā vai ASV, bet arī Skandināvijā. “Study Start” ( http://studystart.lv ) jau vairākus gadus sniedz bemaksas konsultācijas par iespējām studēt tieši Dānijā, kur šobrīd jau studē vairāk nekā 120 Study Start studenti no Latvijas.

Dānijas augstkolas īpaši ir ieinteresētas piesaistīt tieši Baltijas studentus, jo jaunieši ir parādījuši, ka spēj ātri intergrēties Dānijas sabiedrībā un ir liela motivācija studēt. Arī dāņu valoda, ja ir velēšanās to apgūt paralēli studijām, mums – baltiešiem – parasti nesagādā lielas problēmas, jo abam valodām ir līdzīga runas intonācijas. Study Start sadarbības augstkolas bieži piemin arī latviešu augstās ambīcijas un vēlme iegūt augstāko izglītību, kas bieži vien pietrūkst pašiem dāņu studentiem.

Strādājot par Study Start konsultantu, man ir radies priekšstats par to, kāda motivācija vada tagadējos 11. un 12. klases skolniekus – vēlēšanās doties uz ārzemēm, jo palikšanu Latvijā saista ar lielu cīņu par izdzīvošanu.

Jautājumi, kas visbiežāk interesē jauniešus ir par dzīvošanu Dānijā, izmaksām un iestāšanās prasībām. Latvijā iestāšanās augstskolās tiek saistīta ar lielu konkursu un iestājeksāmeniem. Dānijā turpretī iestājeksāmenu nav, bet ir jāuzrāda sava vidusskolas liecība ar atzīmēm un iegūto līmeni eksāmenos. Augstskolām ir ļoti svarīgi, lai studentiem angļu valoda ir atbilstošā līmenī. Latviešu jauniešiem, pabeidzot vidusskolu, parasti angļu valoda ir pietiekami labā līmenī, lai ar to varētu iestāties augstskolās.

Otrā lieta, kas jauniešus interesē, ir izmaksas. Par cik dzīvošanas izmaksas ir ļoti individuālas, tad ir grūti pateikt vai studentam pietiks ar 200 vai 500 latiem mēnesī. Veicot aptauju starp dažādu valstu studentiem, noskaidrojām, ka vidēji jaunieši tērē no 350 – 400 latiem mēnesī un šajā summā tiek ieskaitītas arī izklaides. Tomēr dzīvojot taupīgi pietiek arī ar 250 latiem.

Stipendijas un dzīvošanas izmaksu atvieglojumi

Stipendijas ir šobrīd otrs ļoti aktuāls jautājums ar ko saskaramies konsultējot jauniešus. Tad nu man jāsaka, ka stipendijas ir kā loterija – var iegūt un var neiegūt. Latvieši var pieteikties CIRIUS stipendijām, ko piedāvā Dānijas valdība. Stipendijas piešķir uz laiku no 2 līdz 9 mēnešiem un to summa ir 5000 DKK, kas ir aptuveni 480 LVL mēnesī.

Otra iespēja samazināt dzīvošanas izdevumus Dānijā, ir pieteikties dzīvokļa īres maksas atvieglojumiem, ko piedāvā Dānijas valsts pašvaldības. Atvieglojuma lielums ir individuāls, izvērtējot studenta ienākumus un izdevumus par dzīvokli. Parasti tie ir 15 % no īres maksas, kas ir aptuveni 500-600 DKK (45-50 lati) mēnesī. Šie atvieglojumi pienākas visiem. Sīkāk par to var jautāt Study Start, nosūtot e-pastu uz info@studystart.lv.

Trešā lietas, kas jauniešiem būtu jāzina, lai samazinātu izdevumus dzivojot Dānijā, ir par nodokļu atvieglojumiem. Ja students strādā paralēli studijām un viņa ienākumi nav lielāki par 42900 DKK (3861 LVL) gadā, tad ir jamaksā tikai 8% nodoklis no ienākumiem. Ja ienākumi pārsniedz šo summu, tad jāmaksā aptuveni 37 % liels nodoklis. Sīkāk par to var jautāt Study Start.

Dzīvošanas izdevumus var samazināt arī dalot īres maksu ar vēl kādu studentu. Parasti studiju dzīvokļos ir paredzēts dzīvot diviem studentiem, bet nav aizliegts dzīvot arī vairākiem kopā.

Study Start sadarbības augstskolas saviem topošajiem studentiem bieži vien rezervē dzīvošanai vietu kopmītnēs vai studiju dzīvokļos un dažas skolas pat apmaksā pirmo iemaksu (dzīvokļa depozītu), kas Dānijā ir jāmaksā 3 mēnešu īres maksas apjomā. Ja izvelētā augstskola nenodrošina dzīvošanu, tad Study Start palīdz jaunietim atrast un pieteikties dzīvokļiem.

Iestājprasības skolās

Tāpat viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par dokumentiem un valodu zināšanām. Skolas liecības vai attestātus skolēni var tulkot paši, apstiprinot ar skolas direktora vai klases audzinātājas parakstu un skolas zīmogu, atsevišķas skolas pieprasa notariāli apstiprinātu skolas liecību un attēstātu. Šis pakalpojums pie notāra maksā vidēji 9 LVL.

Tāpat esam izveidojuši paraugu, kā aizpildīt pieteikumu studijām, jo vienmēr sarežģīti uzrakstītie jautājumi pieteikuma anketā, ir pilnībā saprotami.

Study Start sniedz konsultacijas no Dānijas un atrodas ļoti ciešā kontaktā ar Dānijas augstskolām, kas nozīmē, ka jebkurš jautājums, pat visspecifiskākais, tiek atbildēts, pāris dienu laikā, sazinoties ar attiecīgo augstskolu.

Darbs Dānijā

Darbs studiju laikā ir atļauts, un to ir iespējams apvienot ar studijam. Strādā paralēli studijam gandrīz katrs otrais students, tai skaitā arī dāņu studenti. Skolas gan neiesaka strādāt vairak par 15 stundām nedēļā, bet ārpus skolas mācību laika, vasarā, var strādāt pilnu slodzi. Šobrīd Study Start strādā arī pie projekta, kas ar laiku studentiem varēs piedāvāt brīvā laika darbus, ko apvienot ar studijām. Šis piedāvājums būs pieejams tikai Study Start studentiem.

Latvieši Dānijā studēs kopā ar savējiem

Dānijas augstskolas piedāvā ļoti plašu studiju prgrammu klāstu. Pieredze rāda, ka latviešu jaunieši bieži vien izvelas inženierzinātņu un tehniskās programmas, kā arī arhitektūru. Liela daļa izvēlas multimediju un IT programmas. Arī mārketinga, tūrisma un viesmīlības programmās liela daļa studentu ir tieši no Latvijas.

Redzot latviešu jauniešu lielo interesi par studijām Dānijā, šogad Starptautiskā Biznesa akadēmija (International Business Academy ) veidos speciālu latviešu klasi (Marketing Management programmā), kurā studēs apmēram 25-30 jaunieši no Latvijas. Šis piedāvājums jau tagad ir radījis lielu interesi no latviešu jauniešu puses un pieteikumu skaits ar vien palielinās. Ja atsauksme būs liela, tad šādu klasi veidos arī citas Dānijas augstskolas. Ir doma veidot arī multimediju klasi latviešiem, kas šogad gan vēl netiek piedāvāta.

Pietikšanās termiņi

Studijas Dānijā sākas divas reizes gadā – pavasarī (janvaris/februāris) un rudenī (augusts/septembris). Tuvākais pieteikšanās termiņš ir 15. marts, vai līdz pat studiju sākumam uz brīvajām vietām.

Padalies ar draugiem

Padalies ar draugiem

Pirms diviem gadiem internetā tika publicēta organizācijas/kustības “Žurnālisti bez robežām” rokasgrāmata – Handbook for Bloggers and Cyber-Dissidents. Tā ir paredzēta, lai cilvēki bez apdraudējuma no varas struktūrām varētu brīvi paust savu viedokli internetā. Rokasgrāmatā paustā informācija šobrīd jau ir diezgan novecojusi, taču pamata principi paliek tie paši. Cilvēkiem, kas vēlas aktīvi rīkoties noteikti būtu jāpārzina rokasgrāmatā minētie paņēmieni un principi, lai jūsu darbošanos internetā neviens nespētu ierobežot.

Šo rakstu gribēju publicēt jau pirms diviem gadiem, bet izskatās, ka šī informācija šobrīd ir aktuālāka, kā nekad iepriekš.

Daži piemēri no rokasgrāmatas:

• Aprīkojums. Programmatūra.
  Nepieciešams lietot firefox+tor, vai nedaudz ērtāks variants xbrowser, kas ir uzstādāms uz USB, pārnēsājams, un kurš maina ārējo IP adresi un dzēš ārā visus cepumus. Jāsaprot, ka šāda veida rīki kā cimdi – bez cimdiem jūs visur atstāsiet neizdzēšamus nospiedums. Ja vēlaties veikt kaut ko, kas ir uz likuma robežas, tad labāk būtu pirkstu nospiedumus neatstāt un visu aiz sevis notīrīt. Bez šī vai cita drošo programmu komplekta nav jēgas pat sākt darboties.
• Drošs epasts.
  Jums ir nepieciešams epasts, kuru lietot reģistrējoties bezmaksas blogu servisiem blogger.com, wordpress.com u.c.. Kur veidot drošos epastus droši vien būs jāmeklē internetā, lai saprastu, kuri epasti šobrīd tie, kas garantē anonimitāti. Šādiem mērķiem izveidotus epastus, nedrīkst publicēt nevienā citā servisā.
• Drošs interneta pieslēgums.
  Lietojiet internetu (ar papildus programmatūru) brīvi pieejamos wifi tīklos, regulāri mainiet pieslēgšanās vietu. Principā izmantojiet internetu tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai publicētu informāciju.
• Pēdu jaukšana.
  Rakstus jāpublicē ar viltus laikiem. Izveidojot rakstu norādi nākotnes laiku. Pēc pāris stundām, vai vēl labāk – pēc dienas. Šo intervālu arī ir jāmaina. Tādā veidā, pat konstatējot, ka raksts veikts no konkrētas interneta kafejnīcas, viņi atradīs neīsto cilvēku, jo tajā laikā, kad tu norādīji viltoto laiku, tur droši vien darbosies, kāds, kas ir pilnīgi bez vainas.
• utt. utjp.

Ja kādam ir zināmi vēl kādi materiāli par šo tēmu varat droši komentēt/sūtīt epastus un es pievienošu tos saišu sadaļā.

Saites:

• Žurnālisti bez robežām: http://www.rsf.org
• Lejupielādēt pdf (labais klikšķis un “Save as…”) Handbook for Bloggers and Cyber-Dissidents PDF, oriģinālā PDF saite

Padalies ar draugiem

Padalies ar draugiem

Bet, tā kā man rakstiski tika uzdoti jautājumi, uz kuriem es centos atbildēt pēc iespējas godīgāk, es gribēju izmantot izdevību un publicēt savas atbildes publiski. Es vēlējos šo visu publicēt, lai pēc pusgada vai gada atskatītos un saprastu, kā mainījušās manas domas un zināšanas par šo jautājumu. Pēc gadiem diviem vai trīs šis liksies kā slikts joks, ceru, ka spēšu sasmīdināt sevi un citus lasītājus no nākotnes (gan jau kādam būs smieklīgi arī šodien).

Ķeramies klāt.

Kā tu raksturotu sociālo platformu vidi Latvijā?

Uzskatu, ka lielākie vietējie sociālie portāli stipri stagnē, un par lietotājiem (viņu interesēm un vērtībām) ir pilnīgi aizmirsuši. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējā gada (divu) laikā ir novērojama strauja Latvijas interneta lietotāju ienākšana starptautiskajos portālos: facebook.com, twitter.com, youtube.com, flickr.com u.c. Ticu, ka šo tendenci (lietotāju plūsmu uz ārvalstu portāliem) vietējie portāli ir pamanījuši un esmu drošs, ka 2010./2011. gada laikā varēsim sagaidīt nopietnāku pienesumu no, piemēram, lielākā sociālā tīkla Latvijā – draugiem.lv, kuri sāks ieviest konkurēt spējīgus tehnoloģiskos risinājumus, kas varētu noturēt cilvēkus vietējos portālos.

Tavuprāt sociālo platformu augstākais punkts Latvijā jau ir sasniegts vai viss vēl ir priekšā?

Es uzskatu, ka viss vēl ir priekšā. Ja draugiem.lv dati liecina, ka viņu portālu lieto gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji, tad uzskatu, ka ir laiks spert nākošo soli un šo lietotāju spēku vērst sabiedriski noderīgā virzienā. Portāliem būtu jānodrošina papildus funkcijas, kas darbotos nevis atsevišķu cilvēku, bet visas sabiedrības interesēs. Ir projekti, kuri jau strādā pie šādu virzienu attīstīšanas, piemēram, apkaimes.lv un gomap.org.

Daudz ir atkarīgs no tā, cik pieejamas būs jaunākās mobilās tehnoloģijas un kādās cenās tiks nodrošināts mobilais internets. Piemēram, diena.lv centieni pilsoniskās žurnālistikas jomā (diena.lv/8778) pagaidām ir gaužām vāji. To varētu skaidrot ar to, ka šobrīd cilvēkiem mobilajos telefonos (un citās ierīcēs) piedāvātās tehnoloģijas joprojām ir pārāk sarežģītas, lietošanā neērtas vai dārgas un neizdevīgas augsto interneta tarifu dēļ. Redzot, ka ierīces kļūs vienkāršākas un lētākas, kā arī tarifi kļūst izdevīgāki uzskatu, ka jauno (mobilo) mediju bums vēl ir priekšā.

Kādas ir spilgtākās tendences Latvijas sociālo platformu vidē?

Viens no plašāk pielietotajiem piemēriem ir visu veidu (arī sociālās) kampaņas, kas tiek realizētas sadarbībā ar lielāko sociālo tīklu draugiem.lv. Viena no pēdējām viral akcijām (kurā izmantota draugiem.lv platforma) ir, piemēram, no “Zelta Zivtiņas” puses (personalizēti Ziemassvētku apsveikumi video formātā). Vēl kā tendenci gribu minēt bezmērķīgu twitter.com konta izveidošanu produktiem vai kompānijām. Konti ir – mērķu un realizācijas plāna nav. Uzskatu, ka no katriem 100 komerckontiem, kas reģistrēti twitter.com, pieminēšanas vērts ir tikai viens. Viena no visjaunākajām tendencēm ir SMR (sociālo mediju relīzes), kuru šobrīd aktīvi sāk popularizēt buzzpodium.lv.

Kuri uzņēmumi tavuprāt Latvijā ir veiksmīgi iesaistījušies sociālo platformu vidē? Un kas ir viņu noslēpums veiksmīgā darbībā?

Gribētos saukt dažus redzamākos piemērus: Bite un Lattelecom. Veiksmes atslēga, visbiežāk ir uzņēmuma spēja ar savu interneta komunikāciju piedāvāt lietotājiem bezmaksas pakalpojumus. Piemēram, gan Bite, gan Lattelecom ar twitter.com palīdzību aktīvi atbild uz jautājumiem (sniedz bezmaksas konsultācijas). Es to uztveru kā vērtību, sev ērtā laikā, vietā un formā saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Šeit arī slēpjas sociālo mediju sāls – uzņēmuma ir jādomā nevis, ko tas iegūs, ja sāks lietot, twitter, facebook, vai citus portālus, bet gan, ko tas spēs dot tiem cilvēkiem, kuri ikdienā uzturas šajos portālos. Ja uzņēmums sociālās platformas lietotājiem neko nespēj dot, tad cilvēki ātri pārstāj sekot un interesēties par uzņēmumu.

Kāds tavuprāt ir lielākais ieguvums uzņēmumiem atrodoties tviterī?

Vislielākais ieguvums ir iespēja sekot līdzi un ietekmēt twitter.com dienas kārtību. Ja twitter.com konts netiek izveidots, tad jūsu uzņēmumu un pakalpojumu katru dienu komentē, kritizē un apspriež tūkstošiem cilvēku. Šis publiskais apspriešanas un uzņēmuma tēla veidošanas process notiks ar vai bez uzņēmuma klātbūtnes, un tikai atrodoties šajā vidē būs iespējams diskutēt ar pārējiem un šos viedokļus ietekmēt.

Kādas ir uzņēmumu lielākās kļūdas darbojoties tviterī?

Droši vien, viena no lielākajām kļūdām ir uz sevi vērstu ziņu pārlieka akcentēšana. Ja uzņēmums ieiet twitter.com apritē tikai un vienīgi ar domu, lai visiem pastāstītu, cik šis uzņēmums ir foršs un labs, tad nekas spožs tur nesanāks. Neviens lielākoties nevēlas klausīties: “es, es, es, mēs, mums” utt. Twitter.com vispār ir portāls, kurā dominē ieklausīšanās citos, un tālāk: atbildēšana, palīdzēšana, iesaistīšanās. Tas nav tirgus laukums, kurā skaļi izkliegt reklāmas saukļus.

Kādas zināšanas nepieciešamas, lai darbotos tviterī?

Es teiktu, ka, lai darbotos twitterī ir nepieciešams pamata zināšanas par šo portālu, tā darbības vēsturi un iekšējo etiķeti. Rakstus par šādām tēmām internetā var atrast ļoti viegli. Grūtāk ir atrast atbildi uz jautājumu: “kāpēc mums ir vajadzīgs twitter?” un “ko mēs tur darīsim?”

Vai saredzi ilgu dzīvošanu tviterim?

Pilnīgi noteikti. Es būšu optimists un teikšu, ka twitter.com vēl būs dzīvs vismaz 3-5 gadus, kas interneta videi ir milzīgs laika posms. Pat, ja twitter.com “mirs”, tad mēs runāsim par citu portālu, kas piedāvās līdzīgas iespējas un sagādās PR cilvēkiem līdzīgas problēmas.

Vai tviteris kļūs populārāks Latvijā?

Noteikti, jā. Šobrīd twitter.com esot reģistrējušies aptuveni 21 000 lietotāju (pēc http://televizors.soon.lv/ datiem). Mans pieticīgākais minējums, būtu, ka līdz 2010. gada beigām twitter.com būs reģistrējušies vismaz 35 000 – 40 000 lietotāju. Pētījumu, kurā apskatīta informācija par praktiski visiem Latvijas twitter lietotājiem, ir sagatavojis SIA Soon (pdf formātā).

Vai tavuprāt tvitera lietotāji pieņemot gala lēmumu par kādu produkta iegādi par svarīgu aspektu uzskata uzņēmuma komunikācijas veidu tviterī?

Divi uzņēmumi, kuri ar darbību twitter.com ir tikuši pie jauniem klientiem noteikti varētu būt Bite un Lattelecom. Šeit lieta nozīme ir uzņēmumu pakalpojumu kvalitātei – Bite piedāvā vienus no lētākajiem mobilajiem sakariem, Lattelecom piedāvā ātrāko internetu Latvijā. Abi šie konti ir pierādījuši, ka cilvēki vēršas ar jautājumiem tieši uzrunājot uzņēmuma kontu, gan arī citi twitter.com lietotāji, redzot, ka kādam ir jautājumi par šiem pakalpojumiem, novirza cilvēkus pie minētajiem uzņēmumu kontiem.

Atbildot uz jautājumu, ne vienmēr ir svarīgs tas, kā/vai uzņēmums komunicē twitter.com, drīzāk svarīgāks ir to draugu un paziņu viedoklis, kuri aktīvi lieto šo portālu.

Es domāju, ka twitter.com noteikti kalpo kā kanāls, kur visātrāk apkopot viedokļus par konkrētu produktu. Latvijas mazie mērogi ļoti labi nodrošina iespēju, ka viens vai vairāki twitter lietotāji būs šo produktu lietojuši, un spēs dot salīdzinājumu, ar ko konkrētais produkts ir labāks vai sliktāks par citu.

Kā jau parasti, gaidu jūsu viedokļus, komentārus un labojumus.

Padalies ar draugiem

Spēles noteikumi, ir izklāstīti divos teikumos, un ir ļoti brīvi tulkojami:

Uzdevums: atklāt citu spēlētāju paslēptos 3 īpašos mēnešus!
Katram spēlētājam ir 4 gājieni mēnešu atklāšanai. Jācenšas atklāt pēc iespējas vairāk draugu paslēptos mēnešus ar pēc iespējas mazāku gājienu skaitu.

Nekas precīzāk par to, kā spēle ir jāspēlē nav minēts. Šeit varat aplūkot 2 attēlus (pirmais un otrais), kuros ir ietilpināts viss, ko iespējams atrast par spēles noteikumiem.

Es to iztulkoju, kā atjautības uzdevumu. Ir skaidrs, ka Tele2 ir uzņēmums, kas atbalsta tehnoloģiju lietošanu. Rīkojot konkursu Tele2 noteikti izvēlētos tādu spēli, kas pārbauda un attīsta spēlētāju domāšanu. Galu galā, portatīvie datori taču ir domāti cilvēkiem, kuriem uz pleciem ir galva, nevis ķirbis.

Tātad, es pieņēmu, ka šis ir savdabīgs tehnoloģiski domājošiem jauniešiem paredzēts atjautības uzdevums. Draugiem.lv jau tradicionāli dod balvas saviem stulbākajiem lietotājiem, bet es neticu, ka Tele2 vēlas atdot galveno balvu cilvēkam, kas ir gatavs klikšķināt peli dienu un nakti ~250 000 reizes. Es tam nespēju noticēt, tāpēc ķēros pie darba.

Izspēlēju kādas 200-300 partijas, lai saprastu, kā domā draugiem.lv lietotāji. Pārliecinājos, ka lielākā daļa slēpj mēnešus ļoti paredzami. Izdomāju vienkāršu algoritmu, pēc kura klikšķinot vispār nav iespējams iegūt -1 punktu, bet vidējais punktu skaits par partiju tiecas uz 2,66 (iespējams pat vairāk, bet man ar šo bija gana).

Man tas šķita pietiekami labs rādītājs un es ātri vien atradu iespēju izdresēt savu peles kursoru, lai tas klikšķinātu manā vietā. Pamanīju, ka pirmajās vietās ierindojās arī citi cilvēki, kuriem ir RTU un datoriķu izglītība un nopriecājos, ka spēle beidzot ir iegājusi pareizajās sliedēs. Es nopriecājos, jo domāju, ka nu beidzot būs iespēja sacensties ar to, kuram ir labāks algoritms.

Pie vienāda gājienu skaita visu izšķirtu tas, kuram spēlētājam ir kvalitatīvāks punktu vākšanas algoritms. Tāds spēlētājs arī būtu pelnījis tikt pie balvas.

Kad beidzot sapelnīju punktus, lai kopā ar pārējiem “datoriķiem” tiktu pie datora, es tiku pie nepatīkama pārsteiguma:

Izrādās, ka ir konstatēti negodīgi iegūti punkti. Nemaz nezināju, ka šajā spēlē eksistē iespēja negodīgi iegūt punktus. Kas ir godīgi un negodīgi, ja nav precīzi definēti noteikumi? Es centos un ieguldīju laiku un darbu kvalitatīva algoritma izveidē un šādi mani novērtē? Kā negodīgu?

Mana vienīgā kļūda, acīmredzot, bija nespēja pārliecināt konkurentus un spēles veidotājus, ka mans algoritms ir parasts cilvēks. Ka mans algoritms strādā pa dienām, strādā lēni, un ik pa laikam apstājas, padomā, aiziet iedzert kafiju.

Mans minējums ir tāds, ka Tele2 sadarbībā ar draugiem.lv dresē retardētu zombiju armiju.

Es gribētu lūgt Tele2 apdomāties un ļaut nākamajās kārtās piedalīties cilvēkiem ar tehnoloģisku pieeju problēmu risināšanā. Es gribētu, lai uzvar asākais prāts, nevis veiklākie pirksti. Šajā valstī jau esam nodevuši varu Jēkaba ielas balsošanas pogas klikšķinātājiem, nebūtu prātīgi apmācīt jaunu klikšķinātāju paaudzi.

Hei, TELE2 māciet jauniešus lietot galvu, jums pašiem tādi darbinieki noderēs krietni labāk! Es ticu, ka jūsu uzņēmums ir spējīgs sagatavot spēli, kurā tiktu atbalstīti mūsu valsts gudrākie prāti.

Padalies ar draugiem

Un es tajā piedalīšos. Vienmēr esmu gribējis tādā pasākumā piedalīties. Droši vien jūs esat TV kastē redzējuši kā tas izskatās: cilvēki lien, skrien, krīt un brien cauri dubļiem un ūdenim, tam visam fonā skan tāda iedvesmojoša mūzika. Vai kāds spēj izdomāt labāku veidu kā pavadīt sestdienu?

Uzreiz jāsaka, ka nejūtos nekāds stiprais. Pirms pāris gadiem mazliet paskrēju pa Magnētiem un ar lēnu, lēnu laiku pieveicu Rīgas pusmaratonu. Tāpēc pirms dažām dienām par spīti netīrītajiem trotuāriem es atsāku skriešanu. Es vēlos sasniegt/atgūt tādu līmeni, lai solītajā, gandrīz 7 km garajā, distancē es justos ērti un pirms skrējiena man būtu pārliecība, ka jāsatraucas ir tikai par šķēršļiem.

Prezentācijā varat uzzināt visu par šo skrējienu un paredzētajiem šķēršļiem.

Padalies ar draugiem

Zemāk, es, iespēju robežās, pacentīšos piefiksēt savus skaidrojumus par šiem jēdzieniem.

Sākšu ar vienkāršāko.

sociālā platforma

“Sociālā platforma” izskatās pēc tieša tulkojuma no angļu valodas un es neesmu līdz galam pārliecināts par šī vārdu salikuma blakus nozīmēm latviešu valodā. Šajā kontekstā sociālā platforma ir konkrēts tehnoloģiskais veidojums, kas nodrošina interneta lietotāju socializēšanos. Vieglāk būtu skaidrot ar piemēriem. Piemēram, draugiem.lv ir sociālā platforma, kas ļauj sazināties ar vēstulēm, veidot sociālās saites starp cilvēkiem, publicēt attēlu galerijas utt.. Sociālās platformas ir twitter.com, facebook.com un jaunais Google buzz.

sociālais tīkls

Sociālais tīkls apzīmē sociālo saišu kopumu. Sociālajos tīklos var būt dažādu tipu saites vai arī to maisījums. Ir sociālie tīkli, kuros pulcējas fotogrāfi – flickr.com, ir tīkli, kuri saista cilvēkus balstoties uz to profesionālo nodarbošanos – linkedin.com, bet parasti pēc izmēra vislielākie tīkli veidojas tur, kur starp cilvēkiem ir atļauts norādīt dažādus saites tipus – facebook.com un pašmāju draugiem.lv.

sociālie mediji

Sociālie mediji ir visplašākais jēdziens, kas nosacīti apvieno abus iepriekšējos. Es teiktu, ka sociālo mediju raksturo no trīs sastāvdaļas: informācijas tipa, informācijas izplatīšanas vides un saziņas formas.

Informācijas vienība var būt foto, video, teksts un visa veida teksta informācijas atvasinājumi – atslēgas vārdi, viedokļi, komentāri, saites uz interneta lapām utt..

Izplatīšanas vide šajā kontekstā ir visa veida interneta portāli, bet pie izplatības vides var pieskaitīt arī mutvārdus un fiziskus objektus. Piemēram, skolas sols, kurā katrs nākamais skolnieks ieraksta jaunu rupjību arī var tikt nosaukts par sociālo mediju. Avīze nav sociālais medijs klasiskā izpratnē, taču, ja tā atrodas publiskā vietā, kur vairāki cilvēki aizpilda vienu un to pašu krustvārdu mīklu un rakstot uz tās apmainās ar pareizās atbildes minējumiem, tā arī kļūst par sociālo mediju. Publiska uzstāšanās, kuras laikā runātājs atbild uz klausītāju jautājumiem pēc būtības arī ir sociālais medijs.

Saziņas forma apraksta to, kā notiek sazināšanās šajā medijā – vai saziņa ir privāta, publiska, vai tā notiek slēgtās grupās utt..

Sociālie mediji no tradicionālajiem atšķiras ar to, ka lai radītu un lietotu sociālos medijus nav nepieciešami milzīgi ieguldījumi. Tradicionālo mediju (drukātā prese, TV, radio) realizēšanai ir nepieciešams ļoti dārgs tehniskais aprīkojums – tipogrāfija, video un audio apstrādes un raidīšanas ierīces.

Droši vien nekļūdīšos, ja teikšu, ka jebkura no sociālajām platformām ir sociālais medijs. Tomēr pamatā sociālie mediji ir portāli un mājas lapas, kas neveic sociālo tīklu funkcijas, piemēram, ziņu portāli, blogi un pilsoniskās žurnālistikas portāli.

Ļoti priecātos, par komentāriem – ja esmu iebraucis auzās, gribētos zināt, kurās tieši. Paturiet prātā, ka laba daļa no rakstītā ir mana interpretācija un subjektīvs viedoklis. Lai vai kā, centīšos būtiskākos labojumus iekļaut šajā tekstā, lai gala versija būtu precīza un korekta.

Padalies ar draugiem

via wired.com

Padalies ar draugiem

Fisheye One White ir lēts plastmasas fotoaparāts, kas veic tikai vienu funkciju – tas iemūžina super platleņķa fotogrāfijas uz 35mm filmiņas. Lomo kustības piekritēji apgalvo, ka šī esot vienīgā 35mm fotokamera, kurai ir iebūvēts fisheye objektīvs. Grūti uzzināt visus rādītājus, jo tie nekur netiek popularizēti. Vienīgais, kas man zināms par šo “objektīvu” ir tas, ka tam ir 170 grādu redzamības leņķis, kas ir pietiekami, lai izkropļotu attēlu pēc pilnas programmas.

Gribu pievērst uzmanību tam, ka šai foto kamerai nav nekādu lieku pogu un slēdzīšu – ir tikai knipsēšanas poga un zibspuldzes ieslēgšanas poga. Nekāda fokusa vai slēdža regulēšana, nekā tāda, kas ar ko būtu iespējams tieši ietekmēt rezultātu. Vienīgais, ko iespējams izdarīt, var ieslēgt zibspuldzi brīžos, kad šķiet, ka tā ir nepieciešama.

Pēc pirmās filmiņas izbildēšanas (labākie kadri te) noskaidrojās, ka ISO 400 filmiņas šai fotokamerai ir derīgas tikai un vienīgi ārpus telpām. Telpās viss ir tumšs, un tikai apžilbinot cilvēkus ar zibspuldzi ir iespējams, kaut ko noķert. Varbūt pie vainas bija lomo filmiņa, kuru nopirku, bet tā vien šķiet, ka lomogrāfijas veikaliņa pārdevējai bija taisnība par to, ka ar šo kameru vislabāk draudzējas ISO 800 filmiņas. Ziemas saulē, gan ISO 400 bija tieši laikā. Būs jānoskaidro, kura filmiņa labāk piemērota vasaras saulei, jo gribētos domāt, ka 200 varētu būt par maz un 400 par daudz.

Rēķinu, ka gada laikā ar šo fotoaparātu piepildīšu ne vairāk kā 4-5 filmiņas. Ja pieci reizinām ar (~3 Ls par filmiņu + ~3,5 Ls par gatavās filmiņas digitalizēšanu) = dārgs veids kā tikt pie fotogrāfijām. Laikam būs pēdējais brīdis iepirkt filmiņas no eBay.

Secinājums

Esmu ticis pie tā, ko sen biju kārojis – lēts un primitīvs fisheye. Domāju, ka tā arī turpināšu – eksperimentēšu, bildēšu niekus, knipsēšu Positivus festivāla laikā un citos saulainos mirkļos. Iespējams trīsdesmit gadus vecs platleņķa objektīvs ar m42 vītni ilgākā laika posmā būtu izdevīgāks pirkums, jo ar to varētu fotografēt daudz vairāk bez papildus izmaksām, taču man šoreiz gribējās, lai visā šajā procesā tiktu iesaistīts arī fotogrāfijas dinozaurs – 35mm filmiņa.

Oficiālā lomography veikala lapa.

LV lomography veikala lapa.

Padalies ar draugiem

Šodien Google paziņoja par savu jaunāko produktu Buzz. Piedāvāju noskatīties pusotru minūti garu prezentācijas video:

Click here to view the embedded video.

Saite uz video.

Ja skatoties atklāšanas pasākumu pareizi sapratu, tad Buzz būs pietiekami gudrs produkts un varēs informācijas lavīnu sakārtot, lai tā būtu atbilstoša un svarīga. Ja Googles radītais informācijas kārtošanas algoritms izrādīsies pietiekami jaudīgs, tad es paredzu, ka cilvēki labprāt izvēlēsies dalīties ar informāciju lietojot tieši Buzz, nevis citus līdzīgus servisus.

Ierastie dalīšanās servisi pamatā ir milzīgi laika tērētāji, jo tajos principā nenotiek nekāda informācijas apstrādāšana – mēs saņemam visu informāciju, kuru mums gāž virsū. Līdzīgi, kā Google meklētājs tavā vietā rūpējas par to, lai atrastu precīzāko informāciju, arī Buzz centīsies būt noderīgs un samazinās to laiku, kuru mēs ikdienā tērējam social sharing portālos. Tā visa gan ir teorija, jo praktiski šo instrumentu būs iespējams sākt lietot tikai pēc dažām dienām, vai vēlāk.

Es ceru, ka Buzz spēs, pirmkārt, samazināt to laiku, kuru tērēju informācijas meklēšanai, otrkārt, atlasītā informācija būs vērtīgāka, nekā līdz šim ierasts. Ja izpildīsies kaut vai viens no šiem punktiem, tad ar to vien jau pietiks, lai Google Buzz kļūtu par manu personīgo favorītu.

Kādas ir jūsu prognozes par Google Buzz?

Padalies ar draugiem

Šobrīd plašākais krājums ar multenēm ir atrodams pasakas.net. Šeit ir publicēts mana iepriekšējā ieraksta apvienojums ar pasakas.net multeņu kolekciju. Papildināju arī ar saitēm, kas tika norādītas komentāros. Joprojām ir iespējas šo sarakstu papildināt – ja jums ir saites uz youtube.com, droši dodiet ziņu.

Lūdzu:

• Abi gali balti – viducis zaļš
• Aicinājums
• Aiz deviņi ezeriņi
• Atvelc, pelīt, miedziņu
• Balāde par Kurbadu
• Baltā
• Bimini 1, 2
• Bukurags
• Čatiņš
• Ceļojums
• Ciemā
• Cik? Cik? Cik?
• Cīņa ar ērmiem – Caps
• Desas piedzīvojumi
• Dillī Dallī minku parkā (youtube video)
• Dillī Dallī perpendikula valstība (youtube video)
• Dillī Dallī saules dārzā (youtube video)
• Divi
• Dzeguze un viņas 12 vīri
• Dzimšanas dienas torte
• Haikas
• Īsais kurss
• Kā bērniņš nāk pasaulē
• Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (youtube video)
• Kā linu druva sāk ziedēt
• Kā vilks sivēntiņu neapēda
• Kabata (youtube video)
• Kakao – Fantadroms (youtube video)
• Kaķīša dzirnaviņas
• Kalado
• Kam ir visskaistākās ūsas
• Kas tas ir kolhozs?
• Ķekatdancis
• Kur tu teci
• Kurpītes
• Laimes lācis
• Lašu dzīvības ceļš
• Maģistrāle
• Mājiņa – Fantadroms
• Mākonis
• Man vienai māsiņai (youtube video)
• Māsa un brālis
• Miega vilcieniņš
• Mīkla par garo pupu
• Nebēda
• Neparastie rīdzinieki
• Ness un Nesija
• Neveiksmīgais kontakts
• Nikno lapsēnu maršs
• Nu un
• Pasaka par Sisi Vijoļkāju
• Pasaka par Vērdiņu 1, 2
• Pēkas dēkas
• Pelīte brauca
• Pieci kaķi
• Piemineklis – Avārijas Brigāde
• Piens – Fantadroms (youtube video)
• Pirms aizmieg ūdeņi visi
• Plūdi
• Pudelīte – Fantadroms
• Puķes – Fantadroms
• Ragana un govs
• Ringlas ceļojums
• Sacensības – Fantadroms
• Saldās kūciņas
• Saldējums – Fantadroms (youtube video)
• Sāls – Fantadroms
• Sapnis
• Sēd uz sliekšņa pasaciņa
• Skapis
• Skatāmpanti
• Skudriņa Tipa
• Skumjā govs
• Slazdā
• Smiekli – Fantadroms (youtube video)
• Sprīdītis (youtube video 1, 2)
• Šunelītis
• Suns Funs un vējš
• Tālavas taurētājs (youtube video)
• Tanzānija
• Taureņi
• Tētiņš – Fantadroms
• Tīģeru zelts
• Tracis
• Ūdensbrīnums
• Uguns – Fantadroms (youtube video)
• Uzpasaka (youtube video)
• Vai Tu ko teici
• Valdziņš
• Varavīksne – Fantadroms
• Viena brīva diena
• Viens pa ceļu gāja
• Viesnīca – Avārijas Brigāde
• Visi kakti norasoja
• Zaķīšu pirtiņa (youtube video)
• Zaļā pasaka
• Zelta sietiņš (youtube video)
• Zeltītas vasaras
• Zemestrīce – Fantadroms
• Zvirbulēns – (youtube video)

Padalies ar draugiem

Šodien beidzot esmu ticis pie bildēm. Par pašu fotoaparātu uzrakstīšu citu reizi, bet tagad gribu parādīt sešus veiksmīgākos kadrus.

Visas fisheye bildes skatīt flickr.com

Padalies ar draugiem

Šobrīd, kad vēl rit pirmā nedēļa kopš atvēršanas, visiem ēdieniem ir piešķirtas 50% atlaides, kas mūsu apmeklējumu padarīja īpaši izdevīgu.

Mēs nogaršojām trīs komplektus, kuri garšoja labi – noteikti labāk nekā par šādu cenu to varētu iedomāties. 3 cilvēki paēdām par, apmēram, 4,5 latiem, ņēmām lielās porcijas, kā arī dzērām kōlu un spraitu. Ēdienu mums pasniedza papīra kastītēs. Ēdām ar irbulīšiem, nezinu, vai tur citi rīki vispār bija pieejami. Tiek piedāvātas kastītes līdzi ņemšanai. Piegāde uz mājām netiek piedāvāta. (Ēdienkarte)

Noteikti iesaku arī citiem izmēģināt šo fast food ūķīti, it sevišķi, kamēr ir zemās cenas.

-

Starp citu. Sēžot ēstuvē uz mirkli sajutos, kā vienā Blade Runner ainā, kurā Riks Dekarts ir uz brīdi piesēdis ielas malā, lai iekostu austrumu ēdienu no kartona kastītes, jo līdzīgi, kā filmā, ārā bija tumsa un karstajam ēdienam bija manāmi kūpoši garaiņi. Aiz stikla garām steidzās cilvēki, pie griestiem spīdēja dažas baltas un zilas lampas, un kopumā sajūtas bija mazliet nereālas – Rīgas videi nepierastas.

Padalies ar draugiem

Saite uz flickr.com.

Padalies ar draugiem

Šovakar paspēju piegāzt pilnu flickr.com ar, apmēram, 20 bildēm, kas tapušas vienā vietā un vienā laikā. Ar šo nelāgo parādību būs jāsāk cīnīties. Nav liela māka saknipsēt rindu ar vienādiem kadriem. Arī atlasīt jēdzīgos kadrus krietni grūtāk. Man jau likās, ka esmu tam ticis pāri, bet reizi pa reizei šāda mānija tomēr uznāk.

Apsolos sev, ka vairāk tā nedarīšu. Cīnīšos ar katru lieko un bezjēdzīgo foto pogas nospiešanu.

Šoreiz testēju jaunu lietu – iesaku uzspiest uz jebkuras bildes un tad skatīties “slaidu šovu”.

Visas bildes no 16. janvāra.

Padalies ar draugiem